Diāna Zande: par bērna miega ieradumiem atbild vecāki

Bērns nepatiku pret miegu sāk izrādīt jau agrā vecumā. Pēc tam, kad viņš ir iemācījies rāpot un ir gatavs atklāt pasauli, viņam šķietami vairs neatliek laika gulēšanai. Tā vismaz viņš pats domā. Taču vecāki skaidri zina, ka miegs ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas palīdz mums atslābināties, apkopot dienas laikā piedzīvoto un sagatavoties jauniem piedzīvojumiem. Šo vajag atcerēties arī tad, kad mazais pilnā kaklā kliedz un spārdās, tādā veidā bez vārdiem, bet visiem saprotami paziņojot, ka nevēlas doties gulēt. Šie brīži vecākiem var sagādāt ne mazums rūpju. Taču Zande atgādina – tas, ka bērns negrib iet gulēt, nenozīmē, ka viņam to nevajag darīt. "Vecāki bieži vien jauc "man vajag" ar "es gribu". "Zīdainis grib piecas, sešas reizes naktī ēst krūti, nevis viņam to vajag. Tāpat ir ar gulēšanu. Bērns negrib iet gulēt, nevis viņam to nevajag," stāsta psiholoģe.

Miegs ir ārkārtīgi svarīgs jebkurā bērna augšanas posmā. Atšķiras tikai miegam veltītais laiks. Cik stundas dienā bērnam jāguļ katrā vecuma posmā, lasi šajā rakstā.

Psiholoģe atklāj, ka par bērna miega ieradumiem ir atbildīgi vecāki. Dažiem bērniem ir problēmas doties pie miera laicīgi. Zande skaidro, ka bērnam vajadzētu iet gulēt ap astoņiem vai vēlākais deviņiem vakarā. Kaut daudziem vecākiem var šķist, ka tieši tas ir laiks, kad viņu atvase ir visaktīvākā, patiesībā mazajam šajā laika posmā būtu jādodas pie miera. Viņa atklāj, ka, bērnam aizmiegot agrāk, ap pulksten astoņiem vai deviņiem vakarā, viņa miegs ir daudz veselīgāks un ciešāks.

Taču nolikt bērnu gulēt šajā laikā ir visnotaļ izaicinoši. Lai bērns aizmigtu vēlamajā laikā, psiholoģe iesaka vecākiem, pirmkārt, padomāt par to, kādi ir jaunās ģimenes miega ieradumi - cikos jūs kā vecāki paši ejat gulēt? Ja jūs pie miega dodaties tikai divpadsmitos vai divos naktī, tad arī mazais pie miera dosies vēlu. Piecu bērnu māmiņa stāsta, ka ir ģimenes, kurās mazuļi dodas gulēt vienos naktī, taču tas nebūt nav veselīgi bērna smadzenēm. "Šādi vecāki parasti atrunājas ar to, ka viņš tā grib. Ziniet, mans bērns grib vīnu, skriet uz ielas, nepiesprādzēties mašīnā. Es, piemēram, gribu neiet uz darbu un saņemt algu. Ar to es gribu pateikt – tas, ka mēs kaut ko gribam, nenozīmē, ka mums to vajag un tas ir veselīgi," viņa skaidro.

Ir bērni, kuriem nav problēmas ar iemigšanu naktī, bet viņi nelabprāt guļ pusdienlaiku.

Zande atklāj, ka bērna veselīgai attīstībai ir svarīgi gulēt pusdienlaiku līdz pat sešu gadu vecumam. Kaut Latvijā bērni guļ pusdienlaiku līdz pat sešu gadu vecumam, psiholoģe atklāj, ka citās valstīs šāds miega rituāls ilgstoši netiek piekopts. Piemēram, Norvēģijā bērniņi guļ pusdienlaiku tikai līdz četru gadu vecumam. Tas tāpēc, ka mazie visbiežāk snauduļo ārā, ratos, bet aptuveni pēc četru gadu vecuma mazie ir izauguši, kā arī viņiem ratos vairs fiziski nav vietas. Tāpat citās valstīs bērni neiet bērnudārzos, bet gan pieskatīšanas grupās, kurās nav gultu, līdz ar to viņi neguļ pusdienlaiku. Kādas vēl bērnu audzināšanas atšķirības ir citviet pasaulē, vari lasīt šeit.

Pusdienlaiks ir arī brīdis bērna ikdienā, kad sakārtot to informāciju, ko viņš līdz šim laikam ir ieguvis. "Bērns ir agri cēlies, līdz ar to no rīta viņš ir paspējis izdarīt milzum daudz lietu. Viņš ir kā švamme, kas visu uzsūc sevī, un tad ir viens brīdis, kad viņš vairs netur spriedzi," skaidro Zande. Viņa stāsta, ka cilvēkam ir dabiska vēlme pa dienu nedaudz nosnausties. To novēro arī pieaugušie, kad darbā ap pulksten diviem vai vieniem uznāk neizbēgama vēlme pagulēt.

