Septiņas pazīmes, kas liecina par bērna atrašanos stresa ietekmē

Tāpēc, lai nepalaistu garām brīdi, kad bērnam ir iespējams palīdzēt pašu spēkiem, nesteidzot pēc palīdzības pie psihologa, portāls "Ihappymama" piedāvā iepazīties ar septiņām pazīmēm, kas var liecināt, ka bērns atrodas stresa ietekmē.

Bērnam miegā rādās murgi. Slikti sapņi mierīgi var būt kā atbildes reakcija visam organismam un bērna nervu sistēmai, kas atrodas stresa stāvoklī. Galvenais – neatstāt bērnu vienu ar šo problēmu: apspriediet kopā šos sapņus, paskaidro, ka tādi mēdz būt visiem, pastāsti pirms miega kādus labestīgus stāstus, iedod padzerties siltu kakao. Vēl par vēlamajiem rituāliem pirms nakts miera vari lasīt šeit.

Paaugstināta agresija. Mēdz būt arī tā, ka stresa situācijās bērni kļūst pārāk agresīvi. Tas var izpausties gan vārdos, gan fiziski. Tāpat tu vari pamanīt, ka bērnam rodas problēmas ar uzdevumiem, kuri prasa pacietību un neatlaidību.

"Problēmas ar tualetes apmeklējumu" jebkurā vecumā. Ja bērnam bieži novēroti gadījumi ar nesaturēšanu, vai, tieši pretēji, aizcietējumi, ir jāvēršas pie ārsta, lai viņš noteiktu, vai problēma ir fizioloģiska vai psiholoģiska. Un pēc tam jau, ņemot vērā diagnozi, attiecīgi arī rīkoties.

Pārmērīga hiperaktivitāte. Ja agrāk tu bērna uzvedībā nenovēroji īpašu aktivitāti, ir vērts aizdomāties, vai tas nav signāls, ka viņš patlaban piedzīvo stresu. Piemēram, bērns var sākt pastāvīgi no tevis bēgt prom, neklausīt un visu noliegt. Tādā gadījumā ar viņu nopietni jāparunājas un jānoskaidro šādas neparastās aktivitātes iemesls.

Nesena pārvākšanās vai šķiršanās no drauga. Mums šķiet, ka bērns ātri pierod pie pārmaiņām. Tomēr šķiršanās no kāda tuva cilvēka var ļoti negatīvi bērnu ietekmēt, ja vēl vecāki šādā grūtā brīdī bērnam nevelta nepieciešamo uzmanību. Tas attiecas arī uz periodu, kad ģimenē ienāk vēl viens mazulis. Atceries, ka šajā periodā viņam kā nekad vēl agrāk nepieciešams veltīt vairāk uzmanības.

Apetītes pieaugums vai samazināšanās. Šis ir vēl viena spilgta pazīme, ka bērnam varētu būt stress. Viņš var vai nu atteikties no ēdiena, vai arī tieši pretēji – "apēst stresu". Tāpēc nesteidz meklēt iemeslu slimībā, ja bērns neēd, vai paaugstinātas apetītes gadījumā – parazītu klātesamību bērna organismā.

Paaugstināta slodze skolā. Ja tu pamani, ka bērnam uzdoti neskaitāmi daudz uzdevumu, pacenties šajā brīdī maksimāli būt līdzās, palīdzot un neizdarot lieku spiedienu ar frāzēm: "Visi dara, un tev arī jādara". Tieši bailes tevi pievilt, bailes neiekļauties kaut kādos vispārpieņemtos rāmjos vai apkaunot sevi klasesbiedru priekšā, ir biežākie stresa cēloņi skolas vecuma bērniem. Tev ir jāpalīdz bērnam noteikt prioritātes un jāpaskaidro, ka cilvēks nav visu varošs, un dažreiz ir pilnīgi normāli kaut ko nepagūt, vai izdarīt kaut ko ne tik labi, kā citi.

Galvenais – novēro bērnu un to, kā mainās viņa garastāvoklis, ieradumi un uzvedība. Tava uzmanība un atbalsts ļoti ātri palīdzēs atbrīvoties no stresa, pat ja tas jau ir parādījies.

Zemāk atradīsi vēl virkni "Cālis" arhīva rakstu par stresu bērniem – gan par labo, gan slikto jeb distresu.

Pirmais skolas mēnesis jau noslēdzies, un mācību gads daudziem iegājis ierastās sliedēs. Ne vien savu interešu vadīti, bet arī vecāku mudināti daudzi bērni sākuši apmeklēt pulciņus un ārpusskolas nodarbības. Turklāt dažam visa nedēļa tā saplānota, ka atpūtai labākajā gadījumā atliek vien brīvdienas, ja arī tad nav jāpiedalās kādos pasākumos vai sacensībās. Tādā veidā, labu gribot, nereti tieši otrādi tiek izdarīts lāča pakalpojums – bērni ir tik pārguruši, ka viņos rodas stress. Turklāt to vēl vairāk mēdz pastiprināt savstarpējās attiecības klasē un vispār skolā. Un rodas tāds kā apburtais loks.

