Mirklīga bezizejas sajūta vai tomēr tā ir izdegšana?

Nav nekas neparasts, ka darba vidē, īpaši, vasarai beidzoties, māc skumjas, bēdas un nogurums. Dažkārt tās ilgst tikai dažas dienas, citreiz – nedēļas. Kā noteikt atšķirību starp īslaicīgu nogurumu un absolūtu izdegšanu un neļaut mirkļa noskaņojumam pāraugt par ilgstošu nomāktību? Jeb – nededzini sērkociņu no abiem galiem?

Sērkociņš deg

Izdegšana ir ārkārtējs fiziska, emocionāla un garīga noguruma stāvoklis pastāvīga stresa laikā. Darba vidē, ja pārmērīgas profesionālas prasības ir tik ilgstošas, ka nav iespējas vai laika atpūsties. Simptomi ir pastāvīgs nogurums, depersonalizācijas (jeb – savas personības, individualitātes sajūtas zaudēšana, kad šķiet, ka paša domas un emocijas ir nereālas) sajūta un profesionālās efektivitātes samazināšanās. Iepriekšminētais var ietekmēt arī garīgo un fizisko veselību, izraisot trauksmi, depresiju vai fizioloģiskus traucējumus. Agrīni konstatējot, šo bīstamo stāvokli var veiksmīgāk un ātrāk novērst. "Jūs burtiski esat kā mašīna, kas strādā bez benzīna," izdevumā "CNBC" salīdzina Singapūrā bāzētā garīgās veselības atbalsta uzņēmuma "Intellect" klīniskais direktors Olivers Suendermans un piebilst, ka bez produktivitātes mazināšanās, depresijas, trauksmes un miega problēmām, šis hroniskais stress ietekmē sirds veselību, kas nozīmē – arī dzīves ilgumu un kvalitāti.

Izdegšanas dažādie veidi

Izdegšanas ietekme, atkarībā no ietekmētās dzīves jomas, ir atšķirīga.

Profesionālā izdegšana ir visapspriestākā forma. Rodas no hroniska stresa un izpaužas kā intensīvs nogurums, cinisms pret darba pienākumiem un profesionālās efektivitātes pazemināšanās.

Vecāku pienākumos, kad tie ir kļuvuši pārāk smagi un izraisa fizisku un emocionālu spēku izsīkumu.