Pubertātes laikā mainās pusaudžu bioloģiskais pulkstenis. Viņu organismi vēlas vēlāk doties gulēt un arī vēlāk no rītiem celties, lai miegam veltītu nepieciešamās astoņas līdz pat desmit stundas. Bet skolā stundas sākas agri, tāpēc bieži vien miegam tiek veltīts mazāk laika.
Jau iepriekš ir apstiprinājies, ka jauniešus nelabvēlīgi ietekmē nepietiekams miega daudzums, palielinot aptaukošanās, garīgo saslimšanu un atkarību riskus. Divi neseni pētījumi apliecina –skolās, kur stundas sākas vēlāk, pusaudžiem ir labāka garīgā veselība un labākas sekmes, uzsver centra pārstāvji, atsaucoties uz "The Bronfenbrenner Center for Translational Research" (2018).
Tādēļ, palīdzot pusaudžiem gulēt vismaz astoņas stundas, viņiem tiek palielināta iespēja būt laimīgākiem un veselākiem!
Kā vecāki var palīdzēt savam pusaudzim
- Uzrunāt skolu direktorus, iepazīstināt ar pētījumiem un aicināt mainīt stundu sākuma laiku ne agrāk kā pulksten 8.30;
- Runāt ar savu pusaudzi, izstāstīt, kāpēc ir svarīgs miegs. Tie, kuri to sapratīs, centīsies gulēt iet agrāk;
- Esi piemērs saviem bērniem! Guļamistabā un stundu pirms miega nelieto viedierīces.
Atsaucoties uz britu laikrakstu "The Daily Telegraph", jau iepriekš vēstījām, ka amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka pusaudži, kas dodas gulēt pirms pulksten 22, retāk cieš no depresijas nekā tie, kuri dodas pie miera pēc pusnakts.
Pētījumu gaitā zinātnieki aptaujāja 15 000 amerikāņu skolēnus vecumā no 12 līdz 17 gadiem un viņu vecākus. Kā vēsta žurnālā "Sleep" publicētais pētījums, vidējais pusaudžu miega ilgums ir septiņas stundas un 53 minūtes, kas ir krietni mazāk par pusaudžiem rekomendētajām deviņām un vairāk stundu miega. Pusaudži, kas dodas gulēt pulksten 22 vai ātrāk, vidēji guļ astoņas stundas un desmit minūtes – par 33 minūtēm ilgāk nekā tie, kas iet gulēt pulksten 23, un par 40 minūtēm ilgāk, nekā tie, kas dodas pie miera pēc pusnakts.
"Mūsu rezultāti saskan ar teoriju, ka nepietiekams miegs ir depresijas riska faktors," norādīja pētījuma vadītājs Džeimss Gengvišs, Kolumbijas Universitātes Ārstu un ķirurgu koledžas profesors. "Tādējādi adekvātas kvalitātes miegs var būt preventīvs pasākums depresijas novēršanai un tās ārstēšanas līdzeklis."
Rezultāti apstiprina iepriekšējos pētījumus, saskaņā ar kuriem miega problēmas var burtiski padarīt cilvēku traku. Bezmiega un citu ar miegu saistīto problēmu dēļ var rasties dažādas saslimšanas, tostarp arī psihiskas – uzmanības deficīta sindroms, posttraumatiskais stress un depresija.
Miega problēmas jau sen tiek saistītas ar garīgajām saslimšanām, tomēr tradicionāli tās tiek uzskatītas par slimības blakus parādību. Tomēr Hārvarda Universitātes zinātnieki uzskata, ka miega problēmas var izraisīt dažus psihiskus traucējumus.
Kā vēsta žurnāla "New Scientist" raksts, kādā citā pētījumā atklājies, ka, nozīmējot depresijas slimniekiem miega zāles, viņu stāvoklis tiek būtiski atvieglots.
Daži zinātnieki uzskata, ka miega trūkums var izraisīt hormonu svārstības, ietekmējot arī to hormonu daudzumu, kas saistīti ar stresa pārvarēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
