'Brīvā piektdiena' – plānošanas stratēģija, kas sola produktīvāku un vieglāku darba nedēļu

Ideālajā (lasi – neeksistējošajā) pasaulē cilvēks būtu kā enerģiska, produktīva spēkstacija no pirmdienas līdz piektdienai, un visas 40 stundas. Pat ja tik konsekvents rezultāts tiek gaidīts un prasīts, cilvēks nav mašīna un katra diena nevar būt identiski produktīva. Z paaudze (pēc 1995. gada dzimušie) sociālo mediju platformās reiz popularizēja terminu: strādāšanas stratēģiju "Minimālās pirmdienas" ar ideju, – lai atgūtos no nedēļas nogales, pirmajā dienā ir jāstrādā ar minimālu spēka un enerģijas atdevi. Tomēr, lai gan šādi nedēļas sākums tika padarīts mazāk mokošs, tas neietekmēja nogurumu nedēļas otrajā pusē. Tāpēc tika izgudrota jau nākamā stratēģija – "Brīvās piektdienas". Ideja ir uzņemties vieglākus darbus, ne tik blīvu grafiku ar pieņēmumu, ka lielākā un smagākā darbu daļa ir paveikta jau nedēļas sākumā. Piektdiena tad būtu kā balva par produktīvu darbu, izvairīšanās no prokrastinācijas un ideāls sākums brīvdienām.

Pēdējos gados vārds "izdegšana" ir aktuāls vārds. Viens no izdegšanas iemesliem var būt pārslogots darba grafiks, gaidas, ka diena no dienas būs pietiekami intensīva un produktīva, un tas var novest pie spēku izsīkuma un zemas motivācijas. Turklāt šāds izdedzis darbinieks nespēj kontrolēt ne darbu, ne laiku. Te talkā nāk brīvo piektdienu filozofija, ka jau pirmdiena tiek uzsākta ar apziņu – vēlāk nedēļā ir gaidāma vieglāka darbadiena. Protams, tas ir pretstatā darbavietām, kur cilvēki par savu nedēļas sākuma darba ražīgumu tiek apbalvoti un atalgoti ar vēl vairāk darba pienākumiem. Pašsaprotami,– jo vairāk tiek izdarīts, jo lielāka iespēja sagraut konkurentus un tomēr, cilvēciski, nogurums dienu no dienas, nedēļu no nedēļas, sakrājas.

Pēc būtības, cilvēks ar zemāku stresa līmeni, jūtas labāk un motivētāks darbam. Kā secināts izdevumā "Psihology Today", viņam jau dabiski piemīt vēlme tiekties pēc produktivitātes un tādēļ – brīvākas piektdienas to tikai veicinātu. Saskaņā ar brīvās piektdienas stratēģiju, pēdējā darba nedēļas diena ir jāvelta brīvo striķu sasiešanai – atbildēšanai uz neatbildētajiem e-pastiem un tamlīdzīgi. Piektdienas nebūtu tik produktīvas, taču dienas, kas uz to ved, ir!

Šai teorijai ir pat pierādījumi. Bezpeļņas organizācijas "4 Day Week Global" 33 uzņēmumu eksperimentā secināts, ka organizācijām, kas ieviesa četru dienu darba nedēļu, ir palielinājušies ieņēmumi. Savukārt "Henley Business School" 2019. gada pārskatā atklāts, ka vairumā uzņēmumu, kur ieviests četru darba dienu grafiks, piedzīvots darbinieku produktivitātes pieaugums. Protams, šis ir drastisks un galējs risinājums, ko ne vienmēr vajag piemērot, tāpēc brīvās piektdienas ideja var individuāli noderēt kā vērtīga, veselīga darbu dalīšanas, plānošanas stratēģija. Atteikties no idejas par minimālo pirmdienu un apņemties paveikt lielāko uzdevumu daļu nedēļas sākumā. Nevis nestrādāt, bet piektdienā ieplānot vieglākus darbus, tādus, kam nepieciešama mazāka piepūle vai laika patēriņš.

Izvēloties darbavietu, ar vienkāršu sludinājumu vairs nepietiek – arvien lielāku uzmanību pievēršam kopīgām vērtībām, modernai darba videi, personīgajai izaugsmei un citiem faktoriem. Lai ļautu darba devējiem un darba ņēmējiem satikties, "Delfi" piedāvā platformu #darbavietas – ērtu, pārskatāmu un uzticamu vietni, kur iepazīt uzņēmumus un aktuālās vakances tajos.