Taču, ja dažādu apsvērumu dēļ mazais nepaguļ pusdienlaiku, viņš sliktāk guļ arī naktī. Protams, ir arī izņēmuma gadījumi, taču lielākoties bērna naktsmiers līdz ar to, ka viņš nav gulējis pusdienlaiku, ir traucēts. Tas ir tāpēc, ka smadzenes nakts laikā nespēj tikt galā ar visu informācijas daudzumu, kas dienas laikā sakrājusies.

Ir arī mazie, kas paši par sevi ir slikti gulētāji, un vecāki nekādi viņus nevar pierunāt gulēt pusdienlaiku. Šādos gadījumos pusdienlaiku var aizstāt ar miera laiku, kad bērns pieklusina visas savas darbības un padara kaut ko nomierinošu, piemēram, zīmē vai šķirsta grāmatiņu. Šis būs laiks, kad trakas rotaļas un skraidīšana pa māju būs nevietā. Tas palīdzēs viņam kaut vai tikai uz mirkli atjaunoties un apstāties no intensīvā skrējiena, kas notiek dienas laikā.

"Bieži vien mammām platoniski saka, ka viss, kas viņām ir jādara, ir jārūpējas par bērnu - viss, ko jūs izdarīsiet nepareizi, atspoguļosies arī uz bērnu. Tas mammām liek justies ļoti vainīgām," stāsta psiholoģe. Pārmērīga orientēšanās uz bērnu un sevis aizmiršana ir daudzu jauno māmiņu problēma. Taču, kā tu vari pienācīgi rūpēties par citiem, ja vispirms neparūpējies par sevi? Bērnam ir nepieciešami laimīgi vecāki. Šo var attiecināt arī uz miegu. Vecāku miegs ir tikpat svarīgs, cik bērna. "Trīs naktis slikti gulējusi mamma ir tikpat svarīga, kā trīs naktis slikti gulējis mazulis," skaidro Zande.

Miegs ir viena no cilvēka fizioloģiskajām vajadzībām. Tā trūkums var izraisīt dažādas fizioloģiskas un psiholoģiskas saslimšanas, piemēram, depresiju, tāpēc vecākiem ir jāpievērš uzmanība arī savam miegam.

Jaunajiem vecākiem pēc bērniņa piedzimšanas ir jārēķinās ar to, ka viņi saskarsies ar miega trūkumu. Arī vēlāk, kad mazais būs sasniedzis septiņu, astoņu un deviņu mēnešu vecumu, viņš aizvien biežāk naktī sāks mosties. Tas ir brīdis, kad mammas visvairāk izsīkst. Šī iemesla dēļ vecākiem pēc iespējas vairāk brīvā laika jāvelta miegam. Zande iesaka brīdī, kad mazais guļ, arī mammai nosnausties tā vietā, lai censtos izdarīt visus nepadarītos dienas darbus. Bērna miega brīži var kļūt par laiku, kad arī mamma var apmierināt savu fizioloģisko vajadzību pēc miega. Ja māmiņa nevēlas gulēt, tad viņa var vienkārši atgulties un atpūsties, kas palīdzēs atgūt spēkus un izturēt līdz vakaram.

Tāpat mamma un tētis var vienoties ar dežūrstundām, kuru laikā visas rūpes par bērnu uzņemas viens no vecākiem, kamēr otrs atjauno spēkus, piemēram, guļot. Sevišķi svarīgi tas ir tad, kad mazulis jau ir nedaudz paaudzies, kļūst aktīvāks, sāk rāpot un velties. Šajā laika posmā viņš ir īpaši enerģisks, līdz ar to arī māmiņai, lai tiktu ar mazo galā, vajag sasmelties lielāku enerģijas daudzumu. "Mammai vismaz reizi nedēļā vajadzētu nogulēt piecas vai sešas stundas pēc kārtas, jo tieši tas viņu nogurdina," skaidro Zande. Taču, ja dažādu apsvērumu dēļ bērna tēvs nevar nodrošināt tā saucamās dežūrstundas, palīdzību var meklēt arī citur, piemēram, pie draugiem vai ģimenes.

Svarīgi ir izgulēties gan mammai, gan tētim. Pirmajos mēnešos zīdaiņa biežā celšanās naktī sagādā problēmas ne tikai mātēm, bet arī tēviem. Šī iemesla dēļ, lai vismaz tētis būtu izgulējies un gatavs nākamajā dienā doties uz darbu, tiek nolemts, ka viņš gulēs citā istabā, piemēram, uz dīvāna. Taču psiholoģe un piecu bērnu māmiņa atklāj, ka tas nebūt nav labākais risinājums. Iespējams, to var darīt pāris naktis mēnesī, taču ne biežāk. "Mūsu ķermeņi viens otru pazīst. Ja mans partneris aiziet prom uz dīvāna un uzturas tur vairāk nekā mēnesi, tad mans ķermenis vairs partneri nepazīst kā manu mīļoto cilvēku," viņa skaidro. Tāpat Zande uzskata, ka seksualitātei mūsu kultūrā ir īpaša nozīme, jo ar gadiem cilvēki to zaudē, taču tā nevajadzētu būt. "Arī vecumdienās vīrietis un sieviete viens otram ir Ādams un Ieva, nevis tikai mamma un paps saviem bērniem," psiholoģe uzsver.