Stress ir daļa no ikdienas. Darbs, ģimene un neskaitāmi citi pienākumi. Sākumā ķermenis šķietami ar stresu tiek galā itin labi, bet laika gaitā parādās dīvaini simptomi – sāpes sprandā, slikta vēdera izeja, biežāka slimošana. Svarīgākais jautājums – cik nopietni tas galu galā var ietekmēt ķermeni? Aplūkosim, kā stress izmaina sirds, elpošanas, kuņģa un zarnu trakta, muskuļu un imūnsistēmas darbību.
"Stress ir tas, kā jūtaties un reaģējat, kad dzīve rada lielu spiedienu," tā "Independent" skaidro "Bupa Health Clinics" klīniskās jomas direktors Lūks Pauvls. "Noteikts stresa daudzums var būt pozitīvs, jo tas palīdz sagatavoties izaicinājumiem un reaģēt uz tiem," eksperts skaidro. "Bet pārāk liels stress, īpaši ilgā laika periodā, var izraisīt gan garīgas, gan fiziskas problēmas."
Kā stress ietekmē sirdi un elpošanu
Pēkšņs augsts stresa līmenis var likt justies tā, it kā tikko būtu uzskrējis pa trepēm līdz piektajam stāvam. Kā skaidro eksperts, šādos gadījumos novērojams, ka sirdsdarbība paātrinās, pārņem trauksmes vai pat panikas lēkmei līdzīga sajūta. Arī elpošana paātrināsies, elpa kļūs sekla, jo ķermenis centīsies piesātināt asinis ar skābekli, un šī iemesla dēļ nereti sāk svīst rokas vai citas ķermeņa daļas. Pauvls norāda, ka stresa situācijās īslaicīgi var paaugstināties arī asinsspiediens. Un, jo ilgstošāk stress mūs pavada, jo biežākas būs asinsspiediena svārstības.
Vai stress var būt vainīgs pie tādām saslimšanām kā koronārā sirds slimība? Tiešā veidā ne. Bet, ja tu smēķē, dzer alkoholu vai pārlieku daudz ēd, tādējādi cīnoties ar stresu, citu slimību iespējamība palielinās. Stress var palielināt arī 2. tipa cukura diabēta risku.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
