Bērna miega ieradumi: kāpēc mans mazais ceļas agri no rīta

Iemesli, kāpēc bērns labprāt ceļas agri no rīta, ir visdažādākie, sākot ar fiziskajām vajadzībām un beidzot ar dažādām skaņām, kas iztraucē viņa miegu. Taču dažkārt varētu šķist, ka viņš vienkārši pieder pie tiem cilvēkiem, kuri labprāt savas dienas gaitas uzsāk jau agri no rīta jeb tā dēvētajiem "cīruļiem". Lūk, dažas pazīmes, kas var norādīt, ka viņš nudien ir "cīrulis":

Taču, ja tavs mazais neatbilst augstāk minētajam "cīruļa" aprakstam, iespaidojoties no portāla "Fatherly", piedāvājam iepazīties ar izplatītākajiem iemesliem, kāpēc mazie ķipari ir gatavi uzsākt jaunu dienu jau pulksten septiņos vai dažkārt pat piecos no rīta, kamēr vecāki labprāt gulētu līdz 10.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt mazuļa mošanos agri no rīta, ir apgaismojums istabā, kurā guļ mazulis. Britu bērnu aprūpes māsa Džīna Forda uzskata, ka vislabāk mazajam ir gulēt tumšā istabā. Ja bērns pamostas tumsā, vairumā gadījumu viņš, nonākot vieglā miega fāzē ap pulksten pieciem vai sešiem, pēc pamošanās atkal varēs iemigt. Kad durvis ir aizvērtas un aizkari aizvilkti, istabai ir jābūt tik tumšai, lai nebūtu iespējams saskatīt pat vismazākās rotaļlietas vai grāmatu aprises. Pat tikai ar skatienu uz šo priekšmetu pusi pietiks, lai samiegojies mazulis atmostos un gribētu sākt jaunu dienu.

Bostonas Bērnu slimnīcas "Sleep center" medmāsa Meila More portālam atklāj: "Bērnam paaugoties līdz vienam vai diviem gadiem, viņa vajadzība pēc miega samazinās. Šajā dzīves periodā viņiem pietiek vien ar 11 stundām miega. Līdz ar to, ja bērns guļ pusotru līdz divu stundu garu pusdienlaiku, viņi pa nakti gulēs tikai šīs atlikušās astoņas stundas." Viņa skaidro, ka, ja papildus tam vecāki savu atvasi liek gulēt jau septiņos vai astoņos vakarā, tad nevajadzētu brīnīties, ka bērns ir augšā līdz ar sauli.

Vēl viens no iemesliem, kāpēc tava atvase savas mazās actiņas atver jau sešos no rīta, ir fiziskās vajadzības. Iespējams, viņš jūt izsalkumu, viņam aug zobi, kuru izraisītās sāpes traucē mazulim gulēt, vai neērtības rada piečurātās autiņbiksītes vai gulta. Statistika liecina, ka vismaz 10 procenti bērnu, kuri jau sasnieguši piecu gadu vecumu, joprojām slapina gultā. Bet aizdomas par nakts enurēzi jeb patvaļīgu urīna noplūdi ir pamatotas tikai tad, ja mazulis ir vecāks par sešiem gadiem. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Gluži tāpat kā pieaugušos, arī bērnus var piemeklēt "caurs miegs". Tas nozīmē, ka viņu no rīta var uzmodināt pat mazākā skaņa un rosība – mājdzīvnieks, kaimiņi, satiksme, notekūdeņu skaņās u.c.
Viens no risinājumiem šādās situācijās ir padomāt, ka varbūt ir vērts bērna gultiņu nolikt kādā klusākā istabā. Ja šādas iespējas nav, tad lietā var likt arī nomierinošu un relaksējošu mūziku, kas palīdzēs nomākt citas skaņas.

Ja arī tavs bērns ik rītu ir gatavs sākt jaunu dienu jau ap pulksten pieciem vai sešiem, tad tev noderēs šie ieteikumi, kā neļaut bērnam pārtapt par īstu "cīrulēnu". Tikai atceries, ka nereti bērniem celšanās agri no rīta kļūst par ieradumu, un, lai to mainītu, tev jāapbruņojas ar pacietību, jo šī ieraduma maiņa var aizņemt pat vairākas nedēļas. Tāpēc, ja neredzi izmaiņas jau pirmajās dienās vai nedēļās, neskumsti, bet turpini sekot ieteikumiem.