Ar kādiem produktiem grūtnieces vislabāk var uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas

Gadījumos, ja pirms grūtniecības iestāšanās un tās laikā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, vai sievietei ir īpašas uztura vajadzības (piemēram, hroniskas slimības, no uztura izslēgta kāda pārtikas produktu grupa, hroniska vitamīnu vai minerālvielu nepietiekamība), ir jākonsultējas ar ārstu par konkrētu uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību. Grūtniecības laikā jebkāda veida medikamentus un uztura bagātinātājus var lietot tikai stingrā ārsta uzraudzībā. Jāatceras, ka nepamatota un pārmērīga uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošana var būt kaitīga sievietes un gaidāmā bērna veselībai!

Folskābei ir būtiska nozīme audu augšanā un to pareizas darbības nodrošināšanā, un pietiekams folskābes daudzums mazina risku zīdainim iegūt nervu caurulītes attīstības defektus. Vajadzība pēc tās pieaug uzreiz pēc grūtniecības iestāšanās. Folskābes deficīts rodas, ja uzturā lieto maz svaigus dārzeņus, augļus un ogas. Tādēļ uzturā jālieto pārtikas produkti, kas satur daudz folātu – zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, spināti, Briseles kāposti, kacenkāposti, pākšaugi (lēcas, zirņi, pupas), bietes, apelsīni, tomāti, pilngraudu produkti.

Grūtniecības laikā ieteicams 600 µg folskābes dienā, ko uzņemt pietiekamā daudzumā tikai ar uzturu ir diezgan grūti, jo, produktus vārot un uzglabājot, folskābes daudzums tajos būtiski samazinās. Ilgāk folskābe saglabājas saldētajos pārtikas produktos. Tādēļ, lai novērstu folskābes deficītu sievietei un augļa attīstības traucējumus, konsultējoties ar ārstu, ir ieteicams jau plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā lietot papildus folskābi 400 µg dienā preparātu veidā.

Labs D vitamīna avots uzturā ir treknās zivis, olas dzeltenums, piena produkti, baravikas, šitake sēnes. Tomēr galvenokārt D vitamīns veidojas ādā dabīgas saules starojuma ietekmē. Latvijas iedzīvotājiem no aprīļa līdz septembrim ir pietiekami uzturēties saulē 5 - 15 minūtes dienā divas līdz trīs reizes nedēļā ar atsegtu seju un rokām. Pretiedeguma krēms ir jālieto atkarībā no ādas tipa, ultravioletā starojuma indeksa un citiem drošas sauļošanās ieteikumiem. Tāpat jāatceras, ka grūtniecības laikā nav ieteicams izmantot solāriju ar mērķi paaugstināt D vitamīna daudzumu.

Dzelzs nepieciešamība grūtniecības laikā pieaug, jo palielinās asiņu tilpums, kā arī pieaug dzelzs vajadzības bērnam, placentai. Tādēļ, lai uzņemtu dzelzi pietiekamā daudzumā, uzturā ieteicams regulāri, mērenos daudzumos iekļaut gaļu (piemēram, liesu liellopa gaļu, vistas gaļu), kā arī zivis, zirņus, pupas, ķirbju sēklas, pistāciju riekstus u.c. Dzelzs uzsūkšanos veicina C vitamīns. Tādēļ pārtikas produktus, kas bagāti ar dzelzi, lietojiet kopā ar tādiem pārtikas produktiem, kas satur C vitamīnu, piemēram tādi svaigi dārzeņi un augļi kā paprika, kivi, upenes, pētersīļi, citroni.

Turpretī dzelzs uzsūkšanos kavē zaļā un melnā tēja, kafija, pilngraudu produktos esošie fitīna savienojumi, kalcijs piena produktos, tādēļ tos nevajadzētu lietot kopā ar dzelzi saturošiem pārtikas produktiem. Gadījumos, ja dzelzs rezerves sievietes organismam ir nepietiekamas, ārsts var ieteikt papildus lietot dzelzi saturošus uztura bagātinātājus.

Kalcija uzsūkšanos kavē kofeīns, tāpēc jāizvairās to saturošus pārtikas produktus lietot kopā ar kalciju saturošiem pārtikas produktiem.

Grūtniecības laikā īpaša uzmanība ir jāpievērš uzņemtajam joda daudzumam, jo tam ir nozīme bērna garīgai un fiziskai attīstībai. Joda avoti ir jūras zivis, jodētais sāls, piena produkti un olas. Nav ieteicams uzturā lietot jūras zāles, aļģes vai to preparātus, jo šādi var uzņemt pārāk lielu joda daudzumu. Joda pārdozēšana var izraisīt vairogdziedzera traucējumus jaundzimušajam. Gadījumos, ja tiek uzņemts nepietiekams joda daudzums, tad ieteicams konsultēties ar ārstu par nepieciešamību lietot papildus uztura bagātinātājus jau pirms grūtniecības iestāšanās un grūtniecības laikā.

Uzmanies, lai nepārdozētu A vitamīnu. A vitamīns ir nepieciešams katra organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai, bet grūtniecības laikā pārāk lielas vitamīna devas ir kaitīgas augļa normālai attīstībai, jo var radīt iedzimtas attīstības anomālijas vai centrālās nervu sistēmas disfunkciju. Tāpēc nav ieteicams uzturā iekļaut aknas un aknu produktus, kas ir A vitamīna avots.

Savukārt augu valsts produkti, kas dabīgi satur karotīnu jeb A vitamīna provitamīnu, (piemēram, burkāni, ķirbji, aprikozes, plūmes) neietekmē augļa attīstību, tāpēc šos pārtikas produktus uzturā lietot ir droši. Tāpat A vitamīnu var pārdozēt, lietojot medikamentus vai uztura bagātinātājus, kas satur A vitamīnu.

Esi gaidībās? Seko līdzi tam, kas notiek ar tavu ķermeni un kā attīstās mazulis, lasot "Cālis.lv" grūtniecības kalendāru!