Cik ilgi jāguļ jaundzimušajam

Jebkurā vecumā galvenā miega funkcija saglābjas tāda pati: tikai pilnīgā miera stāvoklī organismā norisinās aktīvs nervu sistēmas un nervu šūnu augšanas un nobriešanas process. Mazulim abi šie procesi ir principiāli svarīgi, tādēļ viņi guļ daudz vairāk nekā pieaugušie: dzemdību namā jeb pirmajās dzīves dienās – ne mazāk kā 16 stundas diennaktī, pēc izrakstīšanās mājās un līdz trīs mēnešu vecumam – arī ap 16 stundām diennaktī. Tiesa, nelielas novirzes pastāv gan uz vienu vai otru pusi. Bet jāņem arī vērā, ka mazulis naktī vienu vai divas reizes modīsies, lai paēstu.

No 16 stundu miega aptuveni 10 ir nakts miegs, pārējās sešas stundas – dienas miedziņš. Naktī miegs ir daudz mierīgāks: šajā diennakts laikā pēc barošanas reizēm mazulis visbiežāk ēdienu neatvemj, nepakakā uzreiz pēc ēšanas un krūti zīž, brīžam pat nepamostoties. Problēmas ar aizmigšanu biežāk rodas dienā, kad nervu un gremošanas sistēma atrodas pilnā "kaujas gatavībā", ja tā var izteikties. Pēc ēšanas mazulim sākotnēji rodas vēlme atgrūst gaisu, viņu var traucēt arī kolikas. Mazuļi ir nomodā aptuveni stundu pēc katras ēdienreizes, bet, ja bērniņš nomodā ir vien pusstundu, bet pārējo laiku starp ēšanas reizēm guļ, arī šis variants ir normāls. Pēc trīs mēnešu vecuma kopējais miega daudzums diennaktī sāk pakāpeniski samazināties: tuvojoties sešu mēnešu vecumam, mazulim būtu jāguļ līdz 14 stundām diennaktī, vecumā no gada līdz pusotram – no 12 līdz 13 stundām miega.

Turklāt ņem vērā, ka mazuļa miega un nomoda režīms ir atkarīgs arī no mammas ierastā dienas ritma. Ja viņa iet gulēt vēlu, bet agri ceļas, mazulis adaptējas šim ritmam, lai gan viņam tas nav fizioloģiski pareizi. Optimālais aizmigšanas laiks ir starp pulksten 20 līdz 22, tad arī dienas režīms būs pareizs. Vannošanos šādā režīmā vajadzētu pabeigt laikā starp pulksten 19 un 21.

Bērna uzvedība miega laikā arī ir netipiska: viņi bieži grozās, var noraustīties, viņu acu āboli ātri kustās, bet plakstiņi var nemaz nebūt pilnībā aizvērti. Pārdzīvot šajā sakarā un vēl jo vairāk – modināt mazo, nav vērts. Ātrā miega fāze mazuļiem aizņem pat 25 procentus no kopējā laika, ko viņš pavada miegā, un šāda reakcija ir absolūti dabiska.

Miega ciešumu un to, cik ilgi tas turpināsies, ietekmē dažādie ārējie faktori. Mazuļi īpaši jūtīgi reaģē uz dabas un laika ciklu izmaiņām, ekoloģisko stāvokli un smaržām.

Miega un nomoda režīms ir tieši saistīti ar dabas bioritmiem. Bērni reaģē uz laiku, kad ir dienas gaisma, proti, vasarā un pavasarī viņi mostas agrāk nekā rudenī vai ziemā. Tā kā mazulim vēl nav nobriedusi sirds-asinsvadu un nervu sistēma, mazuļi var asi reaģēt uz Mēness aptumsumiem, pilnmēness fāzi, atmosfēras spiediena izmaiņās. Tāpat miega kvalitāti, protams, ietekmē ekoloģiskā situācija: lielās pilsētās, kur bieži tiek novērots skābekļa trūkums, mazulis guļ sliktāk nekā viņa vienaudži, kas dzīvo vides ziņā daudz labvēlīgākos rajonos. Mazuli traucē iemigt dažādas skaļas skaņas (turpretim klusināta mūzika mazulim palīdz vieglāk iemigt) un spēcīgas smaržas (ieskaitot, jaunu mēbeļu smaržu bērnistabā).