Katru reizi, izdzirdot, ka ir laiks doties gulēt, bērns sāk skaļi raudāt, spārdīties vai kā citādi izrādīt nepatiku pret vecāku lēmumu. Izklausās pēc ierastas situācijas? Piecu bērnu māmiņa, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande atklāj, ka par bērna miega ieradumiem atbild vecāki. Lekcijā vecākiem viņa skaidroja, kas mammai un tētim ir jādara, lai uzlabotu bērna miega ieradumus.
Bērns nepatiku pret miegu sāk izrādīt jau agrā vecumā. Pēc tam, kad viņš ir iemācījies rāpot un ir gatavs atklāt pasauli, viņam šķietami vairs neatliek laika gulēšanai. Tā vismaz viņš pats domā. Taču vecāki skaidri zina, ka miegs ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas palīdz mums atslābināties, apkopot dienas laikā piedzīvoto un sagatavoties jauniem piedzīvojumiem. Šo vajag atcerēties arī tad, kad mazais pilnā kaklā kliedz un spārdās, tādā veidā bez vārdiem, bet visiem saprotami paziņojot, ka nevēlas doties gulēt. Šie brīži vecākiem var sagādāt ne mazums rūpju. Taču Zande atgādina – tas, ka bērns negrib iet gulēt, nenozīmē, ka viņam to nevajag darīt. "Vecāki bieži vien jauc "man vajag" ar "es gribu". "Zīdainis grib piecas, sešas reizes naktī ēst krūti, nevis viņam to vajag. Tāpat ir ar gulēšanu. Bērns negrib iet gulēt, nevis viņam to nevajag," stāsta psiholoģe.
Miegs ir ārkārtīgi svarīgs jebkurā bērna augšanas posmā. Atšķiras tikai miegam veltītais laiks. Cik stundas dienā bērnam jāguļ katrā vecuma posmā, lasi šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
