Tā tikai šķiet, ka mūsdienu laikmetā viss ir citādi, bet, kas attiecas uz grūtniecēm un maziem bērniem un viņu fiziskajām aktivitātēm, patiesībā jau nekas nav mainījies. Piedāvājam ielūkoties 1973. gada izdevuma "Padomju Latvijas Sieviete" lapaspusēs, kurās aprakstīti viegli vingrojumi topošajām mātēm un rīta vingrošana mazbērnam (tā kādreiz sauca bērnus vecumā ap trīs četriem gadiem). Tekstu atspoguļosim precīzi, kā tas ir izdevumā, lai sniegtu iespēju nedaudz iejusties tā laika informatīvajā telpā.
Grūtniecēm un sievietēm, kas vēl tikai plāno mazuli
Sievietei, kas gatavojas kļūt par māti, vajag iespējami daudz kustēties. Protams, sevišķi grūtniecības pēdējos mēnešos jāizvairās no lielas fiziskas piepūles un straujas ķermeņa pastiepšanas. Ļoti svarīgi, lai organisms saņemtu pietiekami daudz skābekļa, tādēļ ieteicamas pastaigas svaigā gaisā, dziļa ieelpošana un izelpošana. Ja grūtniecība norit normāli, bez sarežģījumiem, regulāri izdarīti viegli vingrojumi palīdzēs topošajai mātei nostiprināt vēdera, gurnu un kāju muskulatūru.
1. Apsēsties uz ķeblīša. Ceļgali kopā, kājas saliektas taisnā leņķī un balstās uz grīdas. Rokas sānos. Pārmaiņus izsliet ķermeņa augšdaļu – krūtis uz priekšu, pleci – atpakaļ – un ieelpot, tad atbrīvot muskuļus un, viegli sagumstot uz priekšu, izelpot.
2. Apsēsties, rokas aiz muguras atbalstīt uz ķeblīša. Pārmaiņus pacelt vienu un otru ceļgalu, cik augstu var.
3. Apsēsties uz ķeblīša. Viena roka atbalstīta, otru ar enerģisku vēzienu pacelt un nolaist. Atkārtot vingrojumu pārmaiņus ar labo un kreiso roku.
4. Nogulties uz muguras. Kājas saliektas, ceļgali kopā. Rokas noliktas gar sāniem. Atbalstoties uz pēdām, mazliet pacelt ķermeni un atkal nolaist.
5. Nogulties uz muguras. Kājas saliektas, ceļgali kopā. Pārmaiņus izstiept un pacelt labo un kreiso kāju.
Rīta vingrošana mazbērnam
Sniedzam dažus vienkāršus vingrojumus rīta rosmei, kurā piedalās trīs četrus gadus vecs bērns, māte vai tēvs un bumba.
1. Bērns tur bumbu saliektās rokās sev priekšā jostasvietas augstumā un soļo uz vietas 30–40 sekundes. Māte seko, lai bērns augsti celtu kājas, ikreiz cenšoties ar ceļgalu pieskarties bumbai.
2. Bērns stāv ar plati izvērstām kājām un nolaistās rokās tur bumbu. Vingrojums: bērns paceļ rokas augšup, atliecas un atdod bumbu mātei, kas stāv aiz muguras. Pēc tam, nesaliecot ceļgalus, noliecas uz priekšu un caur kājām paņem bumbu, ko māte viņam pasniedz. Vingrojumu atkārto piecas sešas reizes.
3. Māte un bērns stāv tāpat kā iepriekšējā vingrojumā. Pagriežot ķermeni pa kreisi, bērns pasniedz bumbu mātei un atgriežas izejas stāvoklī. Pēc tam pagriežas pa labi, paņem bumbu un atkal atgriežas izejas stāvoklī. Vingrojumu atkārto uz katru pusi piecas sešas reizes.
4. Bērns guļ uz muguras, rokas nostieptas gar sāniem ar delnām pret grīdu. Kājas taisni, bumba iespiesta starp pēdām. Māte stāv pie bērna galvas. Mazais paceļ taisnas kājas, cenšoties neizlaist bumbu un padot to mātei. Pēc tam kājas nolaiž. Vingrojumu atkārto piecas sešas reizes.
5. Bumba bērnam nolaistās rokās. Mazais soļo, izpildot mātes komandas: viens – pacelt rokas plecu augstumā, divi – rokas augšā, trīs – rokas plecu augstumā, četri – rokas nolaist. Atkārto 8–10 reizes.
Avots: žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete" (6/1973).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
