Pediatre skaidro, no kāda vecuma bērnu var sūtīt uz sporta treniņiem

Kā liecina sporta zīmola "4F" aptauja, 76 procenti vecāku vedīs bērnus uz to sporta sekciju, kas interesē viņus pašus, un tikai seši procenti vispirms konsultēsies ar pediatru, kurš sporta veids vislabāk piemērots viņu mazulim. Tomēr pediatri uzskata, ka katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes un jākonsultējas ar ārstu, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas.

Pediatre Smane stāsta, ka sešu, septiņu gadu vecumā bērna locītavas kļūst stiprākas, bet vecumā no astoņiem līdz 11 gadiem ieteicams attīstīt bērna ātrumu, tāpēc tiek rekomendēts nodarboties ar skriešanu un vieglatlētiku, bet spēku un izturību labāk ieteicams attīstīt, tikai sasniedzot 11 gadu vecumu. Reakciju vislabāk attīstīt astoņos, deviņos gados, ritmu un līdzsvara izjūtu – no deviņiem līdz 12 gadiem, bet pēc 12 gadiem jau ir grūti veidot prasmi orientēties telpā un sarežģītu kustību tehniku.

Ārste piebilst, ka katra fiziskā aktivitāte – gan spēles svaigā gaisā, gan braukšana ar velosipēdu un daudz nopietnāki treniņi tādi kā, piemēram, futbols – pozitīvi ietekmē mazuļa imūnsistēmu. Kā minimums trīs reizes nedēļā mazulim ir nepieciešamas nodarbības, kuras veicina muskuļu funkcionalitāti, stiprina balsta kustību aparātu, un tas attiecas arī uz bērniem ar veselības problēmām un bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Tomēr visam ir jābūt ar mēru," piebilst ārste. "Katram sporta veidam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Peldēšana, piemēram, attīsta koordināciju un elpošanu, daiļslidošana – līdzsvara izjūtu un balansu, jāšanas sports – brīnišķīgi ietekmē stāju, attīsta pozitīvu saikni starp dzīvnieku un cilvēku, papildus tam bērns pavada laiku svaigā gaisā. Reitterapija – visā pasaulē atzīta ārstēšanas metode (reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus) bērniem un pieaugušajiem, kuri sirgst ar perifērās nervu sistēmas, elpošanas sistēmas, kā arī balsta kustību aparāta un sirds asinsvadu sistēmas saslimšanām. Šis terapijas veids ļoti ieteicams, ja bērns cieš no hroniska stresa, paaugstinātās trauksmes un apātijas."

"Daudzi uzskata, ka galvenais, ko attīsta sports, ir neatlaidība un raksturs, tomēr no veselības viedokļa, nevis no rakstura audzināšanas, tas nav galvenais." Tajā paša laikā, pēc aptaujas datiem, lielākā daļa vecāku vēlētos, lai viņu bērni nodarbotos ar futbolu (23 procenti), vieglatlētiku (18 procenti) un dejām (18 procenti). Mazāk populārs ir hokejs, basketbols, volejbols, teniss, skriešana un peldēšana – tos nosaukuši no sešiem līdz 11 procentiem aptaujāto. 41 procents vecāku vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par profesionālu sportistu.

Lai arī lielākā daļa vecāku plāno savu bērnu sūtīt sporta sekcijā un 71 procents vēlētos, lai viņš turpinātu treniņus arī tad, kad būs pieaudzis, ārste skaidro, ka sports ir svarīgs vairāku citu iemeslu dēļ: fiziski aktīvi bērni izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti, fiziskā aktivitāte palīdz viņiem atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa, gūt pozitīvas emocijas un pārslēgt savu uzmanību no skolas nodarbībām, tādā veidā ļaujot smadzenēm atpūsties.

Ja bērns nenodarbojas ar sportu, viņam var sākties aptaukošanās, rasties otrās pakāpes diabēts, muskuļu un kaulu vājums, paaugstināties asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs un parādīties ar to saistītās saslimšanas. Kā arī nepietiekama fiziska aktivitāte ir viens no faktoriem, kas izraisa sirds un sirds asinsvadu saslimšanas.

"Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jākoncentrējas mācībām, netērējot laiku treniņiem, tomēr pētījumi rāda, ka bērniem, kuri ir fiziski neaktīvi, ir grūtāk koncentrēties un mācīties. Ideāli, ja bērni un vecāki daļu aktīvo nodarbību veic kopā – tas nostiprina viņu emocionālo saikni un pozitīvi ietekmē bērna garīgo veselību," piebilst Smane.