Lai gan mūsdienās bērni kustas par maz, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asistente un fizioterapeite Dace Bērtule atklāj, ka pastāv arī otra galējība – ja mazam bērnam ir pārāk daudz un specifisku fizisko aktivitāšu, tas ilgtermiņā var kaitēt bērna veselībai.
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās teikts, ka bērnam katru dienu ar fiziskajām aktivitātēm būtu jānodarbojas vismaz 60 minūtes.
"Diemžēl gan pētījumi, gan mūsu ikdienas novērojumi liecina, ka reti kurš bērns sasniedz šo aktivitātes minimumu, jo bērni tiek vesti ar automašīnu uz skolu vai dārziņu un atpakaļ un gan dārziņā, gan skolā viņiem vairāk ir pasīvas aktivitātes, sēžot pie galda, mājās – pie datora," stāsta RSU Rehabilitācijas fakultātes Rehabilitācijas katedras asistente, fizioterapeite Bērtule.
"Bet šai lietai ir arī otra puse – kas par daudz, tas par skādi. Dažkārt, gribot labu savam bērnam, vecāki var radīt tādu situāciju, kad fiziskās aktivitātes nevis uzlabo veselību, bet var kaitēt, īpaši ilgtermiņā," turpina skaidrot RSU asistente.
"Pirmsskolas vecuma bērnu ir grūti pārslogot, jo viņa organisms darbojas gudrāk nekā pieaugušā organisms. Bērns, ja viņam paliek par grūtu, pārtrauc nodarbību, sāk kašķēties vai raudāt. Ja viņā ieklausāmies, mēs viņu nekādā gadījumā nepārslogosim," uzsver fizioterapeite.
"Bet mēs negribam bērnā ieklausīties un sakām: tev ir jāiet, jāpiedalās un jādarbojas. Rezultātā bērns var ciest no pārslodzes – gan no fiziskās, gan no emocionālās. Un tad brīnāmies, ka bērns sliktāk sācis ēst, naktīs mostas augšā, kļuvis kaprīzāks."
Vēl viena lieta, par ko vecākiem būtu jāpadomā, – vai aktivitātes, ko izvēlas bērna agrīnajā vecumā, ir vērstas uz vispusīgas fiziskās attīstības veicināšanu. "Pārsvarā pirmsskolas vecumā piedāvātās aktivitātes tādas arī ir. Ja vedam bērnu uz tautiskajām dejām, tiek attīstīta viņa koordinācija un līdzsvars, un tas ir ļoti labi. Būtu jāuzmanās, ja izvēlas bērnam aktivitātes, kas saistītas ar tādu fizisko īpašību attīstīšanu, kas ilglaicīgā periodā tomēr varētu kaitēt veselībai. Kā piemēru varu minēt aktivitātes, kas agrīna vecuma bērniem attīsta pārspīlētu lokanību, piemēram, baleta vai mākslas vingrošanas nodarbības," vecākiem atgādina Bērtule.
"Vispār lokanības attīstīšana ir laba un vajadzīga lieta, taču pārspīlēta lokanības, īpaši agrīnajā vecumā, var atstāt nelabvēlīgas sekas bērna turpmākajā attīstībā, jo, attīstot lokanību, tiek izstiepti ne tikai muskuļi, bet arī saites, cīpslas u. c. – tātad tās struktūras, kas atrodas ap locītavām," skaidro RSU asistente un turpina, ka "tajā brīdī bērnam, visticamāk, sūdzību nebūs, taču tās var rasties, bērnam sasniedzot pubertātes vai pieaugušā vecumu. Un tad brīnās, ka bērnam rodas locītavu mežģījumi, sāp ceļgali vai mugurkauls. Šīs sūdzības bieži vien ir saistītas ar locītavu hipermobilitāti un nestabilitāti."
"Protams, ja bērns ir nonācis pie mākslas vingrošanas trenera, kas ir gudrs un saprot, ka bez lokanības ir ļoti svarīgi veicināt bērna vispusīgu fizisko sagatavotību, arī muskuļu spēku, koordināciju, līdzsvaru, kā tam normas gadījumā būtu jābūt, tad šādu problēmu nebūs."
Apkopojot visu iepriekš sacīto, Bērtule uzsver: "Mēs varam vest savus bērnus uz dažādām interesantām nodarbībām, tajā skaitā arī baleta un mākslas vingrošanas, tomēr jāpārliecinās, ka bērnam šīs nodarbības patīk, un jāpavēro trenera darbs, pārliecinoties, ka nodarbības ir vērstas ne tikai uz kādu īpašību vai specifisku prasmju attīstīšanu, bet kopumā nodrošina harmonisku bērna fizisko attīstību."
Fizioterapeites viedokli var noskatīties arī RSU uzņemtajā videomateriālā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
