10 nelāgi mīti par uzturu  (54)

Mūsu organisms ir gudrs, kad tam beidzot pēc vairākām stundām tiek iedota pārtika, tas daļu uzturvielu noglabā rezervei nebaltām dienām, jo nevar zināt, kad atkal pienāks nākamā ēdienreize. Tādējādi rodas liekie kilogrami. Tāpēc ļoti svarīgi ir savu organismu pieradināt pie regulārām ēdienreizēm, tad pārtika tiks daudz labāk sagremota un pārstrādāta. Turklāt ir pierādīts, ka cilvēki, kas brokastis neēd, nākamajā ēdienreizē mēdz pārēsties, tādējādi rodas smaguma un diskomforta sajūta kuņģī.

Tiek izšķirti 2 veidu tauki - "labie" jeb nepiesātinātie un "sliktie" jeb piesātinātie tauki. Organismam ir vajadzīgi abu veidu tauki, tie kalpo kā enerģijas avots, palīdz organismā uzsūkties tādiem vitamīniem kā A, D, E un K, nodrošina termoregulāciju. Ar piesātinātajiem taukiem ir jāuzmanās, tos jāuzņem ļoti minimāli. Uzņemot par daudz, rodas liekie tauciņi. Bet "labie" tauki gan ir absolūti nepieciešami, jo tajos atrodas neaizvietojamās taukskābes (Omega-3 un Omega-6), kuras mūsu organismam ir vajadzīgas, jo pats tās saražot tas nespēj. Taukskābes pasargā organismu no iekaisumu rašanās, kontrolē asins recēšanas procesus un smadzeņu darbību.

Tas ir ļoti atkarīgs no paša veģetārieša ēšanas paradumiem. Ar veģetāru uzturu ir iespējams uzņemt visas uzturvielas, bet tas prasa ļoti rūpīgu ēdienkartes plānošanu, kam mūsdienu aizņemtajiem cilvēkiem nereti nav laika. Veģetāriešiem, kas atteikušies tikai no gaļas, savu ēdienkarti saplānot ir samērā vienkārši, bet vegāniem, kas neēd ne olas, ne piena produktus, tas ir ļoti sarežģīti. Būtu jāapēd teju kilograms pākšaugu ik dienu, lai saņemtu visas aminoskābes, turklāt ir neiespējami uzņemt B₁₂ vitamīnu, kas sastopams tikai dzīvnieku valsts produktos. Tas obligāti jāuzņem papildus. Taču, ja vegānu ēdienkarte ir rūpīgi saplānota, tā nav kaitīga veselībai.

Šis mīts radies no pagātnes, kad mūsu senči gāja gulēt līdz ar saules rietu. Mūsdienās neviens tik agri gulēt neiet. Un nereti pie naktsmiera dodamies tikai ap pusnakti. Ja pēdējā ēdienreize ir 18:00 un nākamā tikai 9:00 no rīta, tās ir 10h bez ēdiena, kas organismam ir stresa stāvoklis un tas sāk darboties rezerves uzkrājošā režīmā līdzīgi kā brokastu neēšanas gadījumā. T

omēr vakarā noteikti nevajadzētu ēst treknus, sātīgus un smagus ēdienus, jo vakarā vielmaiņa ir lēnāka. Turklāt, ja tiks uzņemts liels enerģijas daudzums, nebūs kur to iztērēt un veidosies liekie tauciņi. Vakarā ir jāēd ko vieglu, piemēram, dārzeņu salātus. Ideāls vakariņu produkts ir vājpiena biezpiens. Tas lēni un ilgi uzsūcas, tādejādi nakts stundās organisma muskuļi atjaunojas un uzņem visas vajadzīgās aminoskābes. Pēdējai ēdienreizei jābūt 2h pirms naktsmiera.

Daļēji patiesi tas ir. Svars tik tiešām kritīsies, bet tiks nodarīts milzīgs posts organismam. Pati svarīgākā uzturviela ir olbaltumvielas. Tās ir pamatu pamats, gluži kā ķieģeļi mājas celtniecībai. Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm un tie ir mūsu ķieģelīši. Galvenie olbaltumvielu avoti ir liesa gaļa, zivis, liesi piena produkti, olas, rieksti, soja un pākšaugi. Ja šie produkti netiek uzņemti, organismam katastrofāli trūkst olbaltumvielu.

