Laist pasaulē bērnu un nesajukt prātā jeb Pēcdzemdību melanholija

Šis gadījums ir daudz vieglāks un ļoti izplatīts. Visbiežāk šis stāvoklis jaunajām mammām ir saistīts ar krasām hormonālajām pārmaiņām organismā pēc dzemdībām. Barojot ar krūti, bieži šis stāvoklis vēl vairāk pasliktinās saistībā ar rekordaugstu prolaktīna devu sintezēšanos. Kā sekas var būt aizkaitinātība vai paaugstināts jūtīgums.

Raudāšana bez iemesla, dīvainas domas – "Kāpēc man ir tik grūti, bet citām – viegli?", "Jau gribu ātrāk atpakaļ uz darbu!", pastāvīgas pretenzijas pret mīļoto vīrieti – šīs ir parastas izpausmes šajā periodā, tāpat kā sajūta, ka dzīve ir beigusies. Ko tad darīt ar šīs sajūtām, to portālā "Parents" skaidro jomas speciālisti.

Pirmkārt, ir jāapzinās, ka visas šīs sajūtas un domas ir absolūti normālas. Par to sevi nav jārāj. Vainas sajūta tikai pastiprinās šo negatīvo stāvokli. Ir labi, ja tev ir kāda draudzene, kurai vari piezvanīt, un kurai pašai ir bērni. Droši vien, ka viņa jau tam visam ir gājusi cauri. Ja šādas draudzenes nav, pameklē domubiedrenes vecāku forumos, lūk, portāla "Cālis" forums ir lieliska vieta, kur atrast to, ko meklē.

Kad tev uznāk nepārvarama vēlme izraudāties, apskauj mīļoto vīrieti un dalies ar viņu par savām bailēm. Tikai pabrīdini viņu jau iepriekš, ka no viņa šajos brīžos nekas netiek prasīts, izņemot uzmanības veltīšanu tev un nomierinošus glāstus.

Pēcdzemdību melanholiju skaidro ar ģimenes krīzi, kas saistīta ar kopīga bērna ienākšanu ģimenē. Jo spēcīgākas bijušas domstarpības starp sievieti un vīrieti pirms mazuļa piedzimšanas, jo grūtāk tikt pāri jaunajam pārbaudījumam. Interesanti, ka "laikapstākļus mājās" ietekmē arī bērnu skaits. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, tieši pirmdzimtais ir galvenais drauds ģimenes laimei.

Kad ģimenē ienāk mazulis, bieži vien vīrietis un sieviete viens no otra nedaudz atsvešinās. Mamma ir noslogota ar jaunām rūpēm, bet tētis jūtas nedaudz tā kā lieks. Taču tas nav iemesls, lai viens uz otru dusmotos, un sāktu aizdomāties par šķiršanās iespējamību.

Šāda neliela atsvešināšanās rodas visās, pat ļoti "veselīgās" ģimenēs, un tas ir dabiski. Tagad jūs esat nevis divi, bet trīs, un ar šiem apstākļiem nāksies rēķināties. Vismaz tik ilgi, kamēr putnēns neizlidos no ligzdas. Uztver to kā pašsaprotamu lietu: laiks tikai jums diviem objektīvu iemeslu dēļ būs krietni mazāk. Bet, ja nav palīgu, tad kopīgu brokastu un filmu skatīšanos pa vakariem, visticamāk, uz kādu laiku nāksies aizmirst.

Bērna pirmajā dzīves gadā ap 90 procentiem pāru žēlojas par apmierinātības līmeņa krišanos par kopdzīvi vienam ar otru.

Ko darīt? Lai kādi nebūtu apstākļi, ir nevis vienkārši jāpacenšas, bet pirmais dzīves gads kopā ar bērnu jāorganizē tā, lai jums atliktu laiks arī tikai diviem vien. Jāpārdomā loģistika un viltīgi manevri jau iepriekš. Vēl dekrēta atvaļinājuma laikā, piemēram, kā pārada prakse, ir visvieglāk sarīkot romantiskus randiņus brīvdienās. Parunā ar radiniekiem vai jau iepriekš atrod uzticamu palīgu, lai šis sapnītis īstenotos dzīvē.

Nedrīkst aizmirst, ka jūs esat ne tikai mamma un tētis. Pirmkārt, jūs esat vīrietis un sieviete. Ja nebūtu šo lomu, par vecākiem jūs nebūtu varējuši kļūt. Secinājums: lai pabūtu kopā divatā, nedēļā ir jāatrod vismaz divas trīs stundas brīvā laika. Iespējami patālāk no bērniem.

Nogurums krāsies. Kādai ātrāk, kādai – lēnāk. Bet no tā nekur nevarēs izbēgt. Nakts barošanas un kolikas neviens vēl nav atcēlis. Mazuļa miega un nomoda režīms veidosies pakāpeniski. Radinieku un draugu viesošanās, mājas uzkopšana, ēst gatavošana arī paņem daudz spēka. Bet fiziskas izcelsmes stresu vienmēr pavada arī psiholoģiskais. Un iekšējie resursi ātri izsīkst.

Ko darīt? Centies atpūsties, izmantojot katru brītiņu. Nepārkāp galveno noteikumu: dienā paguli kopa ar mazuli. Visus mājas darbus paveikt diezin vai izdosies. Ja tomēr tev par diendusu svarīgāk ir pārgludināt veļas kalnus vai izberzt tualetes podu, lai spīd un laistās, padomā, vai tikai šādā veidā necenties vēl vairāk pastiprināt savas ciešanas? Ļoti bieži aiz šādām atrunām slēpjas nevēlēšanās veltīt laiku mazulim. Taču, ja mamma nebūs izgulējusies vai neatpūtīsies, spēlēties vai pastaigāties ar bērnu spēku vienkārši nepietiks.

