Iestājoties grūtniecībai, sievieti pārņem dažādas neparastas izjūtas - viena no tām ir miegainība. Un tad rodas jautājums - kāpēc notiek tā, kā notiek? Kā neaizmigt tur, kur nevajadzētu, kā miega peli aizbaidīt? Par miegu grūtniecības laikā stāsta miega slimību speciālists Normunds Limba, pieredzē dalās arī portāla "Cālis.lv" lasītājas.
Lai grūtniecība noritētu iespējami veiksmīgāk, jo īpaši grūtniecības pirmajā trimestrī, svarīgi ir labi izgulēties. Tāpēc asinīs veidojas hormons - progesterons, kas nomierina, iemidzina un iedarbojas līdzīgi pretsāpju, anestēzijas un nomierinošiem medikamentiem. Papildus tam, ka dzemde palielinoties rada spiedienu uz urīnpūsli, arī progesterona iedarbība veicina biežāku urināciju. Šajā periodā rīta vai vakara nelabums arī nogurdina un rezultātā parādās nespēks un miegainība dienā.
Otrajā trimestrī progesterona līmenis asinīs turpina palielināties, tomēr tas notiek lēnāk un vienmērīgāk nekā pirmajā grūtniecības trimestrī. Dzemde palielinās vēl vairāk - aktuālāka kļūst urīnpūšļa biežāka iztukšošana. Tā kā diafragmas augstāks novietojums samazina plaušu funkcionālo tilpumu par 20%, šajā laikā 25% grūtnieču sāk miegā krākt. Samazinātais plaušu tilpums un estrogēnu izraisītā deguna gļotādas tūska apgrūtina elpošanu un "trokšņošana miegā" var radīt augļa un mātes hipoksijas (skābekļa deficīts) draudus. Pētījumi rāda, ka krācošām grūtniecēm paaugstināts asinsspiediens ir raksturīgs biežāk.
Polisomnogrāfijas (smadzeņu un iekšējo orgānu darbības pieraksts miega laikā) laikā noskaidrots, ka nedaudz pagarinās tās miega fāzes laiks, kurā redz sapņus. Tas nozīmē, ka grūtniecei lielākas iespējas pamosties ar sajūtu, ka visu nakti ir sapņots vai pat murgots. Turklāt sapņu parādīšanās vai pazušana pārsvarā ir saistīta ar izmaiņām organismā - saslimšanu vai izveseļošanos un sievietei bieži vien pirmā grūtniecības pazīme ir spilgtu sapņu parādīšanās.
Vēl vairāk traucēts miegs ir grūtniecības trešajā trimestrī, kad jūtamas augļa kustības, kad augošā mazuļa lielums traucē atrast ērtu gulēšanas stāvokli un spiediens uz iekšējiem orgāniem sasniedz maksimumu. Jau minētajām sūdzībām pievienojas kāju muskuļu krampji (20% grūtnieču), muguras sāpes, dedzināšana aiz krūšu kaula (20% grūtnieču). Dedzināšanas sajūta rodas, auglim nospiežot kuņģi, kas izraisa skābā satura nokļūšanu barības vadā. Krākšanas gadījumā iespējama nepietiekama skābekļa piegāde auglim.
Pēcdzemdību periodā miegs un citas organisma funkcijas atkarīgas no hormonu sekrēcijas izmaiņām. Sievietes dienas un nakts režīmu nosaka bērna kopšana un barošana. Jaunajām māmiņām nakts miegs tiek traucēts vairāk nekā tām, kurām mazuļi jau nedaudz paaugušies.
Kā miegu padarīt saldāku?
- Miegs grūtniecei ir nepieciešams, tādēļ, naktī neizgulētais, noteikti jāizguļ dienā. Lai samazinātu nakts urināciju, daudz jādzer dienā, bet vakarā pirms gulētiešanas vajadzētu atturēties no šķidruma uzņemšanas;
- Lai uzlabotu nakts miegu un palielinātu možumu dienā, nepieciešama gaismas terapija - daudz gaismas dienas laikā un pastaigas svaigā gaisā;
- Miegu uzlabos fiziskas aktivitātes, taču tās jāplāno dienā, nevis vakarā. Fiziski vingrinājumi trīs līdz četras stundas pirms gulētiešanas var negatīvi ietekmēt miegu;
- Pret tūsku palīdzēs limfodrenējoša masāža un ūdens procedūras, baseins, tomēr pirms tam noteikti jākonsultējas ar speciālistu;
- Stresa mazināšanai ieteicami tikai dabiskie vai homeopātiskie līdzekļi;
- Dedzināšanu aiz krūšu kaula var mazināt, ja vismaz divas stundas pirms gulētiešanas neēd un guļ uz augstāka spilvena. Jāizvairās no asu, skābu un vircotu produktu lietošanas;
- Radi savu gulētiešanas rituālu! Centies katru dienu iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā, ieskaitot nedēļas nogales un brīvdienas. Ja katru dienu pirms došanās pie miera veiksi vienas un tās pašas darbības, ar laiku organisms pieradīs, ka pēc to izpildīšanas ir jādodas gulēt. Vēlams, lai tās būtu relaksējošas darbības - meditācija, nomierinoša zāļu (piemēram, piparmētru) tēja ar medu utt.;
- Izvairies no problēmu risināšanas un nepatīkamām sarunām gultā;
- Nepārēdies pirms gulētiešanas, lai gan viegla maltīte var veicināt miegu;
- Mazini troksni, gaismu un nodrošini optimālu istabas temperatūru telpā, kurā guli (aptuveni 18 - 20 grādu pēc Celsija);
- Svarīgi guļamistabā nodrošināt tumsu nakts laikā, jo apgaismojumam ir liela nozīme, lai cilvēks gulētu pilnvērtīgu miegu. Gaismas samazināšana nakts stundās palielina miega hormona melatonīna izdalīšanos, kas piedalās miega bioloģisko ritmu regulēšanā;
- Iegādājies ērtu gultas matraci;
- Nemokies sirdsapziņas pārmetumos, ka dodies gulēt. Uzskati to par investīciju savā veselībā.
