Bērnam milzu apetīte. Kā novērst pārmērīgu svara pieaugumu

Bērna apetīte ir atkarīga no bērna veselības stāvokļa, augšanas tempa, fiziskās aktivitātes un ikdienā uzņemtā uztura. Ja bērns ir apslimis, apetīte var samazināties, bet pēc izveseļošanās – būtiski uzlaboties.

Dažādos bērna dzīves posmos augšanas temps ir paātrināts, un tas attiecīgi var veicināt apetīti, lai organisms nodrošinātos ar attīstībai vajadzīgajām uzturvielām. Šajos periodos vecāki mēdz atzīmēt, ka bērns ir sācis ēst vairāk nekā agrāk. Ja apetīte ilgstoši ir palielināta, būtu jāseko līdzi augšanas dinamikai. Pirms pubertātes būtu normāli, ja bērna augšanas temps gadā ir no pieciem līdz septiņiem centimetriem augumā un viens līdz trīs kilogrami svarā. Savukārt pubertātes laikā augšanas temps palielinās un var sasniegt pat 10 centimetrus gadā, savukārt svara pieaugums – trīs līdz piecus kilogramus. Ja vecāki novēro, ka svara dinamika apsteidz augumu, ir vērts doties pie uztura speciālista uz konsultāciju, lai laikus novērstu pārmērīgu svara pieaugumu.

Ja bērns ir fiziski aktīvs – fiziskā slodze ir vairāk nekā trīs reizes nedēļā un vienas nodarbības ilgums pārsniedz 60–90 minūtes, var sagaidīt, ka bērnam būs lielāka vajadzība pēc uzturvielām. Skaidrojums ir vienkāršs – bērnam ikdienā ir liels enerģijas patēriņš.

Pastiprinātas apetītes gadījumā būtu jāizvērtē bērna ikdienas uzturs – vai visas uzturvielas tiek uzņemtas pietiekamā daudzumā? Pat ja bērns ēd daudz piedevu, piemēram, maizi, rīsus, makaronus vai kartupeļus, ēdienkartē ir samērā maz olbaltumvielu – gaļas, zivju, olu, biezpiena, siera, pākšaugu u. c. Ja tā ir, būtu jākoriģē ikdienā uzņemto produktu klāsts. Pastiprināta apetīte var būt arī gadījumos, ja bērns no rīta izlaiž ēdienreizes – nebrokasto vai atsakās no skolas pusdienām. Šādā situācijā, pārnākot mājās, bērnam, visticamāk, būs liela apetīte, kas veicinās dažādu uzkodu, neveselīgu našķu un pamatēdiena pārmērīgu uzņemšanu. Un tad sākas apburtais loks, no kura ir grūti tikt ārā: pēcpusdienā un vakarā lielais uzņemtais ēdiena daudzums provocē to, ka ir samazināta apetīte no rīta.

Vēl viens faktors, kas ietekmē apēstā ēdiena daudzumu, ir ēšanas kultūra ģimenē. Mūsdienās nereti ierasts ēst, skatoties ekrānā, turklāt ātrā tempā. Tas mazina sāta sajūtu – bērns (tas attiecas arī uz pieaugušajiem) īsā laika posmā apēd lielu daudzumu ēdiena, nepiefiksējot, kāda bija sākotnējā porcija un pat to, kas īsti bija uz šķīvja. Tāpēc veidojas tendence apēst vairāk, nekā ir nepieciešams.

Jāņem vērā, ka samērā bieži gan bērni, gan pieaugušie ēd nevis tāpēc, ka ir izsalkuši, bet gan tāpēc, ka garlaikojas vai jūtas noskumuši. Meklējot risinājumus, kā kontrolēt apetīti, arī šiem faktoriem ir jāpievērš uzmanība.