Un atceries svarīgu lietu – nosist partnera vēlmi tev palīdzēt ir ļoti vienkārši: ir pietiekami, ja visu pēc viņa pārstrādāsi pēc sava prāta vai arī kritizēsi par viņa radošo pieeju. Tikai zaudētājs jau nebūs viņš, bet tu. Saprātīgāk ir ļaut vīrietim rīkoties tā, kā viņam to saka priekšā intuīcija.

Vienalga esi nogurusi? Nedari sev pāri. Mazulim pirmajā dzīves gadā visgalvenākais ir emocionālais komforts. To arī centies nodrošināt. Nav spēka garai pastaigai, noliec bērnu ratiņus uz balkona. Toties tu varēsi nedaudz atpūsties un pēc tam kopā parotaļāties. Šodien negribas lasīt pasaku? Paguli vienkārši blakus mazulim un paglāsti viņa galviņu.

Mazulis uz kādu laiku kļūs par tavu pasaules centru. Nāksies pakļauties viņa režīmam, ieradumiem, vajadzībām. Vienlaikus, visticamāk, mainīsies arī tavs statuss: no aktīvas, strādājošas sievietes, lai gan tikai uz laiku, bet tu pārvērtīsies par jauno māmiņu, uz kuras pleciem gulstas lielākā daļa mājas klapatu.

Ko darīt? Parasti pāris pierod pie jaunajiem spēles noteikumiem mazuļa pirmā dzīves gada beigās. Bet līdz tam jums abiem vajadzētu vienoties, kurš par ko ir atbildīgs mainītajos apstākļos. Atceries: nekur nav rakstīts, kādam jābūt labam tētim, kādai – labai mammai. Šo jautājumu jums abiem jāizlemj patstāvīgi ģimenes kopsapulcē. Kad vienosieties, ņemiet vērā viens otra stāvokli. Ja mīļotajam vīrietim ļoti nepatīk mazgāt traukus, piespiest darīt to, kas viņam tik ļoti riebjas, nav labākā ideja. Vieglāk tad ir iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, bet vīram uzņemties kādu citu pienākumu, piemēram, ja mazuli nebaro ar krūti, vari viņam uzticēt mazo pabarot naktī.

Ja tu gribēsi kļūt ideālā mamma, ceļš nebūs viegls. Jo tādā gadījumā tu mazulim centīsies sniegt vislabāko. Ne auklīte, ne vecmāmiņa nevarēs tikt galā ar šo uzdevumu. Daudzas sievietes nepiesaista palīgus, pat ja viņām šāda iespēja pastāv. Taču centieni uz saviem pleciem uzlikt visu rūpju nastu agri vai vēlu novedīs pie fiziska spēku izsīkuma. Un tad jau tālu arī vairs nebūs nervu sabrukums.

Ko darīt? Lūgt palīdzību tuviniekiem prot ne visi, taču šī prasme ir galēji nepieciešama. Daudzas sievietes pieradušas uzskatīt, ka arī vīrietim pašam ir jāuzmin itin viss un jāpiedāvā palīdzība un atbalsts, kas tik ļoti vajadzīgs konkrētajā brīdī. Tā ir kļūdaina taktika. Tā var radīt daudz slēptu aizvainojumu un ar katru dienu pieaugošu savstarpēju neapmierinātību. Kamēr tu precīzi nepateiksi, ko tu vēlies sagaidīt, neviens to neuzminēs. Ne vīrs, ne tavi un viņa vecāki.

Iespējami ātrāk atsakies no domas, ka tev nevienam nav obligāti jāpalīdz. Bērni ir lielas ģimenes locekļi. Nav nekā dīvaina, ka tu rēķinies ar radinieku palīdzību, jo jūs taču visi darāt svarīgu lietu visas dzimtas labā.

Kad ir ļoti grūti, paņem pauzi un atgādini sev, ka visi sarežģījumi ir laika jautājums. Mazulis izaugs ātri, tu pat to nepamanīsi.

Pēc bērna piedzimšanas daudzas māmiņas sāk dzīvi dalīt pirms un pēc. Un dažreiz pārmaiņas patiešām ir kardinālas. Mati sasieti zirgastē, garlaicīgs halātiņš, sporta kurpes augstpapēžu kurpju vietā, nemainīgie džinsi nepalīdz nostiprināt nevienu laulību. Atteikšanās no meikapa, iemīļotajām nodarbēm, tikšanās ar draugiem nevienam vēl nav pacēlusi pašapziņu.

Centies izvairīties no šīs kļūdas, jo tā var novest pie nopietnām nepatikšanām. Ja tu sev atteiksi itin visā, ļoti drīz dzīve zaudēs krāsas, bet tu kādā brīdī vienkārši pārstāsi sevi cienīt. Tad gūt gandarījumu no mātes lomas neizdosies. Un uz bērnu tu sāksi dusmoties vai pat kliegt visupirms.

Ko darīt? Nav vērts mātes lomā "iejūgties" pilnībā, aizmirstot par sevi. Tu esi ne tikai māte, bet arī personība ar savām interesēm un vajadzībām. Pieņemsim, ka tev pēc bērna piedzimšanas nāksies ievērojami ierobežot savu apetīti, bet tev noteikti ir jārod iespēja nodarboties ar kādu iemīļotu nodarbi. Tev jānodrošina, ka vīrs vai vecmāmiņas ar vectētiņiem regulāri tevi palaistu "brīvībā", skaidri liec viņiem saprast, ka tu bez tā nevari dzīvot. Tāds formulējums atstāj maz iespēju atteikumam. Atceries, ka pieprasīt vai uzstādīt ultimātu – ir nepareizi. Esi iecietīga un ņem vērā tuvinieku aizņemtības grafiku.