Lai saprastu, kas īsti ir šis mazais, vizuāli neredzamais, bet tik ārkārtīgi sāpīgais piesis un kādēļ tas dažiem cilvēkiem veidojas, kamēr citiem – ne, vispirms ir jāsaprot tā veidošanās process.
"Veselības centra 4" traumatologs ortopēds Juris Jukonis stāsta, ka papēžu pieši jeb radziņi, kā tos dēvē ikdienā, mūsdienās ir ļoti aktuāla problēma, kas var piemeklēt dažāda vecuma cilvēkus, visbiežāk gan vecumā virs 40 gadiem un sievietes, tomēr arī vīrieši ar šo problēmu saskaras itin bieži. Pat jaunāki cilvēki ar to var saskarties, ja cilvēkam ir bijušas muguras problēmas vai, piemēram, kājas paralīze, kad līdz muskuļiem nonāk ļoti vāji impulsi. Taču tie ir, kā uzsver ārsts, ārpuskārtas gadījumi.
"Es to varētu nosaukt par tādu kā civilizācijas slimību – to veidošanās saistīta ar to, ka cilvēki pārāk maz kustas. Pēdai ir konkrēta forma un konkrēts izliekums, ko sauc par velvi, – ir gareniskā un šķērsvelve. Un šāda forma pēdai ir, lai vienmērīgi nestu ķermeņa svaru, jo kauli ir dobji un katrs kaula virsmas laukums nes konkrētu slodzi, ar noteikumu, ka tas stāv pareizā leņķī, ka tas ir izstiepts pareizā virzienā un pareizā spēkā. Ja šī situācija mainās, izmainās arī ķermeņa smaguma centra iedarbība, rezultātā kāda saite tiek pārpūlēta un kāda netiek noslogota.
Pēdas velvi galvenokārt notur Ahileja cīpsla, kas ir ikru muskuļa turpinājums. Ahileja cīpsla piestiprinās pie papēža kaula augšdaļas, un papēdis darbojas kā svira. Gribu atgādināt sengrieķu zinātnieka Arhimēda teikto: "Dodiet man atbalsta punktu – un es apgriezīšu pasauli." Lūk, pēdai šis atbalsta punkts ir papēdis – tā ir vieta, uz kuras tiek sadalīts spēks. Savukārt papēža kaula apakšpusē sākas pēdas saite, kas beidzas pie pleznu kaula galviņām, – tā ir savdabīga vēdekļveida saite. Šis veselums ir tas, kas notur pēdas velvi. Un, ja ikru muskulis kādu iemeslu dēļ kļūst vājāks, visa slodze pieaug uz papēža kaulu un pēdas saiti, īpaši uz vietu, kur šī pēdas saite piestiprinās, lai nenoplīstu."
Tātad radziņi, kas izveidojušies papēdī (izaugums veidojas vairāku gadu garumā), ir organisma atbildes reakcija uz saišu un muskuļu vājumu. Tie nostiprina saites tām vajadzīgajās vietās, kas šajā gadījumā ir papēža kauls. Piesis izveidojas no kaulaudiem un nosēdumiem un kairina apkārējos audus.
Juris Jukonis norāda, ka cilvēkiem ar papēžu piešiem vislielākās grūtības bieži sagādā brīži, kad jāuzsāk staigāt, īpaši no rīta, kad nepieciešams ātri aizskriet uz labierīcībām: "Kamēr cilvēks guļ, muskuļi ir atslābināti, bet, ceļoties augšā, visi muskuļi tiek nospriegoti. Un šīs sāpes ir ļoti asas." Lai sāpes mazinātu, ārsts piedāvā izmantot divas metodes:
Desmit reizes ar dūri stingri sist pa papēdi, gluži kā klapējot karbonādi.
Dvieli aizāķēt aiz pēdas un spiest papēdi uz leju, radot pretestību. Arī šis vingrinājums jāveic vismaz desmit reizes.
Sev ir jāpalīdz uzreiz, tiklīdz izjustas sāpes, – jārada komforta apstākļi papēža zonai. Tātad, lai radītu šos komforta apstākļus, apavos var ielikt speciāli izstrādātas zolītes, kuras var ievietot jebkuros apavos. To papēža zona ir izveidota mīkstāka nekā pārējā zolītes daļa. Pieejami arī ķīļveida formas ortopēdiskie ieliktnīši, lai papēdi nedaudz piepaceltu un tādējādi mazinātu saišu sasprindzinājumu. Tiklīdz papēdis atrodas nedaudz augstāk – vienu līdz divus centimetrus –, spriegojums uzreiz mazinās, skaidro ārsts. Tas ir mazs, tomēr ļoti vērtīgs solis ceļā uz sadzīvošanu ar kaiti.
Kurpju plaukts pavisam noteikti jāatbrīvo no visiem apaviem, kuriem ir ļoti mīksta zole, – gan gumijas "krokšiem", gan kedām, gan iešļūcenēm. "Šie apavi rada iekaisuma paasinājumu plantārajā saitē jeb pēdas saitē. Apaviem ir jābūt ar cietu zoli un nelielu papēdi. Arī istabas čības jāiegādājas ar nelielu pacēlumu – līdz četriem centimetriem, taču arī viena, divu un trīs centimetru pacēlums būs jau labs ieguldījums. Būtu arī vēlams izvēlēties lokveida zoles, jo tad viss smaguma centrs pārceļas uz pēdas locītavu – tas ir zināms risinājums."
Taču kā šo problēmu diagnosticēt un galu galā ārstēt? Vai visu atrisinās kāda maģiska pretsāpju tablete vai blokāde? To uzzini šajā "Delfi" rakstā.