Man laikam jāsāk ar atzīšanos vai atvainošanos – cilvēks pēc 35 gadiem nav vecs krabis, no viņa nebirst smiltis, a priori nav iestājusies vecuma demence vai kāda cita ar samazinātām mentāli kognitīvajām spējām saistīta saslimšana. Vārdu sakot, sasniedzot šo vecumu, nav jādomā par dzīves uvertīru un fināla iznācienu.
Nu, kad pašai nule apritējusi pusapaļa jubileja, varu smieties, gar zemi krizdama, jo saprotu, ka patiesībā viss labākais vēl tikai priekšā. Tikai tagad reāli sāku aptvert savas zināšanas un spējas, apzināties, ka potenciālajiem darbības virzieniem nav limita, kā arī beidzot esmu kaut cik emocionāli stabila un gatava visa veida dzīves izaicinājumiem.
Protams, es saprotu, ka neviens no mums nevar izvairīties no novecošanas (nu, tādas fundamentālas, vulgaris novecošanas; par botoksu un citiem anti-age brīnumiem es patlaban nedomāju) un, sasniedzot noteiktu vecumu, mums visiem ir potenciāla iespēja piedzīvot, kā mainās kognitīvās un fiziskās spējas. Bet, ja vēlaties novecot forši, pārtrauciet klausīties visas jaunākās diētu tendences! Un miegs! Ja vēlies nodzīvot maksimāli garu dzīvi, guli vairāk!
Kāda ir laimīgu cilvēku konstante? Viņi nedomā par laimi, jo ir pārāk aizņemti, darot lietas, kas viņiem sagādā prieku.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
