Negribu iet uz darbu! Kas liecina par nepareizo karjeru un kā atrast īsto  (3)

Visiem kādreiz ir nepieciešamas atslodzes dienas, kad gan fiziskais, gan emocionālais ķermenis atpūšas no ierastās darba ikdienas. Tomēr, ja jūti, ka arvien biežāk vēlies palikt mājās, šķietami esi nedaudz apslimis vai arī jau trešo dienu pēc kārtas simulē galvassāpes un neierodies darbā, ir vērts izvērtēt patiesos iemeslus.

Visticamāk, ka vieglās saslimšanas vai izteikta vēlme neiet uz darbu liecina par motivācijas trūkumu. Tas savukārt noved pie tā, ka darbā nejūties savā vietā, tev ir pārlieku daudz pienākumu vai atbildības, bet varbūt vienkārši – izvēlētā karjera nav tik piemērota, kā tev šķiet. Kā portālam "Rider's digest" norāda karjeras eksperts Evans Pellets (Evan Pellett), ja tu pieķer sevi pie domas, ka vēlies būt visur citur tikai ne darbā, iespējams, tev nepieciešams atvaļinājums vai karjeras maiņa.

Nepatika pret darbu var novest ne vien pie mazākas produktivitātes, bet arī veselības problēmām un pamatīga motivācijas zuduma. Tāpat tavs ķermenis vienmēr saka priekšā, piemēram, asas muguras sāpes un migrēnas var liecināt tieši par nepatiku pret darbu. Daži to dēvē par normālu parādību, citi vaino novecošanās procesus. Tomēr ilgstošas veselības problēmas nevajadzētu atstāt bez vērības.

Arī mentālā izdegšana vai pretējā – garlaicība darba vietā var liecināt, ka karjeras izvēle neatspoguļo tavas patiesās vēlmes. Piemēram, katru dienu pēc darba ir sajūtas, ka dienas laikā paveiktos uzdevumus neesi veicis pietiekami labi, arī mentālā veselība ir nogurusi no slodzes. Tas ir normāli, ka šādas reizes gadās, tomēr tādai nevajadzētu būt katrai dienai. Kā norāda karjeras eksperte Laurija Bataglija (Laurie Battaglia), lūkojoties uz savu karjeru, vajadzētu būt salīdzinoši lielākai pārliecībai un patikai pret darbu nekā stresam un nepatikai.

Pat ja šķiet, ka mentālā izdegšana ir tikai konkrētu laika periodu un pazudīs, piemēram, pēc projekta nodošanas, vienmēr ir vērts apstāties un izvērtēt sevi darbā, savu motivāciju un lietas, kas tev rada prieku. Tas palīdz ilgtermiņā saprast - esi uz pareizā ceļa, vai arī tev nepieciešami jauni izaicinājumi citā nozarē.

Savukārt pretējs iemesls ir garlaicība darba vietā. Tas skaidrojams ar to, ka attīstība ir apstājusies un, iespējams, vairs neredzi izaugsmes iespējas. Ja jūti, ka tā ir noticis arī ar tevi, eksperte iesaka lietas mazliet "sapurināt". Piemēram, izvērtē izaugsmes iespējas konkrētajā uzņēmumā. Tāpat uzlabot situāciju var, meklējot entuziasmu un jaunus izaicinājumus mācībās, projektos un pat brīvprātīgajā darbā.

Ja bieži novēro tukšuma sajūtu, ka visu laiku kaut kas pietrūkst, kā arī centies to aizpildīt ar vaļaspriekiem vai hobijiem, tad ir pienācis laiks izvērtēt savu darba dzīvi. Ir situācijas, kad darbā valda nekārtība vai nepadarīti uzdevumi, bet tev brīvais laiks ir aizpildīts un jebkurā mirklī vēl paspēj papildināt savu ārpusdarba plānu. Kā norāda eksperte Nikola Kazanova (Nicole Casanova), tas liecina par tukšumu kādā no tavām dzīves jomām, kas, visticamāk, ir tieši izvēlētā karjera vai darbs.

Ir apsveicami, ka tev ir neskaitāmas aktivitātes arī ārpus darba. Tās rada prieku, tomēr aizpilda arī kādas citas jomas tukšumu. Ideālajā variantā darba, personīgajai un atpūtas dzīvei vajadzētu būt līdzsvarā.

