Četri svarīgi jautājumi sev, pirms uzsāc kārtējo diētu svara zaudēšanai

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas slavina diētas, un aptuveni 42 procenti pieaugušo visā pasaulē ir mēģinājuši zaudēt svaru, ziņo "Science Alert". Turklāt ziņas par dažnedažādām diētām un svara zaudēšanas metodēm savu slavas stundu piedzīvo sociālajos medijos, kur diētu tendenču cikls un svara zaudēšanas modīgums nekad nebeidzas.

Apmaldīties informācijas un dezinformācijas burbulī ir pavisam viegli. Tieši tādēļ, pirms jau atkal izmēģini jaunu diētu svara zaudēšanai, uzdod sev šos četrus jautājumus un izdari apzinātāku lēmumu.

Vispirms vērts sev pavaicāt un arī godīgi atbildēt, vai esi apsvēris to, cik daudz finansiālo līdzekļu, kā arī laika un resursu jaunā diēta no tevis prasīs? Vai būs jāiegādājas konkrēti produkti, uztura bagātinātāji, jāievēro stingrs ēdienreižu plāns?

Ja diētu iesaka cilvēks, kurš mēģina pārdot kādu konkrētu produktu svara zaudēšanai, saproti, ka tas jau ir pirmais sarkanais karogs, un diētai labāk nepieķerties! Mūsdienās pastāv daudzi ekstrēmi diētu ieteikumi, un tajos netiek ņemta vērā ne pārtikas pieejamība, ne gatavošanas prasmes, ne kultūra un ētika. Ja iecerētajai diētai piemīt kaut kas no iepriekš minētā, beigās tavs jaunais dzīvesveids var izraisīt neapmierinātību un neveiksmes sajūtu.

Pašpasludinātie "eksperti" sociālajos medijos bieži izvirza dažādus apgalvojumus, kas speciāli vērsti uz noteiktām cilvēku grupām jeb noteiktu mērķauditoriju. Piemēram, uz 30 līdz 50 gadus veciem vīriešiem ar cukura diabētu.

"Pierādījumi" konkrētajam apgalvojumam dažkārt var tikt balstīti pētījumos ar dzīvniekiem, tomēr jāpatur prātā, ka šie rezultāti nevar automātiski tikt piemēroti arī cilvēkiem. Tieši tāpēc svarīgi saprast: ja pētījuma rezultāti neattiecas uz grupu, kas atbilst arī tev, gaidītie diētas rezultāti var netikt sasniegti.

Lai diētu varētu dēvēt par drošu un efektīvu, ir vajadzīgs laiks un daudzi augstas kvalitātes pētījumi. Esi kritisks un vispirms apšaubi dzirdētos apgalvojumus, tos pārbaudot! Lai iegūtu precīzāku informāciju, meklē to valsts veselības iestādēs, vai jautā savam ģimenes ārstam vai dietologam.

Ēdiens nav tikai kalorijas un uzturvielas. Tam mūsu dzīvē ir daudz lomu, un bieži piemirstam, ka diēta dzīvi var ietekmēt arī negatīvi. Ēdiens saista cilvēkus – gan sociāli, gan kulturāli. Tas ir baudas un komforta avots, veids, kā izpētīt pasauli. Tāpēc vērts sev pavaicāt, vai spēsi ievērot konkrēto diētu, ja dodies ceļojumā? Vai neradīsies situācija, ka vēlies, taču nedrīksti nogaršot vietējās virtuves ēdienus kādā citā valstī? Vai diētas dēļ neizvairīsies tikties ar draugiem?

Kāds ir tavs mīļākais ēdiens? Vai šī diēta "'ļaus" to ēst? Iedomājies situāciju – esi aizbraucis ciemos pie vecākiem, mamma ir pagatavojusi bērnības mīļāko ēdienu, taču diētas dēļ to nevarēsi nobaudīt... Kā tu jutīsies? Vai tas radīs stresu un vainas sajūtu, ja dzimšanas dienā apēdīsi tortes gabaliņu?

Pētījumi liecina, ka diēta var negatīvi ietekmēt mūsu garīgo veselību un ēdienreižu izlaišana var palielināt depresijas un trauksmes simptomus. Daudzās diētās netiek ņemti vērā ēšanas psiholoģiskie aspekti, lai gan mūsu garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā.

Sabiedrībā bieži maldīgi tiek uzsvērs, ka, zaudējot svaru, veselība būs labāka. Taču pastāvīgas domas par nepieciešamību zaudēt svaru var kaitēt garīgajai veselībai, un tas nav diez ko noderīgi arī fiziskajai veselībai. Uzsvars jāliek uz uzturu, kas dod priekšroku veselībai, nevis svara zaudēšanai, un tādējādi pozitīvi rezultāti būs gan veselībai, gan labklājībai. Ar ēdienu būs pozitīvākas attiecības, nebūs vainas sajūta un stress.