Sešas jaunas metodes, kā tikt galā ar mazuļa nepaklausību  (1)

Visiem vecākiem ir labi zināms fakts: bērni uzvedas labi, ja viņu uzvedībai ir noteikti stingri ierobežojumi (vai mazāk stingri – atkarībā no bērna). Patiesībā bērniem ļoti patīk noteikumi, tie sniedz viņiem pārliecību par to, ka viņi vienmēr ar tiem var rēķināties. Turklāt tie bērniem ļauj justies arī pasargātiem. Tomēr bērniem nereti uznāk "melnie" jeb situācijai neadekvāta uzvedības reakcija: viņiem noteikti jāatkaro sava neatkarība un jāpierāda, ka viņi, starp citu, jau ir pieauguši un patstāvīgi cilvēki un nav spiesti izpildīt tavas prasības. Taču nepadodies un nesamazini savas izvirzītās prasības, tādēļ piedāvājam dažus ieteikumus, un, iespējams, jau pavisam drīz redzēsi arī rezultātu.

Kāpēc tas nestrādā? Šī frāze ir vispārīga un bērnam tās nozīme itin nemaz nav saprotama: bērns šajā vecumā (līdz trīs gadu vecumam) tikai sāk iepazīt, kas ir laba uzvedība.

Tava jaunā pieeja: esi konkrētāks. Pastāsti bērnam, kāpēc tavi noteikumi ir svarīgi. Pārliecinies, ka tu runā skaidri, precīzi un īsi – pēc būtības. Mazuļi saprot aptuveni šādu frāzi "nedrīkst sist cilvēkiem, jo tas viņiem sāp un viņi ir bēdīgi". Kad bērns saprot, kāpēc pastāv ierobežojumi un kāpēc tie ir tik svarīgi, viņš daudz labprātāk tiem seko. Atsevišķos gadījumos var pajautāt: "Kā tu domā, kas notiktu, ja es tev ļautu izmētāt mantas pa visu māju?" Pacenties uzklausīt visus mazuļa "par" un "pret", bet pēc tam sniedz savu atbildi. Tas rosinās viņu domāt, pirms kaut ko darīt, un novērtēt savu darbību rezultātu – to, ar ko mazi bērni nespēj patstāvīgi tikt galā.

Kāpēc tas nestrādā? Maziem bērniem vēl nav pietiekami attīstījušās galvas smadzenes, kas atbild par paškontroli, un tas ir normāli. Atgādināt par to, kad viņš gatavojas no tava redzesloka nozust, ir bezjēdzīgi.

Tava jaunā pieeja: izdari sagatavošanās darbu. Ja tu zini, ka mazajam patīk likt tev panervozēt un šajā situācijā viņš labprāt to arī izdarīs, pastāsti viņam par jūsu abu kopīgiem plāniem. Piemēram: "Tev jāpastāv man blakus, kamēr mēs esam šeit. Tad mēs ātri visu nopirksim un vēlāk mums būs vairāk laika kopīgi paspēlēties." Pastāsti par to, kas tev ir jānopērk un kurās veikala nodaļās jūs abi iesiet, lai bērns zinātu, ko abi tagad darīsiet. Bet pēc tam noteikti paslavē mazo, ja viņš uzvedies ideāli.

Kāpēc to būtu ieteicams darīt? Visticamāk, tu domā, ka riskē sev sabojāt nervus, ja centīsies bērnu pieradināt izpildīt virkni sīku noteikumu (piemēram, ejot ārā, jāvelk dzeltenā nevis sarkanā jaka) Tāds daudzums visa "nevajadzīgā", pēc mazuļa domām, tikai sabojās viņa atmiņu un nekādi nepaliks galvā, un atcerēties patiešām svarīgus noteikumus šajā vecumā diezin vai viņam izdosies.

