Kam svarīgāk būt ātrākajam, stiprākajam un gudrākajam – bērniem vai viņu vecākiem?

Portāls "Goodhouse", uzklausot speciālistu viedokļus, piedāvā aplūkot visai interesantu tematu – kuram patiesībā ir svarīgi būt izcilniekam itin visās jomās – bērnam, kuram vispār nav brīvā laika, vai viņa vecākiem, kuri arī noskrējušies līdz pārgurumam, cenšoties nodrošināt visas iespējas.

Vēl pirms dažām desmitgadēm mēs bijām tie bērni, kuri atgriezās no skolas, nometa stūrī skolas somu, apēda kotletīti un skrēja pagalmā spēlēties. Par mūsu attīstību "atbildēja" draugi, spēles, grāmatas un televizors ar visai ierobežotu kanālu skaitu. Daži pāris reizes nedēļā apmeklēja kādu pulciņu – lūk, arī viss! Mūsdienās pieejamo pulciņu un attīstošo nodarbību skaits aug proporcionāli vecāku nemieram: "Vai es savam bērnam sniedzu visas pieejamās iespējas? Lūk, Ieva no paralēlās klases trīs reizes nedēļā iet uz vingrošanu, divas – uz peldēšanu un četras uz angļu valodu, bet brīvdienās viņa nodarbojas ar jāšanas sportu un teātri!"

Kamēr bērna talanti, spējas un vēlmes nav īsti saskatāmas, vecāki cenšas bērnus iedrošināt sevi izpaust jebkurā veidā. Bet, ja nu pēkšņi viņš būs veiksmīgs šahā, zīmēšanā vai sportā? Pamēģināsim visu un uzreiz, nezaudēsim laiku!

Viņi vēlas kompensēt savas personīgās – garām palaistās – iespējas: varbūt, ka vecāki bērnībā ir sapņojuši par nepieejamām baleta studijām, tātad, lai vismaz meita ar to nodarbojas. Citi cenšas bērnus padarīt par nepārspējamiem konkurences cīņā un maksimāli sagatavot viņus pieaugušo dzīvei. Trešie domās cīnās ar citiem vecākiem par "labākās mātes" nosaukumu.

Norit vērtību maiņa – kvalitāte piekāpjas daudzumam, un jautājums par izglītību pārvēršas rallija cīņā. Patiesībā, protams, tas nekādā mērā nav atkarīgs, cik labs tu esi kā vecāks, no tā, cik pulciņos iet tavs bērns, un arīdzan no tā, cik veiksmīgs viņš spēs kļūt, kad izaugs.

Toties pārslogots līdz pēdējam, agri vai vēlu bērns sāk signalizēt par šo pārmērīgo slodzi, un ir svarīgi nepalaist garām šos signālus.

Turklāt uz šiem pārslodzes signāliem jāreaģē vēl līdz tam, kā tie kļūst hroniski, un savlaicīgi iespējams samazināt apgriezienus: pārskatīt grafiku, pievērst uzmanību miega kvalitātei un tam, cik ilgi bērns pavada miegā, veikt korekcijas ēdienkartē un vairāk laika veltīt pastaigām svaigā gaisā un atpūtai kopumā.

Sagatavo nodarbību sarakstu, vadoties pēc objektīviem faktoriem: bērna temperamenta ( ne visiem der pastāvīga atrašanās kolektīvā), viņa reālajām interesēm (matemātikas olimpiāde – tā ir svarīga tev vai viņam?) un pat veselības iespējām – ne visiem bērniem ir pa spēkam liela fiziska slodze.

Organizē tādu dienas un nedēļas režīmu, kurā mainās fiziskās un garīgās aktivitātes periodi. Piemēram, sports – divus vakarus nedēļā, starp treniņiem rodot iespēju apmeklēt šaha nodarbības.

Precīzi plāno pulciņu laiku, centies tos neplānot vienu aiz otra (un neaizmirsti arī par mājasdarbu pildīšanu pēc skolas).

Redzamā vietā piestiprini bērna nodarbību sarakstu – tā būs vieglāk saprast, cik daudz to ir patiesībā, un necenties aizpildīt brīvās dienas.

Ļauj dažreiz "nobastot". Dažreiz daudz lietderīgāk un patīkamāk ir pastaigāties pa parku, kad ir saulaina diena, nevis doties uz treniņu – pat apmaksāto.

Atrod laiku ģimenei. Ieplāno pāris dienas nedēļā, kad visa ģimene var kopīgi pavakariņot. Ģimeniskas pastaigas, iešana uz kino vai vizināšanās ar velosipēdiem ir ne mazāk svarīga.

Nosaki prioritātes: ja skolā ir saspringts periods, kas prasa pilnu atdevi, noziedo kādu pulciņu kaut vai uz šo laiku.

