Krakšķ ceļi. Vai vērts uztraukties?

Kā vienu no galvenajiem iemesliem min kavitāciju. "Kavitācija rodas, tad, kad divas virsmas veido vakuumu, kas tiek izjaukts, abām locītavas virsmām atdaloties. Locītavas šķidrumā izveidojas tādi kā nelieli gāzes burbuļi (slāpeklis), kas sabrūkot plīst un rada skaņu," skaidro traumatoloģe.

Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar ceļa kauliņa (patella) kustību locītavā. "Dažkārt tas savā kustības trajektorijā atrod vietas, kur skrimšļos ir mazi izciļņi, nelīdzenumi. Tas rada nelielu aizķeršanos," teic ārste. To sauc par patellas disfunkciju.

Ja artikulējošā skrimšļa virsma ir nodilusi, tad kustības laikā divu kaulu virsmas savstarpēji rada pastiprinātu berzi, un tas ir krakšķēšanas iemesls. Sākotnēji tas rodas hondropātijas (skrimšļa bojājuma) dēļ un progresē līdz locītavas skrimšļa slimībai – osteoartrītam.

Reizēm krakšķēšana ir saistīta ar šķidruma uzkrāšanos locītavā (sinovītu; arī Beikera cistu) vai šķidruma esamību ap locītavu – tendinīta (cīpslas iekaisuma) vai tenosinovīta (tendinīts ar cīpslas apvalka iekaisumu) veidā.

Ja krakšķēšanu pavada sāpes, pietūkums vai stīvums ceļa locītavā, kas var kombinēties ar ceļa locītavas nestabilitātes sajūtu (šķiet, ka celis "lec ārā no vietas"); ir sajūta, ka celis bloķējas vai iestrēgst kādā pozā un ir grūti kāju iztaisnot; rodas sajūta, ka kaut kas ķeras – tie būtu iemesli apmeklēt ārstu, lai precizētu cēloni. Šādas pazīmes varētu liecināt par menisku, saišu bojājumu vai skrimšļa bojājumu slodzes virsmās. Traumu gadījumos, kad bijis kaula lūzums tuvu locītavas virsmai, traucētas asins apgādes dēļ var rasties avaskulāra nekroze jeb kaulaudu nāve, kas rada kaula sabrukumu, uzsūkšanos, tādējādi mainot locītavas virsmu un provocējot krakšķēšanu, kustību ierobežojumu, deformāciju un sāpes.

Viena no iespējām ir vingrošana, nostiprinot apkārtesošos muskuļus. Lai panāktu maksimālu efektu, to vēlams apgūt un pilnveidot fizioterapeita uzraudzībā. Šeit lietderīgas būtu nodarbības ar ergoterapeitu, mācoties pareizi nostiprināt ķermeni un uzlabot ķermeņa kustības, piemēram, apgūstot ceļus netraumējošus pietupienus, apsēšanos, piecelšanos un citas ikdienā nepieciešamas kustības.

No sporta aktivitātēm iesakāma ir peldēšana, riteņbraukšana, staigāšana.

"Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka apliecina, ka nudien nebūs ne ziedes, ne kapsulas vai tabletes, kas spētu pēkšņi atburt atpakaļ ceļgalu, kas vairs nekrakšķ. Gadījumos, kad krakšķēšana ir viens no kāda nopietna procesa simptomiem, terapiju nozīmē ārsts.

"Vieglu sasitumu vai sastiepumu gadījumā ir vērts izmantot vienkāršus līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu tūsku un zilumu, jo jebkura ceļgala trauma var ietekmēt locītavas veselību. Aptiekā ir plašs šo līdzekļu spektrs. Sasituma, sastiepuma vai citas nelielas ceļgala traumas gadījumā var lietot atvēsinošu aerosolu vai ziedi. Šie līdzekļi satur, piemēram, mentols, heparīna nātrija sāli, dimetilsulfoksīdu, dekspantenolu. Ja piemērota līdzekļa pie rokas nav, jāizlīdzas ar vēsu kompresi. Pēc tam var aptiekā iegādāties diklofenaku saturošus gēlus sāpju mazināšanai.

Ja ir nepieciešams, speciālists var konsultēt par iespējām iegādāties atbilstošu ortozi, kas palīdzētu locītavai pareizi kustēties.

Lai arī, visticamāk, krakšķēšanu tie novērst nevarēs, ir virkne vitamīnu un uztura bagātinātāju locītavu veselības atbalstam, tie satur, piemēram, glikozamīnu, hondroitīnu, kolagēnu, hialuronskābi, Bosvēlijas sveķa (Boswellia serrata) ekstraktu. Locītavām noderīgi būs arī vitamīni – A, E, C un, protams, D vitamīns. Tāpat katram nopietni jāapdomā, vai uzturs nodrošina organismu ar visām nepieciešamajam minerālvielām – magniju, kalciju, un citām – skaidro farmaceite.