'Zoom' nogurums un tiešsaistes izdegšana: kā pārdzīvot attālinātā darba izaicinājumus  (1)

Nevar noliegt, ka attālinātajam darbam ir arī savas priekšrocības, piemēram, vari strādāt ērtā mājas apģērbā, un ledusskapis ir vien dažu soļu attālumā, tomēr darbam tiešsaistē ir arī ļoti daudz izaicinājumu. Kā mājās rast vietu darba zonai, kā nodalīt darba telpu (arī laiku) no privātās, bērnu skološanās mājās un nereālas gaidas no darba un klientiem par mūsu pieejamību. Papildus tam ir nebeidzamas tehnoloģiju problēmas – slikts Wi-Fi, skaņas un savienojuma problēmas, kas šķietami parādās tikai tad, kad paredzēta svarīga tiešsaistes tikšanās.

Visas šīs pieredzes var izraisīt lērumu simptomu, piemēram, nogurumu, galvassāpes, trauksmi, raudulību, pastiprinātu sevis nosodīšanu, atpalikšanu darbā veicamajos pienākumos un sliktu dūšu ikreiz, kad izdzirdi kādu sakām ''Zoom''. Šāda pieredze iesaukta par ''Zoom'' nogurumu vai tiešsaistes izdegšanu, portālā ''Psychology Today'' skaidro klīniskais psihologs, autors un pasniedzējs Džo Olivers.

Patiesībā šie simptomi ir vien veids, kā mūsu ķermenis mēģina signalizēt, ka ir nepieciešami jauni pielāgojumi jaunajiem apstākļiem. Ja mēs šos signālus ignorēsim, protams, tas sagādās tikai liekas likstas, kā tas līdzīgi ir ar dažādām veselības problēmām. Bet, ja simptomos ieklausīsimies un ieviesīsim nepieciešamās izmaiņas, dzīve kļūst kaut par kripatu vieglāka un izturamāka. Turpinājumā Olivers dalās ieteikumos, kas var palīdzēt vieglāk pārdzīvot tiešsaistes izdegšanu.

Lielākā daļa no mums vēlas darba vietā paveikt labu darbu, izdarīt visus darbus, palīdzēt kolēģiem un gūt karjeras panākumus. Dažkārt šāda vēlme un arī ieguldīšanās pāraug pārāk augstos standartos vai perfekcionismā. Tas galu galā var novest pie tā, ka esam nemitīgā skrējienā, lai visu pagūtu, un nepārtraukti sevi salīdzinām ar citiem, tādējādi liekot sev justies kā krāpniekiem, jo nekad nespējam būt tik labi kā citi, bet izliekamies, ka esam labāki.

Te der sev atgādināt, ka visam nav jābūt perfektam vai pat labākam kā citiem, bet arī pietiekami ir labi. Pieejot darāmajiem darbiem un to rezultātiem ar pārliecību, ka tu izdarīji visu, kas bija tavos spēkos, un darbs paveikts pietiekami labi, tu vairs izmisīgi nemēģināsi paveikt neiespējamo, tādējādi sevi tik ļoti nenomocīsi un attālināsi no izdegšanas.

Strādājot koncentrējies uz darbu, bet, kad jūti nepieciešamību, pilnībā izbaudi un izmanto arī atpūtas brīžus. Ērti apsēdies savā krēslā vai uz pāris minūtēm piecelies kājās pirms nākamā darba vai tikšanās un velti visu savu uzmanību savai elpai un ķermenim. Veic ātru ķermeņa ''skenēšanu'' – pamani katru sava ķermeņa daļu un to, kā jūties gan fiziski, gan emocionāli. Velti brīdi laika, lai izstaipītu kaklu, muguru un kājās. Koncentrējies uz savu elpu un mēģini atslābināties. Šāda klātesamība sev ir sava veida meditācija, kurai nebūt nav obligāti jābūt stundu garai. Īsas meditācijas pauzes var ārkārtīgi ietekmēt tavu enerģiju un labsajūtu.

Atceries, ka šī brīža situācija ir īslaicīga. Kaut kad mēs atgriezīsimies klātienes darbā. Tu vari šo laiku izmantot, lai noteiktu, kā tu vēlies savu dzīvi pārkārtot tā, lai visi apstākļi tev derētu, lai ilgtermiņā tie būtu ilgtspējīgi un atbilstu tavām vērtībām. Protams, ir normālas ikdienas norises, pie kurām tu izmisīgi vēlies atgriezties, taču ir tikpat daudz norišu un jaunu ikdienas prakšu, kuras turpināsi savā ikdienā piekopt arī pēc tam, kad būsim atgriezušies pie ''normālā''.