Stratēģijas, kas palīdzēs vairot pašapziņu un kļūt veiksmīgam

Treviss Bredberijs, emocionālās inteliģences pētnieks, savā ''LinkedIn'' profilā mudina uz pārdomām. ''Šaubas rada šaubas. Kāpēc lai kāds cits ticētu tev, tavām idejām vai spējām, ja tu pati tām netici?'' raksta pētnieks. Tāpat, lai pievarētu jaunus izaicinājumus, ir nepieciešama pārliecība, jo cilvēki, kas baidās vai ir nedroši, mēdz palikt savā komforta zonā. Taču komforta zona vien retos gadījumos izplešas pati, līdz ar to cilvēki, kuriem trūkst pašpārliecinātība, bieži vien iestrēgst darba vietās, kurās nav iespējama karjeras izaugsme, un ļauj vērtīgām iespējām ''paskriet'' garām.

Nekas cits, izņemot tevi pašu, tevi neattur no tā, ko tu vēlies. Pašpārliecinātība ir veiksmīgas karjeras izšķirošais elements, un, to pilnībā apzinoties, tu spēsi nokļūt ''vietās'', kas iepriekš šķitušas nekad nesasniedzamas. Ar pareizām norādēm un smagu darbu jebkurš var kļūt vairāk pārliecināts par sevi. Lai arī tu iegūtu vai stiprinātu savu pārliecību, turpinājumā vari iepazīties ar Bredberija pārbaudītām sešām stratēģijām, kas palīdzēs to izdarīt.

Džonijs Unitas, Amerikas Savienoto Valstu amerikāņu futbola spēlētājs, ir teicis: ''Starp iedomību un pašpārliecinātību ir liela atšķirība. Iedomība ir lielīšanās par sevi. Pašpārliecinātība nozīmē ticību tam, ka tu vari darāmo paveikt.'' Citiem vārdiem – pašpārliecinātību iegūst smaga darba rezultātā, un pašpārliecināti cilvēki apzinās savas stiprās un vājās puses. Kad pašpārliecinātība pārsniedz tavas spējas, tu šķērso augstprātības robežu.

Īsta pašpārliecinātība ir stingri saistīta ar realitāti. Lai šo sajūtu par sevi darītu vēl spēcīgāku, ir svarīgi godīgi un precīzi novērtēt savas spējas. Ja tu sevī saskati kādus trūkumus, izveido plānu, kas palīdzēs šīs prasmes iemācīties vai stiprināt. Savu vājo pušu ignorēšana vai izlikšanās, ka jebkas ir tava stiprā puse, neliks taviem trūkumiem kļūt par tavām spēcīgākajām īpašībām. Tāpat savu stiprāko pušu apzināšanās var palīdzēt neņemt pie sirds nepamatotu kritiku, ar kuru iespējams sastapties konkurētspējīgā darba vidē, un tas palīdz vairot pārliecību.

Kalifornijas Universitātes veiktajā pētījumā atklāts – jo lielākas grūtības tev sagādā ''nē'' pateikšana, jo lielāka iespējamība, ka tu piedzīvosi stresu, pārpūli un pat depresiju, un tas nepavisam nepalīdz vairot pašpārliecinātību. Par sevi pārliecināti cilvēki zina, ka teikt ''nē'' ir veselīgi, kā arī viņi ir pārliecināti, ka viņu pateiktais ''nē'' ir nepārprotams.

Kad ir pienācis laiks atteikumam, pašpārliecināti cilvēki izvairās no tādām frāzēm kā – ''Es nedomāju, ka es varu,'' vai ''Es neesmu pārliecināts''. Viņi saka ''nē'' ar pārliecību, jo zina – atteikums savā ziņā izrāda cieņu pret esošajām saistībām un ļauj tās veiksmīgi izpildīt.

Par sevi pārliecināti cilvēki mēdz sevi izaicināt pat tad, ja viņu pūļu rezultāts būs maza uzvara. Arī nelieli sasniegumi veido jaunus androgēna (dzimumhormons – red.) receptorus tajās smadzeņu zonās, kas ir atbildīgas par motivāciju. Receptoru pieaugums palielina pašpārliecinātību un vēlmi nākotnē uzņemties arvien jaunus izaicinājumus. Savukārt, ja tu piedzīvo virkni mazu uzvaru, pašpārliecinātība var turpināt augt pat mēnešiem ilgi.

Nekas nepalīdz vairot pārliecību par sevi, kā talantīgs un pieredzējis cilvēks, kas tev parāda ceļu un uzsit uz pleca pēc labi paveikta darba. Labs mentors var būt kā tavs spogulis, rādot, ka tev vienkārši sev jānotic. Tāpat mentors var tev sniegt zināšanas, kas arī palīdz vairot pašpārliecinātību, jo zinot, kur konkrētā uzdevuma izpildē atrodies, tas palīdz efektīvāk sadalīt enerģiju. Papildus tam mentors var sniegt zināšanas par nerakstītiem noteikumiem tavā nozarē – šos noteikumus zinot, pārliecība par sevi un saviem spēkiem tikai augs.

Austrumu Ontario pētniecības institūta veiktajā pētījumā secināts – cilvēki, kas divreiz nedēļā desmit nedēļu garumā nodarbojās ar fiziskajām aktivitātēm, jutās vairāk sociāli, akadēmiski un atlētiski kompetenti. Tāpat šie pētījuma dalībnieki savu ķermeni un pašnovērtējumu novērtēja augstāk. Jāpiebilst, ka viņu pašpārliecinātību vairoja nevis pozitīvās izmaiņas izskatā, bet gan pastiprināta endorfīna (prieka un apmierinātības hormons – red.) ražošana fizisko aktivitāšu laikā. Tāpēc arī tu turpmāk centies vismaz pāris reizes nedēļā atrast laiku, ko pavadīt sportiskākā gaisotnē.

Vai mums tas patīk vai nē, bet tam, kā mēs ģērbjamies, ir milzīga ietekme, domājot par to – kā mūs redz apkārtējie. Apģērba krāsa, piegriezums, stils, pat aksesuāri ''runā'' skaļi. Kas vēl – tas, kā mēs ģērbjamies, arī ietekmē to, kā mēs jūtamies, ko par sevi domājam. Dažādi pētījumi liecina, ka ikdienišķi ģērbti cilvēki izvēlas citādāku runas veidu nekā tie, kas ģērbušies vairāk lietišķi, profesionāli. Tas nozīmē – ja vēlies vairot savu pašapziņu, ģērbies tai atbilstoši. Izvēlies apģērbu, kas atspoguļo to, kas tu esi, un rada tēlu, kuru vēlies projicēt. Un dari to arī tad, ja tev būs jādodas uz tirdzniecības centru jauna tērpa meklējumos vai no rīta jāceļas stundu agrāk.