Kāpēc daži cilvēki neredz vai neatceras savus sapņus?

Dažreiz, nespējot atsaukt atmiņā sapni, cilvēks sāk domāt, ka neredz sapņus vispār. Bet patiesībā ikviens sapņo katru nakti. Iemesli, kāpēc kāds sapni neatminas, katram cilvēkam atšķirsies. Ja neatceries it neko no sapņa, ir daži faktori, kas to ietekmē, teiksim, REM miega trūkums vai miega traucējumi.

Ja bieži uzdod jautājumu: "Bet kāpēc es neatceros savus sapņus?", Peterss paskaidro dažus no visbiežāk sastopamajiem iemesliem:

Ja sapnis no rīta gaist kā dūmi, iespējams, REM miegs cilvēkam nav vispār vai nav bijis pietiekami ilgi. Tas tāpēc, ka lielākā daļa sapņu notiek ātro acu kustību (REM) miega fāzē. Tieši tas ir brīdis, kad muskuļi ir atoniski – ķermenis ir absolūti relaksēts.

Kad ir REM miegs, vari neatcerēties ar to saistītos spilgtos sapņus. Ja no REM miega notiek pāreja uz citu miega stāvokli (visbiežāk 1. vai 2. stadiju), vari aizmirst savus sapņus pirms pilnīgas apziņas atgūšanas. Savukārt nomākt REM miegu var medikamenti. Peterss skaidro, ka jo īpaši antidepresanti spēcīgi to ietekmē, aizkavējot REM miega fāzes sākšanos vai samazinot tā ilgumu. Bet arī alkohols var darboties kā REM miega nomācējs, vismaz līdz brīdim, kad tā iedarbība izzūd.

Sapņi mēdz ļoti ātri gaist pēc pamošanās. Un tas notiek visiem, neatkarīgi no tā, cik laba ir cilvēka atmiņa. Tomēr ir iespējams, ka sapnis atausīs prātā vēlāk dienas laikā. Iespējams, kāda līdzīga pieredze aktivizēs to pašu smadzeņu daļu, kas naktī radīja sapni.

Atmiņā paliekoši sapņi var radīt iespaidu, kas saglabājas gadu desmitiem. Arī sapņa pastāstīšana kādam citam var palīdzēt nostiprināt šo atmiņu. Vēl sapņi (vai murgi), kas saistīti ar spēcīgām emocijām, piemēram, bailēm, ilgstoši paliek prātā. Tieši mandeļveida kodols jeb amigdala ir tā smadzeņu daļa, kas var palīdzēt izraisīt šos emocionāli piesātinātos sapņus.

Ja grūti atsaukt atmiņā sapni, iespējams, tas saistīts arī ar miega traucējumiem. Piemēram, neārstēta obstruktīvā miega apnoja var veicināt pārtraukto REM miegu, jo traucēta tiek elpošana elpceļu muskuļu atslābuma dēļ. Dažiem gan tas var izraisīt pastiprinātu sapņu atcerēšanos (ieskaitot sapņus par slīkšanu vai nosmakšanu).

Ja nu ļoti gribas sapņus tomēr atcerēties, Peterss iesaka kādu vienkāršu paņēmienu, proti, sākt veidot sapņu dienasgrāmatu. Turot pildspalvu un piezīmju blociņu uz naktsgaldiņa blakus gultai, būs viegli aši pierakstīt sapņus uzreiz pēc pamošanās, ja sapņu druskas vēl saglabājušās. Un, pierakstot sapni, var gadīties, ka procesa laikā atminēsies vēl kādu detaļu par to, kas miegā redzēts. Sapņa pierakstīšana var veicināt spēju labāk atcerēties sapņus, jo pierakstīto pēcāk var interpretēt, tāpēc, iespējams, būs vieglāk pārdomāt un analizēt sapņu nozīmi.

Vēl jāpraktizē labi miega paradumi. Piemēram, censties iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Radi sev mierīgu un ērtu miega vidi, lai varētu gulēt netraucēti un nepamostos diskomforta dēļ, piemēram, ja ir pārāk auksti, karsti vai traucē āra troksnis. Arī stimulanti pirms laišanās miegā nāks par sliktu. Tāpēc tā vietā, lai ļautos kāridnājumam paskatīties vēl tikai vienu smieklīgu "TikTok" video, labāk būtu kaut ko palasīt – kaut dažas lapas no grāmatas, jo ierīču izstarotā zilā gaisma var traucēt smadzenēm sagatavoties atpūtai.

Talkā nāks ne vien sapņu pierakstīšana, bet arī pastāstīšana. Tāpēc, ja vien iespējams, pēc pamošanās otrai pusītei vari pastāstīt visu, ko atceries, jo īpaši koncentrējoties uz šķietami nenozīmīgām detaļām.

Bet kāpēc vispār ir labi atminēties sapņus? Sapņi bieži atspoguļo mūsu domas, atmiņas un bažas. Zinot, par ko sapņo, var iegūt ieskatu tajā, kas notiek tavā prātā – par ko uztraucies. Skaidrs, ka visus sapņus nav iespējams atcerēties un tas arī nav vajadzīgs. Bet, ja atminies kaut ko, tas var palīdzēt izprast savas domas un emocijas.