Portāls "Reader's digest" apkopojis vairākas pazīmes, kas liecina – darba vietā ir toksiska un nelabvēlīga vide, un tā var negatīvi ietekmēt tavu pašsajūtu, kā arī veselības stāvokli. Ja atpazīsti vairākas pazīmes, rūpīgi apdomā, vai izvēlētā darba vieta ir tiešām tā vērta.
Nesamērīgi liels darba apjoms
Ja jūti, ka darbā tev tiek uzkrauts nesamērīgi liels darba apjoms un arī atbildība, ar kuru netiec galā, tā ir pirmā toksiskas darba vietas pazīme. Atrodoties ilgstošās spriedzes situācijās, kad vienīgais mērķis ir tikt ar visu galā, bieži noved pie depresīvām domām un pat izdegšanas. Vienam cilvēkam nevajadzētu atbildēt par vairāku kolēģu vai padoto darbu. Rūpējies par savu grafiku tā, lai tev būtu pietiekams skaits atpūtas mirkļu, pusdienas paužu un brīvdienu. Visam ir jābūt līdzsvarā – ja tomēr neizdodas ievērot balansu vai darba devēji nav ieinteresēti samazināt apjomus, apdomā cita darba iespējas.
Vairāk nekā astoņas stundas dienā
Astoņas stundas dienā ir ierasta prakse neskaitāmās darba vietās. Tāpat ir arī citi veidi, piemēram, maiņu darbs, veicot 12 līdz 14 stundas. Tomēr šādos gadījumos prioritātei būtu jābūt samērīgam darba un atpūtas balansam. It īpaši, ja tavā izvēlētajā darba vietā neeksistē atsevišķi gadījumi vai specifisks darba laiks, tev nevajadzētu sevi pārpūlēt un strādāt vairāk nekā astoņas stundas dienā. Ja šāda prakse ir ilgstoša un ierasta, tad tā neko labu neliecina. Līdzīgi kā nesamērīga darba apjoma dēļ, arī strādāšana katru dienu no rīta līdz vakaram draud ar izdegšanas un pamatīga noguruma vai pat depresijas sekām.
Šajā rakstā lasi, kā atpazīt izdegšanas sindromu.
Trauksme, apvainojumi, sarunas aiz muguras
Trauksmes sajūta darbā un arī pēc tam mājās var liecināt par ne visai patīkamu vidi. Piemēram, tavs ķermenis nepārtraukti raida signālus un brīdina par iespējamiem traucējumiem. Sākumā tas var būt tikai kā neliels satraukums, taču vēlāk mazais stress var pāraugt pastāvīgā trauksmes sajūtā, citiem arī panikas lēkmēs. Nereti cilvēki neaizdomājas, ka pamats šai trauksmainībai ir meklējams darba vietā. Ja izjūti pastiprinātu stresu, pievērs uzmanību veselīgam uzturam un regulārām maltītēm, atpūtas brīžiem un arī jaunai darba vietai, ja līdzšinējā nenotiek vajadzīgās pārmaiņas.
Vēl toksiskāku vietu, kur pavadīt neskaitāmas darba stundas, rada apvainojumi, terorizēšana un iebiedēšana. Līdz ar to parādās vēlme neiet uz darbu, simulēt veselības problēmas vai arī rodas bailes uzteikt amatu. Nereti vairāki kolēģi ir nostājušies pret vienu un regulāri izvēlas to aizskart, izvēloties gan emocionālu, gan fizisku vardarbību. Šādos gadījumos rīkojies nekavējoties – ziņo vadītājiem vai atbildīgajām personām un pat likumsargiem, ja situācijas ir īpaši negantas. Tomēr pats svarīgākais ir nepadoties bailēm un darīt visu, lai tas neatkārtotos.
It īpaši darba vietās, kur strādā daudz cilvēku, var nākties saskarties ar vēl vienu toksisku pazīmi – aprunāšanu aiz muguras. Šādos gadījumos nav patīkami atrasties darba vidē, kur jebkurā brīdī vari tikt pazemots vai izsmiets. Nereti ir grūti cīnīties ar aprunātājiem vai pat baumotājiem, tomēr neļauj ar sevi manipulēt. Tāpat viena no gudrākajām rīcībām būtu rīkoties pilnīgi pretēji aprunātāju rīcībām, piemēram, izsakot komplimentu. Šoks – garantēts!