Kā ar miegainību cīnās "Cālis.lv" lasītājas
"Par miegainību - nekādi nespēju šai cīņā uzvarēt. Pēc darba atvilkos mājās un tad gan uzreiz nošņācu stundu divas."
"Es gāju gulēt vakarā, cik vien agri bija iespējams, darbā koncentrējos uz to, lai izdarītu nepieciešamo minimumu un nepārmetu sev, ka neesmu triecienniece. Bet darbi, protams, atšķiras. Slimības lapa arī vienu brīdi bija, kad bija pavisam grūti. Tomēr vajag gulēt, cik var, jo tagad, trešajā trimestrī, ilgojos, kaut varētu gulēt, bet miegs ir trausls un ātri pārtrūkst. Bieži ir tā, ka nogurums ir, bet aizmigt nesanāk."
"Man tikai miegainība sākas, bet pēc iepriekšējām grūtniecībām atceros, ka pastaigāšana pa biroju un atvērts logs mazliet palīdzēja. Piekrītu, ka laicīga gulētiešana ļoti palīdz izturēt dienu."
"Es arī gāju pagulēt uzreiz pēc darba, tad kaut ko padarīju un tad laicīgi gulēt uz nakti. Pašā darbā, kad sāku "knābāt", arī ēdu - mājās sagatavotus sagrieztus dārzeņus (burkānus, gurķus), augļus un riekstus. Tādējādi ir intensīvi jākustina mute, kas dzen miegu un ir gana veselīgi. Bet bija reizes, kad nekas nelīdzēja. Un tā kā man darbā nebija iespējas pat acis pievērt, - bosam un citiem kolēģiem kā uz delnas, un darbs prasīja strādāšanu, kamēr biju darba vietā, tad atceros, ka brīžos, kad gāju uz tualeti, pievēru acis un vismaz tur pāris minūtes likās, ka snaužu."
"Dzēru pupiņu kafiju. No rīta un pēcpusdienā. Piebildīšu, ka normāli ikdienā es kafiju nedzeru vai dzeru ļoti reti, bet abu grūtniecību laikā dzēru katru dienu, citādi migu ciet. Un gāju gulēt pēc iespējas ātrāk vakaros, brīvdienās gulēju pusdienlaiku. Neteikšu gan, ka tas īpaši līdzēja."
"Nācu mājās no darba un pāris stundas nogulēju, ap pulksten 18 cēlos augšā un ap 20 gāju atkal gulēt uz nakti. Nogurums bija drausmīgs, bet man tas turpinājās vien divas vai trīs nedēļas."
"Priecājos, ka tajā laikā bija iespēja strādāt uz pusslodzi. Kā vienos atnācu mājās, tā likos slīpi un snaudu līdz sešiem, tad līdz kādiem desmitiem pabolījos un gāju gulēt pa nopietnam, ko darītu, ja būtu bijis jāstrādā astoņas stundas, nezinu, droši vien aizmigtu pie galda un nogāztos ar lielu blīkšķi."
"Laikam trakākais ir fakts, ka pēc darba man nav iespējas pagulēt, jo uzmanība jāvelta meitukam, tad vakariņu gatavošana, uzmanība papim, sīki mājas darbi, bērna vannošana un gulētiešanas laiks ir beidzot klāt, reizē ar tiem, kas nav "2 in 1" un naktīs atkal moka šausmīgi krāsainie sapņi, ar biežu mošanos. Tad nu galvā tāds pats mākoņainums kā aiz loga."
"Darbā miegu ciet, nav iespējas pagulēt, jo vakaros pārrodos vēlu un tad ņemos ar savām divām freilenēm. Ēdu končas - no košļenēm vēmiens nāk. Kafija nelīdz, uzdzen vēl lielāku miegu. Sanāk no rītiem celties pulksten 7 un vakarā aiziet gulēt tikai 23, kad no pārguruma vēl pusstundu cenšos aizmigt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