Protams, organisms ir gudrs un sāk izmantot iekšējās rezerves. Organisms sāk izmantot pats savus muskuļus, lai nodrošinātos ar aminoskābēm. Ievērojot salātlapu diētu, svars tik tiešām krītas. Bet ne jau liekie tauki ir tie, kas ir zaudēti. Pirmkārt, tiek zaudēts ūdens un, otrkārt, muskuļi. Ilgstoši šāds stāvoklis organismam ir dzīvībai bīstams. Lai notievētu, ir OBLIGĀTI, jālieto pietiekami daudz olbaltumvielu, vismaz 1g uz ķermeņa kg. Ja tas tiek darīts, tad organismam ir spēks ķerties klāt tauku dedzināšanai un tas "nesaēd" pats savus muskuļus.

Augļos ir daudz vitamīnu un minerālvielu, tādēļ tie ir svarīgi mūsu uzturā, bet tie satur arī ļoti daudz cukuru, tāpēc augļi nav izmantojami kā novājēšanas līdzeklis. Nevar ēst kilogramiem arbūzu, domājot, ka tas jau tāds ūdentiņš vien ir un svars mazināsies! Augļus vēlams ēst dienas pirmajā pusē, kad organismam vajadzīga enerģija.

Jogurts ir deserts, nevis pamatēdiens. Jā, tas satur daudz labo baktēriju, kas ir īpaši svarīgas mūsu organismam, bet šīs pašas baktērijas iespējams uzņemt, ēdot liesus skābpiena produktus - piemēram, kefīru, tīrkultūru, paniņas, rjaženku, bio lakto un citus, kas nesatur pievienotu cukuru. Glāzē jogurta ir vidēji 4-6 tējkarotes cukura! Cilvēkiem ar svara problēmām no jogurta lietošanas uzturā vajadzētu izvairīties.

Jā, kliju maize ir veselīga, jo tā ir šķiedrvielām bagāta. Bet kliju maize tik un tā ir un paliek maize, kas ir kalorijām bagāts produkts.

Gluži otrādi! Sulas iesakāmas tiem, kuri vēlas pieņemties svarā. Sulās nav šķiedrvielu, tādejādi tās ļoti ātri uzsūcas. Jā, ar sulām tiek uzņemta vitamīnu „bumba", kas ir labi, bet diemžēl arī cukurs.

Nepareizi. Jā, cilvēki ar liekā svara problēmām sastāda ievērojamu uztura speciālistu klientu daļu. Taču šī profesija ir daudz plašāka. Uztura speciālisti sniedz konsultācijas cilvēkiem dažādās dzīves situācijās, piemēram:

-          sievietēm grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā,

-          sportistiem,

-         dažādu saslimšanu gadījumā,

-         sievietēm menopauzes vecumā,

-         veģetāriešiem, lai tie uzņemtu pilnvērtīgu uzturu,

-          u.c.

Pie uztura speciālista var doties jebkurš, kuram rūp sava veselība. Jo tu esi tas, ko tu ēd. Mēs vienmēr rūpējamies par savu auto un lejam tikai kvalitatīvu degvielu, bet nereti paši par savu personīgo „mašīnu" - organismu tik ļoti nerūpējamies. Uztura speciālists ir tas cilvēks, kurš konsultēs, paskaidros, izstāstīs visu par to, kā rūpēties par savu organismu dažādos dzīves posmos. Pareizs uzturs ir kā profilakse, kas pasargā no daudzām nopietnām saslimšanām, piemēram, aterosklerozes un infarkta. Daudz vieglāk ir veikt profilaktiskus pasākumus nekā pēc tam ārstēt slimības. Turklāt mūsdienās žurnālos, internetā un TV ir tik liela informācijas gūzma, ka cilvēkam bez attiecīgām zināšanām ir grūti saprast, kas ir patiess un kas aplams.

Īpašais piedāvājums janvārī šeit.