"Man ir stress" – vārdi, kas mūsdienās tiek lietoti plaši. Stress ir netaustāms stāvoklis, un tomēr tā sekas var būt diezgan nopietnas, ietekmējot mūs gan fiziski, gan garīgi. Ja šķiet, ka pēdējā laikā galva kļuvusi aizmāršīga, ir laiks nospiest bremzes ikdienas skrējienā un paanalizēt, vai nelāgu joku nav izspēlējis tieši stress.
Stress var izraisīt dažādus fiziskus simptomus: zobu griešanu, pazemināta imūnsistēmu, pastiprinātu sirdsdarbību. Šie simptomi var parādīties un arī izzust paši no sevis. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par garīgo veselību. Kā atklājuši zinātnieki Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolā, ārkārtējos gadījumos stress var novest pie atmiņas pasliktināšanās un pat samazināt smadzeņu apjomu.
Stress un atmiņa: ko zināt
Jā, stress patiešām var ietekmēt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa atmiņu, "The Cosmopolitan" apstiprina Centrālās Lankašīras universitātes Psiholoģijas un humanitāro zinātņu asociētā dekāne Sarita Robinsone. Stresa situācijās cilvēkiem ir grūtāk izveidot īstermiņa atmiņas un pēc tam tās pārvērst par ilgtermiņa atmiņām, tieši tādēļ stresa apstākļos ir grūtāk kaut ko iemācīties, skaidro "Very Well Mind".
Stresa ietekmē mums ir grūtāk atcerēties notikuma detaļas. Tieši tādēļ aculiecinieku liecības ne vienmēr no tiesas ir precīzas. Pētījumi liecina, ka, ja cilvēki tiek apšaubīti un viņiem tiek sniegta maldinoša informācija par kaut ko, ko viņi paši ir piedzīvojuši, šī informācija ietekmēs un izmainīs viņu atmiņas. Šo jauno, lai arī kļūdaino informāciju ir daudz vieglāk atcerēties, jo tā ir jaunāka par pašu notikumu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
