Kad pārslodze nogalina - atpazīsti tās draudus un laikus novērs sekas

Ja jūti, ka darbs atņem arī brīvo laiku, ko citādi būtu iespējams veltīt ģimenei un draugiem, kā arī regulāri neierodies uz nozīmīgu mirkļu atzīmēšanu un nepavadi laiku ar sevi mīļiem cilvēkiem brīvdienās, zini, ka šobrīd tavas dzīves prioritātes ir sakārtotas nepareizi. Neviens no mums nav radīts, lai tikai strādātu, tāpēc rūpējies par savas ikdienas sakārtošanu tā, lai tajā būtu laiks arī patiesai tās izdzīvošanai.

Ja pavadi naktis, cīnoties ar bezmiegu un gaidot, kaut ātrāk pienāktu rīts, vai arī miega uzlabošanas nolūkos lieto medikamentus, tavā ikdienā ir pārlieku daudz stresa. Visizplatītākais tā cēlonis ir darbs un profesionālie izaicinājumi, kas nereti pārmāc mūsu reālās fiziskās un garīgās iespējas. Ja jūti, ka tuvojies bīstami tuvu izdegšanas robežai, dari visu, lai savā ikdienā veiktu nepieciešamās korekcijas!

Pārslodzes rezultātā tās radītās sekas visbiežāk ietekmē veselību. Muguras sāpes, migrēna, muskuļu saspringums un sāpes, saaukstēšanās slimības, gremošanas traucējumi un ausu sāpes ir izplatītākie izdegšanas sindroma simptomi. Sākot no garajām stundām, kas ķermenim neērtā pozā pavadītas pie darba galda, un beidzot ar nebeidzamo stresu par neskaitāmajiem pienākumiem, darbs, kas sniedzas pāri mūsu spēkiem, sagrauj mūsu veselību. Savukārt tā rezultāts ir nebeidzamas slimības, to saasinājumi un nepārejošs fizisks diskomforts.

Ja esi punktuāla, atbildīga un mērķtiecīga personība, kas uzticētos pienākumus paveic izcili, nodrošinot uzņēmuma izaugsmi un tomēr nesaņemot cerēto atlīdzību un novērtējumu, ilgtermiņā var rasties neapmierinātības sajūta, kas, savukārt, ierosina nepārejošu aizkaitinājumu, nomāktību un pat garīgas saslimšanas, liecina pētījumi. Ja apzinies, ka tevis ieguldītais darbs netiek adekvāti novērtēts, darba vieta noteikti nesniegs ne kāroto gandarījumu, ne dzīves piepildījumu un sevis realizēšanas iespējas.

Ja ikdienu pavadi sēžot, turklāt grēko ar nepietiekamu izkustēšanos un fizisko aktivitāšu trūkumu arī brīvajā laikā, kas, savukārt, mudina pieņemt nepārdomātus lēmumus uztura izvēlē, zini, ka šāds dzīvesveids laika gaitā rezultēsies liekā svara problēmās un attiecīgi arī iespējamās sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanās, asinsspiediena traucējumos, palēninātā vielmaiņā un pat diabētā.

Spiediens, ko jūtam darba vietā, gluži likumsakarīgi, negatīvi ietekmē arī mūsu libido. Tas, savukārt ierosina seksualitātes traucējumus, krītoties intīmās dzīves kvalitātei. Pētījumi liecina, ka pārmērīgs stress darba vietā sievietēm ievērojami paaugstina arī spontānā aborta risku un var radīt komplikācijas grūtniecības laikā, savukārt vīriešiem pārslodze var radīt neauglību, jo īpaši, gadu skaitam kļūstot lielākam.

Klīniskie pētījumi liecina, ka pat īslaicīgs hronisks stress, ko rada, piemēram, saspringta darba nedēļa, tuvojoties projekta nodošanas termiņam, pasliktina mūsu atmiņu un koncentrēšanās spējas, neatgriezeniski ejot bojā smadzeņu šūnām. Tas, savukārt, var ierosināt tādu slimību kā demences un Alcheimera slimības attīstīšanos vecumdienās, brīdina mediķi.

Protams, minētais apgalvojums var šķist biedējošs, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka to un iepriekš raksturotos komentārus vajadzētu vērtēt kā pamudinājumu atteikties no darba, kas, iespējams, ir ļoti tuvs, tomēr tai pat laikā paredz augstu stresa līmeni ikdienā. Atliek vien sabalansēt darbam veltīto laiku ar brīvo brīžu aktivitāšu īpatsvaru un atcerēties, ka tam nebūt nav jābūt vienai no ikdienas galvenajām prioritātēm – vismaz ilgtermiņā.

Avots: http://www.lifespan.com/