Eh, nevaru... Vārdi, kas norāda, ka tu, visticamāk, ciet no izdegšanas sindroma

Turklāt valoda, kuru mēs izmantojam, daudz atklāj par mūsu garīgo stāvokli. Un neatkarīgi no tā, vai mēs sakām šos vārdus skaļi vai tikai galvā, var noteikt diagnozi, ka ciet no pārpūles, kaut vai tikai rūpīgi pierakstot izvēlētos vārdus. Šajā rakstā uzskaitīti pieci vārdi, kas katram cilvēkam ir sarkanie karodziņi izdegšanas sindromam.

Viens no acīmredzamākajiem vārdiem, ko cilvēki, kas cieš no izdegšanas, lieto, ir "izsmelts". "Izsmelts" un tādi sinonīmi kā "apdedzis" vai "izdedzis" rada daudz dziļāku un emocionālāku nogurumu nekā vienkārši nogurums.

Ikviens, kuram ir slikts nakts miegs, nākamajā dienā ir noguris. Bet "izsmelts" nozīmē dziļāku izpratni par to, ka mūsu psiholoģiskie resursi, piemēram, optimisms un izturība, ir izsīkuši. Un, ja tu jūties tā, it kā pēdējā laikā tava izturība darbojas tukšā stāvoklī, zini, tā ir vēl daudziem. Saskaņā ar 5000 cilvēku datiem, kuri pēdējo nedēļu laikā ir veikuši bezmaksas noturības testu, mazāk nekā ceturtdaļai cilvēku šobrīd ir augsta noturība, raksta "Forbes".

Vairāk nekā 20 000 cilvēku ir veikuši tiešsaistes testu "Kā darbojas tavas laika pārvaldības prasmes?" Un dati rāda, ka apmēram divas trešdaļas cilvēku saka: "Es bieži aizeju no darba, domājot: "Vai es tiešām šodien kaut ko esmu paveicis?""

Jušanās tā, it kā neizdotos paveikt neko jēgpilnu (un sakot sev: "Es pēdējā laikā neko nedaru!") ir klasiska izdegšanas pazīme. Kad mūsu emocionālās rezerves ir augstas un mēs sasniedzam lielus mērķus pa kreisi un pa labi, visticamāk, nesūkstīsimies par savu produktivitātes trūkumu. Bet, kad esam izdeguši, ir diezgan tipiski piedzīvot dienas, kurās jūtamies tā, it kā skrietu cauri plūstošajām smiltīm; neatkarīgi no tā, cik stundas pūlamies kaut ko izdarīt, sasnieguma sajūta mūs apiet.

Vai tu tici, ka kontrolē savus panākumus un likteni? Vai arī jūties tā, ka notikumi, kas ir ārpus tavas kontroles, varētu kavēt gūt panākumus?

Pamata pārliecība šeit ir šķietams kontroles trūkums. Cilvēki ar iekšēju kontroles trūkumu uzskata, ka viņi paši kontrolē savus panākumus vai neveiksmes; tie, kuriem ir ārējs kontroles trūkums, veiksmes vai neveiksmes piedēvē faktoriem, kas nav viņu kontrolē.

Vārdi, piemēram, "nevaru" vai "nespēju", bieži var norādīt uz ārēju pārvaldības trūkumu. Kad saki: "Es neko nevaru paveikt darbā, jo mani kolēģi nedod savu artavu", tu atdod kontroli pār savu karjeru kolēģiem. Bet kādam, kam ir iekšējs kontroles trūkums, lai arī varbūt tā ir taisnība, ka kolēģi kaut ko neizdara un ir mazāk spējīgi, prātā joprojām ir doma: "Ir darbības, kuras es varu veikt, lai uzlabotu savu situāciju."

"Forbes" apskatītajā pētījumā tika atklāts, ka tikai 17% cilvēku ir augsts iekšējais kontroles potenciāls. Tas ir svarīgi, jo izrādās, ka tādi cilvēki ir par 136% laimīgāki ar savu karjeru.

Kad jūtamies izdeguši, mūsu valodā parasti ielaužas lielāks negatīvisms un emocionalitāte. Piemēram, kad mēs neciešam no izdegšanas, varam teikt: "Šis projekts būs izaicinošs." Bet, kad esam izsmelti, varam teikt: "Šo projektu nav iespējams īstenot!" vai "Es nekad nepabeigšu laikā!"

Tādus vārdus kā "neiespējami" un "nekad" sauc par absolūtiem. Tie atspoguļo melnbalto domāšanu, un tas ir labi zināms izziņas kropļojums. Lielākā daļa dzīves situāciju ir izsmalcināti pelēkas, nevis melnbaltas. Projekts var būt izaicinošs, bet vai tas tiešām nav iespējams?

Jo vairāk kāds iesaistās absolūtā (melnbaltā) domāšanā, jo mazāka ir iespēja redzēt slēptās izdevības vai iespējas. Tieši tas var izraisīt izmisuma un bezcerības sajūtu, kas tikai veicinās izdegšanas sajūtu.

Jā, protams "meh" vai "eh" nav valodiski īsti pareizi vārdi, bet tie ir bieži lietoti un neticami aprakstoši vārds. Un atklāti sakot, ļoti maz cilvēku staigā apkārt, runājot par pašreizējo savārguma sajūtu.

Neatkarīgi no tā, kuru vārdu tieši lietojam, mēs patiesībā runājam par optimisma zaudēšanu. Un optimisma zaudēšana šobrīd ir diezgan izplatīta. Jau iepriekš pieminētajā "Forbes" pētījumā atklāts arī tas, ka tikai 13% cilvēku ir augsts optimisma līmenis, savukārt gandrīz 33% cilvēku ir zems vai vidēji zems optimisms.

Uzņēmumu problēma ir tā, ka optimistiski noskaņotie darbinieki ir par 103% vairāk iedvesmoti, lai darbā pieliktu visas pūles. Un, ja darbinieki nepieliek visas pūles, vairums uzņēmumu mocīsies.

Un optimisma trūkums nav tikai uzņēmumu problēma – tas reāli ietekmē arī veselību. Starp daudzajiem optimisma pētījumiem, kas pierāda tā priekšrocības, vienā tika novērtēti pusmūža pacienti, kuriem bija paredzēta koronāro artēriju šuntēšanas operācija. Sešus mēnešus pēc operācijas pētnieki atklāja, ka optimistiem bija uz pusi mazāka iespējamība nekā pesimistiem veikt atkārtotu hospitalizāciju.