Kad mēs pošamies miegam, cilvēka ķermeņa temperatūra samazinās, tādējādi tā palīdz ķermenim pielāgoties nakts mieram. Tiek izstrādāts melatonīns, viela, kas saka smadzenēm, ka laiks ir iet gulēt. Asinsspiediens samazinās, un sirds ritms paliek lēnāks, elpošana paliek retāka, un mēs ieplūstam miegā, lai naktī labi izgulējušies, no rīta moži celtos, un turpinātu ikdienas aktivitātes. Šis būtu ideāls, kā vajadzētu noritēt iemigšanai un gulēšanai. Taču nereti ir saslimšanas, kuras traucē mums kvalitatīvi gulēt un pat rada veselības un drošības riskus, norāda ārsts.
Saslimšanu grupa, kura saistās ar nevēlamu izmainītu uzvedību, nekontrolētām kustībām un sakāpinātu emocionalitāti, runāšanu, staigāšanu vai murgošanu, ir parasomnijas. Viena no biežākajām šīs grupas saslimšanām ir staigāšana miegā jeb somnambulisms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