Tāpat kā neapzināti tiek meklēts prieks ārpus darba, tā arī citu cilvēku viedoklis vai komentāri par to, ka tu citā jomā varētu būt lielisks darbinieks vai pat priekšnieks pats sev, ir viena no pazīmēm. Tas ir ļoti glaimojoši un var tikt uztverts kā joks, tomēr ir vērts ieklausīties. Nereti cilvēki no malas labāk saskata to, ko pats uztver kā pašsaprotamu un neiespējamu. Šādās situācijās iedvesmojies no pozitīviem cilvēkiem, kas patiesi vēlas tev palīdzēt.

Ne visiem liekas, ka tas ir svarīgi, tomēr, kā atzīst portāla "Rider's digest" eksperte Kazanova – darba vietā ir jājūtas brīvi, izsakot savu viedokli vai vienkārši ļaujot cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir. Katrs no darbiniekiem ir ar savu "es" un arī konkrētu viedokli. Ja pastāv kādi ierobežojumi vai strikti noteikumi, kas aizliedz izpausties, nereti darbinieki tā dēļ var sākt izjust pārlieku lielu stresu un spiedienu.

Var šķist – kāpēc tas tik svarīgi? Humora izjūta vai entuziasms spēj ienest darba vietā nepieciešamo kopības sajūtu, tas ļauj izpausties, nevis liek noslēgties. Piemēram, radošās nozares pārstāvjiem, kur pulcējas mākslinieciskāka tipa cilvēki, ir svarīgi mainīties domām, viedokļiem un izpaust sevi citiem. Ja jūti ierobežojumus un tev tie traucē, centies mainīt ierasto kārtību, piemēram, sāc ar sava viedokļa izteikšanu vadībai.

Savukārt vēl viena pazīme ir vienaldzība pret darbu un visu tajā vidē notiekošo. Līdzīgi kā garlaicības parādīšanās, arī vienaldzība iezogas – tu ļauj citiem izmantot lielās izdevības, tev vairs nav satraukuma pirms lielām prezentācijām vai termiņiem, tu nepārdzīvo par neveiksmēm. Iespējams, tev trūkst motivācijas vai gluži vienkārši – ir vēlme meklēt jaunu darbu vai pat karjeru, bet to vēl līdz galam neapzinies.

Lai atrastu sev piemērotāko karjeru, izvērtē savas kaislības vai lietas, kas tevi interesē. Pirms lielā soļa speršanas sastādi sarakstu un klāt pievieno arī savas prasmes, kas sader ar iekļautajām interesēm. Nebaidies jautāt tuviniekiem, draugiem un paziņām, jo bieži no malas ir labāk redzamas tavas stiprās puses. Svarīgs aspekts ir domāt arī par lietām, ko patīk darīt. Tādējādi karjera var kļūt par ikdienu, ko baudīsi - ar prieku celsies, lai paveikto kārtējos uzdevumus.

Līdzīgi kā atrast lietas, kuras patīk darīt, arī talantu izpēte ļaus saprast vairāk – kādu karjeru vai darbu tu varētu veikt. Saprotams, ka bieži tie netiek lietoti un ir pilnīgi nesaistīti ar iegūto izglītību vai nozari, kurā strādā. Tomēr centies vismaz savās domās un plānos iekļaut arī tos. Piemēram, ja tev īpaši padodas komunikācijas joma, bet darbojies ikdienā ar skaitļiem, apdomā iespēju pievienoties uzņēmuma komunikācijas daļai, kaut vai kā palīgs. Variantu ir pietiekami daudz, jāspēj tikai saskatīt iespējas un jātiecas pēc tām.

Mūsdienu tehnoloģijas, dažādas aplikācijas palīdz rast gan padomus, gan arī jaunu darbu. Izmanto sociālos medijus, lai veidotu savu jauno biznesu, vai meklē tur kontakta personas, kas var palīdzēt karjeras jautājumos. Svarīgākais – esi aktīvs un izmanto piedāvātās izdevības.

Pats svarīgākais solis, kas apvieno visu iepriekš minēto, ir plāna izveidošana. Tajā vari ievietot visu informāciju, kas ir atrasta vai ko jaunu par sevi esi uzzinājis. Plāns un turēšanās pie tā palīdz labāk sasniegt mērķus, kas, iespējams, saistās ar liela soļa speršanu pretī laimīgākai darba dzīvei.

Izcilam pieteikumam jaunai darba vietai noderēs šie knifiņi un padomi.