Tava jaunā pieeja: pārstāt cīnīties. Bērnam ieteikt, ko vilkt pastaigas laikā, nav tik svarīgi, kā, piemēram, ka obligāti ir jālieto drošības josta, kad brauc automašīnā. Tev nav jābūt vienādi stingram šajās situācijās. Koncentrējies uz pamatnoteikumiem (drošības, etiķetes) un atslābinies, kad runa ir par daudz virspusējākām lietām. Tādai pieejai ir ilgtermiņā ir savas priekšrocības: pētījumi ir pierādījuši, ka bērniem, kuri tiek audzināti pārlieku lielā stingrībā, nākotnē var būt pavisam nopietnas problēmas ar uzvedību.

Kāpēc ir vērts to darīt? Ja tu laiku pa laikam naktī esi kopā ar mazuli, tad jāuzdod jautājums – kāpēc vispār ieviesi šo tradīciju? Ja tu pats to neievēro, bērns izdarīs secinājumu, ka noteikumus, ko viņam esi izvirzījis, var arī nepildīt. Turklāt, ja mazulis pēc kāda laika pamostas un tevi blakus neatrod, viņš ilgi var neaizmigt, bet tas, savukārt, slikti ietekmē viņa miega kvalitāti.

Tava jaunā pieeja: esi konsekvents. Ja tu esi izvirzījis noteikumus, tad arī tev tie jāievēro visu laiku. "Parasti" – droši vien ir vārds, kad runa ir par bērnu audzināšanu, bet īpaši par bērna miegu. Mazuļi ar stabilu miegu retāk vakarā ir kaprīzi, tādējādi sev neatņemot dārgo laiku atpūtai. Bērniem līdz trīs gadu vecumam, kurus var uzskatīt par mazuļiem, ir jāguļ aptuveni 12 stundas diennaktī. Jā, dažreiz viņus piespiest likties gultā šķiet teju neiespējami, taču nekādā gadījumā nedod bērnam atlaides šajā ziņā: neizgulējies bērns nākamajā rītā jutīsies satraukts, īgns. Un, starp citu, arī tu cietīsi.

Kāpēc tas nestrādā? Ja tu pārāk bieži izteiksi vārdu "nē", bērnam var rasties priekšstats, ka viņam nekas netiek atļauts. Beigu beigās viņš sāks pārkāpt noteikumus, bet tu saskarsies ar daudz sliktāku uzvedību nekā iepriekš.

Tava jaunā pieeja: pastāsti bērnam par viņa iespējām. Parādi viņam dažādus problēmu risināšanas veidus, lai viņš pats saprastu, kā jāuzvedas, tā vietā, lai noteiktu aizliegumu. Ja tu, piemēram, noķēri mazuli pēc tam, kad viņš mēģināja noķert kaķi aiz astes, saki: "Tas ir labi, ka tu gribi paglaudīt kaķīti, taču tas jādara maigi. Nāc, es tev parādīšu, kā to izdarīt un mēs to paveiksim kopā." Pēc tam paslavē bērnu, ja viņš ir paklausījis tavam ieteikumam.

Kāpēc nav vērts to darīt? Jā, šis ir lielisks veids, kā izlādēties. Taču tavas dusmas nepiespiedīs bērnu ne par sekundi darīt to, ko gribi tu. Visticamāk, tas pat izsauks pretēju reakciju. Tas skaidrojams ar to, ka šajā vecumā bērni ne vienmēr saprot atšķirību starp to, kas ir smieklīgi un aizraujoši, bet kas – nopietni. Tāpēc tavam mazulim var šķist pavisam jautri un aizraujoši – tevi izvest no pacietības.

Tava jaunā pieeja: centies runāt mierīgi (jā, pat tad, kad jūti, ka tūliņ, tūliņ kliegsi). Ja tavs mazais met ēdienu uz zemes, ievelc dziļi elpu un atgādini viņam stingrā balsī labas uzvedības noteikumus pie galda: "Kad mēs ēdam, ēdienam jāatrodas šķīvī". Pēc tam mēģini bērna uzmanību novirzīt uz kaut ko citu, bet tu negaidīti paslavē mazuli par viņa prasmi – "Tu tik labi proti apieties ar karotīti". Un ielāgo, ka bērniem uzslavas patīk tikpat stipri, cik ļoti nepatīk pakļauties noteikumiem.