'Mazais rīta vēmiens' un citas magnija deficīta pazīmes bērna organismā  (3)

Kā atpazīt magnija deficītu un ko darīt, lai no tā laikus izvairītos, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, asoc. prof. Ilze Grope.

Magnijs uzskatāms par ceturto būtiskāko mikroelementu organismā. Kaut arī organisms pats to nesintezē, tas molekulārā līmenī piedalās teju ikvienā organismam būtiskā procesā un palīdz nodrošināt normālu organisma funkcionēšanu. Magnija iedarbība uz sirdi, muskuļu sistēmu, nervu sistēmu, gremošanas sistēmu utt. kopumā ir nomierinoša un atslābinoša.

Magnijs mazina muskuļu saspringumu, līdz ar to uzlabojas sirds ritms, vēdera izeja un citi procesi, kā rezultātā organisms daudz labāk spēj paciest stresu. Magnijs organismā atrodams šūnas līmenī. Tas ietekmē sāpju regulāciju, jo bloķē jonu kanālus, kas palīdz mazināt sāpes. Ja organismā magnija trūkst – šūnā var ieplūst kalcija joni, un šūna var pat iet bojā. Šādā gadījumā pastiprinās uzbudināmība un uzņēmība pret stresu. Tikmēr pietiekama magnija daudzuma apstākļos tas var bloķēt šūnas receptorus, pasargājot šūnu un līdz ar to arī spēcinot visu iepriekšminēto organisma sistēmu darbību.

Kā skaidro Grope, cilvēka organisms ir dabīgi iekārtots tā, lai tas spētu pielāgoties stresam. Līdz ar to palielināta stresa daudzuma apstākļos paaugstinās arī organisma spēja uzņemt vērtīgo mikroelementu – magniju. Magnija daudzums organismā palielinās, cilvēkam pieaugot. Tikko dzimušam zīdainim tas ir mazāks – nedaudz virs 700 mg visā organismā. Jau sešu mēnešu vecumā tas pieaug līdz 5 g, bet pieaugušam cilvēkam organismā ir aptuveni 25 g magnija.

Tā kā 90 procenti no visa magnija daudzuma atrodas šūnās, tā deficītu iespējams konstatēt pēc klīniskām pazīmēm. Aizdomas par magnija deficītu raisa tādi simptomi kā ātra sirdsdarbība, aritmija (var konstatēt veicot kardiogrammu, vecāki to bieži var arī dzirdēt), galvassāpes, reiboņi, nespēja koncentrēties, trīce, vājums, sāpes vēderā, slikta dūša, aizcietējumi, bērniem bieži izplatīts arī tā sauktais "mazais rīta vēmiens". Magnija deficīts var būt arī migrēnas, astmas, hroniska noguruma sindroma pamatā.

Grope stāsta, ka magnija klātbūtne organismā vislielākajā mērā ir kontrolējama ar pārtiku. Jo vairāk magnijs tiek uzņemts, jo vairāk tā ir organismā. Pārdozēt magniju nav iespējams, jo maksimālās devas gadījumā organisms to pārstāj uzsūkt. Vecāki var būt droši, ka viņu bērniem magnijs ir pietiekamā daudzumā, ja ikdienas uzturā tiek ietvertas pupas, zaļie dārzeņi (jo vairāk hlorofila, jo labāk) un rieksti.

Lai magnijs uzsūktos, nepieciešams arī B6 vitamīns, tas labi sader arī ar D vitamīnu, bet aptiekās visbiežāk pieejams jau kombinētā veidā. Vislabāk magnijs uzsūcas skābā vidē ar dzīvnieku proteīnu, bet ar augu proteīnu tā uzsūkšanās spēja pavājinās. Sliktāk tas uzsūcas arī kopā ar kalciju saturošiem produktiem. Jāpiemin, ka magnijs atrodams arī ūdenī (vairāk cietākā, bet mazāk – mīkstākā). Ar sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu iespējams uzņemt 100–350 mg magnija dienā, bet ārstnieciskā deva ir 350–700 mg.

Aptuveni 40 procenti no uzņemtā magnija uzsūcas gremošanas traktā, bet no organisma tas visvairāk izdalās ar urīnu un sviedriem. Speciāliste liek īpaši uzmanīties tiem vecākiem, kuru bērni pievērsušies veģetārismam. Šādos gadījumos magnijs būtu jāuzņem papildus ar pārtikas piedevām. Par papildu magnija devas nodrošināšanu būtu jādomā arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē sporta un dejošanas treniņus.