bērns, mazulis, vingrot, fizioterapija, fiziskas aktivitātes, smaids
Foto: Shutterstock

Bērna attīstība notiek pa dienām un mēnešiem un svarīgi ir nodrošināt attīstībai nozīmīgo atbalstu pareizā laikā. Katrā vecuma posmā bērna problēmas un izmantotās metodes var būt atšķirīgas. Par to, kādos gadījumos zīdaiņu, bērnu un jauniešu attīstībā ieteicama fizioterapeita palīdzība, stāsta Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas fizoterapeites Māra Laube un Kristīne Mālniece.

Fizioterapeite Māra Laube skaidro: "Mūsdienās bērniem arvien izteiktākas ir stājas problēmas, zema fiziskā sagatavotība, palielināts ķermeņa svars, galvassāpes, bērns ir uzbudināts un nespēj koncentrēties, ir emocionāls, ar miega traucējumiem.

Lielākā daļa problēmu rodas pārāk ilgstošas viedierīču izmantošanas, mazkustības un citu iemeslu dēļ. Taču laikus apmeklētas fizioterapijas nodarbības bieži vien var palīdzēt novērst dažādus attīstības un funkciju traucējumus. Fiziskas aktivitātes līdzsvaro nervu sistēmu, izdalās endorfīni, bērns ir emocionāli stabilāks un ne tikai uzlabojas stāja, tolerance, fiziskais muskulatūras spēks, bet tās palīdz arī mentāli." Atkarībā no bērna vecuma un problēmas, tiek izveidots plānu, pēc kura bērns darbojas kopā ar fizioterapeitu, bet pēc tam mājās ar vecākiem.

Kādos gadījumos bērniem ir nepieciešama fizioterapija

Jau pirms bērniņa dzimšanas sieviete var apmeklēt hendlinga nodarbības un apgūt pareizu bērna turēšanu, celšanu, ģērbšanu, nešanu, guldīšanu, lai negatīvi neietekmētu jaundzimušā bērna fizisko un garīgo attīstību.

Zīdaiņiem (no trīs līdz 12 mēnešu vecumam), kuri piedzimuši bez izteiktām neiroloģiskām vai ortopēdiskām problēmām, reizēm vecāki novēro attīstības kavēšanos, asimetrijas veidošanos.

"Zīdainim no trīs mēnešu vecuma sākas motorā attīstība – vēlme tvert, aizsniegt. Ja bērniņš neceļ rociņas, neskatās uz vidus līniju, nesniedzas pēc mantiņas un nav par to interese, vai gadījumos, ja bērniņam nepatīk atrasties pozā uz vēdera un viņš nevar pacelt galvu, jāsāk domāt, kāpēc tā," iesaka Laube.

Mazs bērns (no gada līdz trīs gadu vecumam), kurš vēl nestaigā pēc pusotra gada vecuma un ilgāk, vecākus rada nepacietīgus un satrauc. Šādos gadījumos padomu jāmeklē pie speciālista. Fizioterapeites aicina: "Nav ieteicams vecākiem mēģināt stimulēt bērnu staigāt, jo tas var radīt vairāk ļauna, nekā laba. Reizēm ar fizioterapiju vien nepietiek un vajadzīgs komandas darbs, iesaistās arī ergoterapeits, audiologopēds."

Pie fizioterapeites Kristīnes teju 10 nodarbību kursu izgāja četrgadīgā Amanda. Mamma Una dalījās pieredzē: "Meitiņai dominēja labā puse, tāpēc bija nestabila un bieži krita, jo ķērās kājiņas. Nodarbībās ar dažādu rotaļu elementu un vecumam atbilstošu rīku palīdzību pildījām fizioterapeita uzdevumus, aktivizējot ķermeņa kreiso pusi. Vingrinājumi un uzdevumi katrā nodarbībā bija atšķirīgi. Ja pirms tam meitiņa, ejot pa trepēm, lika labo kāju un kreiso pielika klāt, tad šobrīd kāpj ar abām kājām."

Savukārt skolas vecuma bērniem un pusaudžiem kā izplatītākā problēma tiek minēta zema fiziskā sagatavotība, aizvien biežāk palielināts ķermeņa svars, stājas izmaiņas, plakanā pēda, "X" vai "O" ceļu deformācija, nervozitāte un uzbudināmība. Sākumskolas vecumā var parādīties arī tādas problēmas kā skolioze.

Novērots, ka bērni ar sliktāku stāju, biežāk slimo ar elpošanas sistēmas slimībām, jo, piemēram, sēžot ar sakumpušu muguru, plaušas netiek pietiekami labi apasiņotas, līdz ar to ir lielāka iespēja saķert klepu.

Kā speciālisti ar bērniem strādā


Atkarībā no bērna problēmas, sūdzībām un vecuma, tiek izveidota individuāla programma. Fizioterapeite Mālniece: "Zīdaiņiem ar kustību traucējumiem pielietojam, piemēram, kustību terapiju ar Bobata teorijas elementiem. Tie ir dažādi paņēmieni, pozīcijas un tehnikas, ar kuru palīdzību veicinām tieši tās kustības, kuras viņam ir vajadzīgas. Reizēm, ja bērns neveļas uz vienu pusi, iesakām, piemēram, pamainīt ikdienas ieradumus – bērna gultas novietojumu, puses, no kurām nāk tādi stimuli, kā gaisma un skaņa." Speciāliste min arī piemērus, kad zīdainim novērots palielināts tonuss jeb, piemēram, plecu joslas saspringums. Šādos gadījumos fizioterapeite parāda bērna mammai, ko mājās darīt. Speciāliste ar mammu un bērniņu tiekas reizi nedēļā vai divās, lai izvērtētu uzlabojumus un ierādītu jaunus vingrojumus.

Maziem bērniem līdz septiņu gadu vecumam fizioterapijas nodarbība notiek caur rotaļām un spēlēm, tādējādi viņš izpilda nepieciešamās kustības attīstībai vai problēmas mazināšanai. "Ļoti svarīga ir vecāku līdzdalība – nevis vienkārša mammas atrašanās telpā, bet iesaiste, lai iesāktais darbs nodarbībās veiksmīgi turpinātos arī mājās. Citādāk bērns ātri vien atgriezīsies pie iepriekšējām sūdzībām un problēmām," uzsver Mālniece.

Fizioterapijas laikā, atkarībā no problēmas, speciālists bērniem un jauniešiem var rekomendēt arī nodarbības baseinā, kas pozitīvi iedarbojas uz nervu sistēmu, sāls istabu, mehanoterapiju (vingrošana ar trenažieriem), fizikālās procedūras, apmeklēt ergoterapeita vai audiologopēda nodarbības.

Kā saņemt pakalpojumu

Valsts apmaksātas nodarbības iespējams saņemt pēc rehabilitologa ieteikuma un nosūtījuma. Ņemot vērā rehabilitologa izveidoto programmu, tālāk ar bērnu strādā fizioterapeits vai pēc nepieciešamības kāds cits speciālists. Pirmajā tikšanās reizē fizioterapeits iegūst detalizētu informāciju par problēmu, tad nozīmē tālāku terapiju vai sniedz rekomendācijas vecākiem, kā mājās palīdzēt bērna pareizai attīstībai. Lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit bez sarežģījumiem, vecāki bērnu pie fizioterapeita uz konsultāciju var pieteikt arī paši, taču tad tā ir maksas vizīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!