Mūsdienu sabiedrībā nogurums, šķiet, ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa – darba stresa, ģimenes pienākumu un pasaules notikumu smaguma dēļ. Taču ko darīt, ja nogurums tā arī nekad nepazūd, ja tas kļūst par pastāvīgu stāvokli? Šādā gadījumā tas vairs nav tikai vienkāršs, parasts nogurums, bet gan "hipernogurums" – jauna, tomēr strauji izplatīta tendence, kas skar arvien vairāk cilvēku. Šis stāvoklis vairs nav vienkārša noguruma sajūta pēc darba, bet drīzāk līdzinās nepārtrauktam pārgājienu maratonam, kur šķiet, ka pat atpūta noved pie vēl lielāka noguruma.
Izrādās, nogurums ir viena no visbiežākajām sūdzībām, ko cilvēki izsaka ārsta kabinetā. Bet kāpēc? Kāpēc tik daudzi no mums jūtas pārslogoti, pārguruši vai nepietiekami apmierināti ar dzīvi? Ko īsti nozīmē būt nogurušam? Iemesli tam ir visdažādākie: sociāli, bioloģiski, psiholoģiski.
"Patiesi, nogurums ir ārkārtīgi, ārkārtīgi izplatīta pacientu sūdzība," norāda ģimenes ārste Rozalinda Adamsa intervijā BBC. Un, ņemot vērā tā izplatību, Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests ir radījis pat īpašu akronīmu – TATT (Tired All The Time) jeb noguris visu laiku.
Tomēr, neskatoties uz noguruma izplatību, zinātnieku izpratne par to, kas tieši to izraisa, kā tas ietekmē mūsu ķermeni un smadzenes, kā arī par to, kā to visefektīvāk ārstēt, joprojām ir ļoti ierobežota. Pat formulēt definīciju bijis sarežģīti. Nogurums atšķiras no miegainības. "Protams, abi ir cieši saistīti, bet nogurums ir daudz plašāks un sarežģītāks," skaidro Adamsa.
Kādi ir biežākie noguruma cēloņi?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
