Kāpēc cīņā ar diagnozi – vēzis ir svarīgas fiziskas aktivitātes

Visticamāk, katrs no mums piedzīvojis periodu savā dzīvē, kad kādu iemeslu dēļ esam bijuši kuslāki, neaktīvāki, un tad pat neliels skrējiens, lai paspētu, piemēram, ielēkt pieturā stāvošajā tramvajā, sagādā pamatīgas grūtības. Pētījumos secināts, ka lielākajai daļai vēža pacientu pirms diagnozes bijis ievērojami samazināts ikdienas fizisko aktivitāšu apjoms. Vērā ņemami fakti, vai ne? Tāpēc fiziskās aktivitātes iesaka kā vienu no svarīgākajiem ikdienas pienākumiem, lai samazinātu vēža attīstības risku, kā arī obligātas tās ir cilvēkiem, kuri veiksmīgi izārstējušies no vēža, lai iespējami pagarinātu savu mūžu, vēstīts vietnē "Veseligsridzinieks.lv".

Tā kā krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū reproduktīvā vecumā, veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka regulāras fiziskās aktivitātes ievērojami samazina krūts vēža attīstības risku. Sievietēm, kas trīs līdz piecas dienas nedēļā veic mērenas vai vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, relatīvais krūts vēža risks samazinās par 20 – 50 procentiem, salīdzinot ar vienaudzēm, kas neiesaistās fiziskās aktivitātēs. Savukārt tām sievietēm, kas ir fiziski aktīvas pēc diagnozes noteikšanas, nozīmīgi palielinās dzīvildze un uzlabojas dzīves kvalitāte, salīdzinot ar tām, kuras ir fiziski neaktīvas.

Nozīmīga loma ir muskuļu spēkam – jo spēcīgāki tie būs, jo vairāk cilvēkam būs enerģijas. Īpaši svarīgi tas ir ārstēšanās laikā, kad muskuļu spēks samazinās pat par 30 procentiem un līdz ar to ķermenim ir grūtāk atlabt.

Atcerēsimies sporta stundas skolā, kas parasti sākās ar iesildīšanās treniņiem – to laikā mēs iekustinām mazo muskuļu grupu, locītavas, asinsrite kļūst spraigāka un mēs arī saprotam, kādā garastāvoklī esam, cik labi jūtamiem u.tml.

Tad seko izvēlētās fiziskās aktivitātes, kurām jābūt atbilstošām mūsu spējām. Lai saprastu, vai nepārspīlē, vai, gluži otrādi, slodze nav par mazu tavām spējām, pievērs uzmanību pulsam:

Mērenas intensitātes slodze – 60 – 75 procenti no HR Max. Intensīva slodze – 75 – 85 procenti no HR Max.

Maksimālo sirds ritmu jeb pulsu, kas pieļaujams fiziskās slodzes laikā, vari aprēķināt pēc vienkāršas formulas: HR max = 220 – vecums. Piemēram, 220 – 38 = 182!

Tāpat noteikti pievērs uzmanību subjektīviem rādītājiem – pašsajūtai, nogurumam, aizdusai.

Pēc treniņa obligāti atsildies – veic muskuļu stiepšanas, līdzsvara un koordinācijas, arī elpošanas vingrojumus, bet sirds ritmam atgriezties sākotnējā tempā palīdzēs mierīga pastaiga.

Fiziskās aktivitātes palīdzēs:

Atceries!

Fiziskajām aktivitātēm nav jābūt mokošām, nepatīkamām. Galvenais ir darīt to ar prieku, tad būs arī cerētais rezultāts. Tāpēc, ja tev nemaz netīk kolektīvas vingrošanas sporta zālēs, tad zini, ka arī regulāras brīvā laika aktivitātes pieskaitāmas pie fiziskajiem treniņiem – pastaigas, īpaši intensīvā solī, nūjošana, braukšana ar velosipēdu, dejas, laivošana, SUPošana, kāšana pa kāpnēm un daudz citas.

Jebkura šāda veida aktivitāte regulē metabolo funkciju, hormonu līmeni, imūnās sistēmas atbildes reakcijas un samazina sistēmiskos iekaisuma procesus organismā.

Slodzes dozēšana

Arī ar fiziskajām aktivitātēm pārspīlēt nevajag. Tā teikt, kas par daudz, tas par skādi.

Aerobās/cikliskās/izturības slodzes: 300 minūtes/nedēļā mērenas intensitātes slodze vai 150 minūtes nedēļā intensīva slodze.

Vienas slodzes ilgums no 20 – 30 minūtes.

Jau vēstīts, ka Latvijā pirms vairākiem veikts pētījums, kas pierāda fizisko aktivitāšu pozitīvo nozīmi vēža ārstēšanas procesā. Pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Onkoloģijas centra veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, kā spēka treniņi ietekmē krūts vēža pacientu atveseļošanās procesu.

Par to, kāpēc tika uzsākts šāds pētījums un kādi ir līdzšinējie rezultāti, stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko – rakstu lasi te.