Kritika, kopīgas pusdienas un zemi morālie standarti
Arī spiediens doties pusdienās ar kolēģiem liecina par ne visai patīkamu darba vidi. Šis aspekts ir toksisks, ja atteikuma gadījumā tiek veltīti apvainojumi un nejauki komentāri, kas kārtējo reizi tev liek piekrist "vilinošajam" piedāvājumam. Pusdienās kopā ar citiem nereti liek pielāgoties citu ēšanas paradumiem, piemēram, neveselīgām maltītēm vai ātrai ēdiena notiesāšanai. Ja šādas situācijas norit katru dienu, tad ilgstošā laika periodā ne tikai atpūtas brīži ir spiesti un uzspēlēti, bet arī uzturs – vienveidīgs un neveselīgs.
Līdzīgi kā aprunāšana aiz muguras, arī zemi morālie standarti rada nepieņemamas situācijas un negatīvu darba vidi kopumā. Ja blakus katru dienu ir kolēģi, kas vaino citus un nepārtraukti meklē attaisnojumus pašu kļūdām, ir vērts pārdomāt sava darba plusus un mīnusus. Iespējams, mīnusu ir daudz vairāk, tāpēc darbs citur varētu būt labākā doma. Tomēr, ja šobrīd neredzi iespēju uzteikt amatu, centies neiesaistīties negatīvās sarunās un diskusijās, kas balstās žēlabās un sūdzībās.
Ja savā darba vietā nepārtraukti izjūti kritiku, kas nav objektīva, tad visticamāk vide ir kļuvusi toksiska. Parasti šādās situācijas tev ir rūpīgi jāiegrožo sevi, piemēram, neatklājot savus vaļaspriekus, kas kādam liekas bezjēdzīgi, vai arī katra ideja tiek noraidīta, pat neuzklausot to līdz galam. Ilgstoša uzturēšanās šāda darba vietā var veidot pamatīgu robu tavā pārliecībā par saviem spēkiem, radošajā domāšanā un motivācijā. Nav vērts sevi mocīt, tāpēc pirmais solis būtu došanās pie kāda atbildīgā, kas varētu iedziļināties un risināt problēmu.
Izmaiņas uzvedībā, bailes un robežas trūkums
Reizēm darba duna strādā tik lielā mērā, ka visas minētās problēmas nevēlies pamanīt, lai nezaudētu amatu. Tomēr, ja ģimene, draugi vai paziņas izsakās par izmaiņām tevī, centies tās uzklausīt. Viņi var labi pamanīt no malas, piemēram, tavu nomākto un uzvilkto garastāvokli, kas var liecināt par ne visai patīkamu vidi darbā. It īpaši, ja pēdējā laikā nomainīta darba vieta, un iepriekš šādas izmaiņas nav novērotas. Ir viegli sākt aizstāvēties vai novelt vainu uz citām dzīves jomām, tomēr ar vienu ausi ieklausies – viņiem var būt taisnība.
Sajūta, ka tevi var atlaist jebkurā laikā, ir viena no negatīvas darba vides nomācošākajām domām. Tev īsti nav pat skaidrs, kāpēc tā notiek, vai esi izdarījis ko nepareizu vai nepieņemamu. Tāpat šādas situācijas var notikt specifiskos darba apstākļos, kur valda nenoteiktība un biežas izmaiņas. Ja atpazīsti sev tuvu gadījumu, tad centies pievērsties noteiktām dzīves jomām, kur ir zināma sakārtotība. Pievērs uzmanību arī pilnvērtīgam uzturam, sportiskām aktivitātēm un kvalitatīvam miegam, kas būtiski atvieglos un uzlabos tavu emocionālo un fizisko veselību.
Viena no 21. gadsimta iezīmēm ir moderno tehnoloģiju izmantošana. Saprotams, ka tās būtiski uzlabo un atvieglo saziņu un komunikāciju, tomēr to lietošana arī pēc darba laika var radīt stresu un nelabvēlīgu vidi darba vietā. Kurš gan pēc garas darba dienas vēlas iedziļināties garā e-pastā? Tomēr neskaitāmi daudz darbinieku to dara un tādā veidā nogurst, izdeg un zaudē motivāciju. Te gan jāpiebilst, ka nereti darbinieks pats izvēlas atvērt vaļā darba datoru un veikt nākamās dienas darbus, taču ir situācijas, kad amats pieprasa nepārtrauktu atdevi – arī pēc darba laika beigām. Lai šo risinātu, nepieciešams noteikt robežas gan sev, gan izrunāt tās ar kolēģiem vai darba devēju.