Lasīt vairāk

"Esmu izmisusi un būtu pateicīga saņemt jebkādu ieteikumu. Mana problēma ir tāda, ka, apmeklējot skolu, uzzināju, ka meita ir nesekmīga un ļoti daudz kavē.

Lasīt vairāk

Skola vai bērnudārzs, pulciņi, jaunas informācijas un iespaidu gūzma, un vēl vecāku, pedagogu iegribu izpilde… Nav jābrīnās, ka daudzi bērni, tostarp arī vēl pavisam maziņi, pastāvīgi atrodas stresa ietekmē. Kā gan atpazīt, ka bērns izjūt stresu? Portāls "Deti.mail.ru" apkopojis speciālistu nosauktās 10 tipiskākās pazīmes, kas liecina – bērns ir pakļauts stresam.

Lasīt vairāk

Mūsu dzīvē ir divu veidu stresi – viens ir labais, kas ir nepieciešams un vajadzīgs, bet otrs – sliktais stress jeb distress, kas dzīves kvalitāti ietekmē negatīvi un izpaužas kā pārmērīgi liels sasprindzinājums.

Lasīt vairāk

Nav noslēpums, ka vesels, laimīgs, savus talantus un potenciālu realizēt spējīgs pieaugušais veidojas no bērnības. Turklāt vēlams, lai šī bērnība būtu pēc iespējas mierīgāka, bez smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Šo tēmu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas un katedras ārsti sadarbībā ar pediatriem ir aktualizējuši jau ilgāku laiku, stāsta RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja, ārste – psihoterapeite asoc. prof. Gunta Ancāne.

Lasīt vairāk

Nozīmīgs faktors bērnu distresa attīstībai ir agrīna bērnu palaišana uz kādu no pirmsskolas izglītības iestādēm, sākot no gada un divu mēnešu, kā arī pusotra gada vecuma, ko vecāki ne vienmēr pamana. Ja tā sauktā labā stresa ir par daudz, rodas sliktais, kaitīgais distress, kas var radīt dažādas izmaiņas organismā.

Lasīt vairāk

Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.

Lasīt vairāk

Gan bērnudārza, gan skolas gaitu sākums ikvienā ģimenē ienes būtiskas pārmaiņas. Dzīve mainās ne tikai vecākiem, bet pats galvenais – bērnam. Daži jaunajā vidē adaptējas vieglāk, citi grūtāk. Turklāt bērnu attīstībā tiek iezīmētas vairākas vecumposmu krīzes, un viena no tām ir tā dēvētā septiņgadnieka krīze. Par to arī runā kāda mamma, sūdzoties, ka kopš meita sākusi iet 1. klasē, viņai šķiet, ka tas ir pavisam cits bērns.

Lasīt vairāk

Sertificēta klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere ikdienā strādā skolā ar dažāda vecuma bērniem. Raugoties uz plānotajām reformām izglītības nozarē, kas paredz sūtīt skolā arī sešgadniekus, Lamstere uzsver, ka sešgadnieki nav gatavi skolai. Līdzīgās domās ir arī daļa sabiedrības, kas portālā "Manabalss.lv" parakstījušies pret sešgadnieku sūtīšanu skolā.

Lasīt vairāk

Daudziem bērniem, ne tikai pirmklasniekiem, ir visai grūti iedzīvoties skolas dzīvē, ieurbties mācībās, izveidot labas attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem, pielāgoties strauji pieaugošajai slodzei. Pediatre Natālija Suvorova "DetiMail" stāsta, kādas pazīmes liecina par to, ka bērns ir pārslogots, un viņam nepieciešams samazināt tempu. Savukārt psiholoģe Linda Trofimova spriež par iespējamām sekām bērnu nelabvēlīgai attīstībai, ja bērnu palaidīsi skolā, kad viņš tam vēl nav gatavs.

Lasīt vairāk

Bērnam pēkšņi reibst galva, sākas trauksme, ir neizskaidrojamas bailes, elpas trūkums, strauji sitas sirds, varbūt uznāk ģībonis? Daudzi vecāki nezina, ka ar šādiem nepatīkamiem simptomiem sevi nereti piesaka veģetatīvā distonija – ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kam īsti nevar atrast medicīnisku cēloni. Un tad tomēr kāds speciālists nosauc diagnozi – veģetatīvā distonija. Kādi ir iespējamie veidi, kā no tās atbrīvoties, stāsta ārste homeopāte Anna Kaļķe, taču palūkosim arī citu pieredzi.

Lasīt vairāk