Ja bērnam ir noslogots grafiks, bet viņš ir atradis kādu citu interesi sevis nodarbināšanai, apspried iespēju atteikties no kāda viena "vecā" pulciņa, atbrīvojot laiku jaunajai aizraušanās.

Atceries par brīvā laika lietderību. Katram cilvēkam ir tiesības atpūsties, svinēt un neko nedarīt. Un, notici, tas nav tik briesmīgi, kā šķiet no pirmā skata.

Kāpēc bērniem sniegt vairāk laika un iespēju rotaļām, lasīšanai un citām "nelietderīgām" nodarbēm? Tādā veidā bērni trenē spēju nospraust mērķus un meklēt iespējas to sasniegšanai. Vēl jo vairāk – zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tie, kuri regulāri ir aizņemto dažādos pulciņos, ir daudz mazāk patstāvīgi un mērķtiecīgi, nekā tie, kuri bieži tiekas ar draugiem un kopumā paši var atļauties plānot savu laiku.

Ja agrāk bērni pasauli iepazina ar nejaušas pieredzes palīdzību, komunicējot ar vienaudžiem un paša spēkiem iegūtu informāciju, tagad bērnus virza un mudina pieaugušie, pamatojoties uz savām interesēm un sajūtām, un pulciņi tiek uzskatīti par lietderīgāku komunikācija veidu.

Turklāt no bērniem sagaida arī panākumus – vēlams, proporcionālus pieliktajiem pūliņiem! Bet, jo vairāk vecāki uzņemas uz saviem pleciem vadīt katru minūti bērna dzīvē, jo mazāk neatkarīgi bērni izaug. Bet bērnība – tā nav sagatavošanās lielajai dzīvei, bet atsevišķs, pats par sevi vērtīgs periods.

Laiks rotaļām

Pirmsskolas vecuma bērniem rotaļas ir obligāta un ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa. Spēles palīdz bērnam iemācīties koncentrēties, attīstīt radošās spējas, emocionālo intelektu un abstrakto domāšanu. Turklāt rotaļas arī stimulē prasmi patstāvīgi plānot savu laiku un palīdz atslābināties gan garīgi, gan arī fiziski.

Laiks pārdomām

Iedomājies sevi vidējo klašu skolēna statusā: dienās – mācības, vakarā – mājasdarbi, stress par kontroldarbiem, attiecības ar vienaudžiem, spēt atbilst dažādām prasībām. Visi šie "pārbaudījumi" prasa arī pietiekami daudz spēka, un laiku pārdomām. Sniedz bērnam iespēju novērtēt situācijas, izdarīt secinājumus, apdomāt savus un citu teikto vārdus, bet, ja nepieciešams – palūgt tev padomu. Kamēr viņš atrodas pastāvīgā skrējienā no viena pulciņa uz otru, tad knapi vien pagūst padomāt, kur nu vēl ar tevi uzsākt uzticamu sarunu.

Laiks atslābināties

Ja tev bijusi sarežģīta darba diena, bieži vien viss, ko tu vēlies, ir iet mājās, apgulties dīvānā un ieslēgt televizoru. Bērni nav izņēmums, arī viņiem nepieciešama atpūta pēc smagas dienas vai nedēļas. Ļauj viņiem darīt to pašu un atslābināties tādā veidā, kas viņiem tuvs. Stundiņa bezdarbības ir lieliska profilakse no stresa un iespēja atgūt otru elpu.

Laiks sapņot

"Atkal lidinies mākoņos?!" – bieži bērns no vecākiem dzird šādu frāzi. Protams, mācību stundas skolā nav labākā vieta sapņošanai, bet tam ir jāatrod laiks. Bet kur tad vēl citur, ja ne mājās, mierīgā gaisotnē. Tādos brīžos nesteidz viņam "piespēlēt" jaunu grāmatu vai pārbaudīt mājasdarbus. Tagad viņa smadzenes ir aizņemtas ar ļoti svarīgu nodarbi: pārstrādāt informāciju, izzināt iekšējos procesus, atjauno nervu savienojumus. Šajā laikā bērnam attīstās intelekts – tāpēc netraucē!

Laiks būt laimīgam

Zinātnieki ir pierādījuši, ka vairums cilvēku jūtas daudz laimīgāki tieši brīvdienās – nav pats pārsteidzošākais jaunums, vai ne? Ārpus režīma un pienākumiem cilvēki var plānot savu dienu, izvēlēties nodarbes pēc patikas – un veltīt tām tik laika, cik gribas, būt blakus tuvajiem, atslēgties no obligātajiem pienākumiem un precīza grafika. Ir iemesls aizdomāties!