Ko darīt, ja bērns dārziņā negrib gulēt pusdienlaiku

Kā "Vospitaj" norāda psihologi, likt gulēt ar varu, netiek rekomendēts. Pirmkārt, tas ir stress bērnam. Otrkārt, nekas labs no tā neiznāks – viņš tikai gulēs un mocīsies. Treškārt, tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna adaptāciju dārziņā, ja bērns to ir sācis apmeklēt salīdzinoši nesen. Un pēc pāris dienu ilgas mocīšanās bērns var paziņot, ka negrib iet uz dārziņu, jo tur viņu piespiež gulēt. Kāda ir izeja no šīs sarežģītās situācijas? Izrādās, ka to pat ir vairākas.

Visupirms ir vērts mēģināt izveidot dienas režīmu. Ja nu pēkšņi tā ir tieši tava kļūda, nevis tev ir padevies tāds aktīvs bērns, kuram nepavisam dienas vidū nenāk miegs. Dažas mammas, žēlojot bērnu, mājās viņu modina pulksten 9.30, ātri pabaro un uz dārziņu ved tikai uz pirmo nodarbību. Pamēģini bērnu pamodināt pulksten 7, ar spēlēm un rīta rosmi, bet vakarā – jau sākot no pulksten 20.30 runāt par došanos gulēt. Centies visu iespēt tā, lai pulksten 21 bērns jau būtu gultā. Iespējams, ja tev izdosies ieviest šādu režīmu, bērnam arī dienas laikā tomēr sagribēsies atpūsties diendusas miegā.

Režīms ir ieviests, bet bērns vienalga negrib gulēt? Pierunā! Paskaidro, ka var vienkārši pagulēt ar aizvērtām actiņām. Jo tu taču atpūtināsi actiņas, deguntiņu, kājiņas u.t.t. Ļoti labi, ja bērnam ir kāda mīļākā mantiņa. Pastāsti, ka lācītim vai zaķītim arī ir jāatpūšas. Lai bērns noliek gulēt mantiņu un, iespējams, arī pats tomēr aizmigs.

Plīša lācēns jau čuč, bet bērns vēl joprojām tikai gulšņā un mokās? Turklāt katru rītu vēl pirms iešanas uz dārziņu pīkst, ka atkal būs jāiet gulēt? Parunā ar audzinātājām, paskaidro problēmu. Varbūt viņas var pieļaut mazu izņēmumu: atļaut negulēt, ja bērns ievēro klusuma režīmu. Tā mēdz būt – bērni grupiņā par klusītēm paspēlēties uz paklāja, pazīmēt, skatīties grāmatiņas, kamēr pārējie draugi guļ gultiņās.

Taču klusuma režīms ir visai sarežģīta lieta, īpaši bērniem trīs četru gadu vecumā, nevis, piemēram, sešu gadu, kad jau bērns patiešām to spētu. Jā, un arī ne katra audzinātāja atļaus bērnam negulēt. Ja neizdodas šādi sarunāt, tad tev jādomā, kā bērnu dārziņā laist tikai uz pusi dienas – līdz pusdienlaika gulēšanai. Ja dzīvo netālu no dārziņa, tad vari bērnu paņemt mājās, kamēr citi bērni guļ, bet savējo atkal aizvest uz pēcpusdienas nodarbībām. Šādā gadījumā iegūsi vairākus plusus – bērnam būs iespēja komunicēt ar vienaudžiem, attīstīties nodarbībās, bet tevi kā vecāku dārziņā pavadītās stundas nedaudz atslogos. Vienīgais mīnuss – tev jāaizmirst par pilnas darba dienas darbu, ja vien neesi nolīdzis auklīti vai arī "pa rokai" nav kāda vecmāmiņa.

Bet ja nu neviens no iepriekšminētajiem variantiem tev neder – tu strādā un tev nav laika vairākas reizes dienā skriet uz dārziņu, aukle vai omīte arī nav, bet mazais joprojām neguļ un kategoriski pat atsakās iet uz dārziņu…

Pamēģini vienoties ar audzinātājām par papildu pieskatīšanu šādiem "negulošajiem" bērniem. Lai to īstenotu, tev būs jāatrod līdzīgi domājoši vecāki, kuru bērni arī mokās ar līdzīgu problēmu. Protams, visticamāk, šis variants derēs tikai privātajos dārziņos, kad par papildu samaksu vecāki var vienoties par bērnu pieskatīšanu diendusas laikā.