Šāda veida pētījums jomā par ēšanas paradumu atšķirībām starp dzimtēm ir viens no pirmajiem, un sākotnēji tika veikts, analizējot žurku uzvedību, konstatējot, ka tieksme pārēsties ir krietni izteiktāka sieviešu dzimtes žurkām, nevis tēviņiem.
Vēlāk šī kopsakarība tika attiecināta arī uz cilvēkiem, un tādējādi tika secināts, ka šo fenomenu ietekmē ne tikai psiholoģiskais un sabiedrības radītais spiediens, bet arī ģenētiskas īpatnības.
Cilvēki ar tieksmi pārēsties nereti notiesā lielu ēdiena daudzumu, nejūtot pamatotu izsalkumu, kā arī ir atzinuši, ka jūt absolūtu paškontroles zudumu porciju sadales ziņā, un šie simptomi sievietēm ir raksturīgi desmit reizes biežāk nekā vīriešiem.
No tā dēvētajām pārēšanās lēkmēm ir cietusi arī Opra Vinfrija un Dženeta Džeksone, savukārt ar bulīmiju savulaik ir cīnījušies Eltons Džons, kā arī princese Diāna.
Speciālisti ēšanas traucējumu biežo izplatību tieši sieviešu starpā skaidro ar kultūras un psiholoģisko apstākļu radīto spiedienu, ar ko sievietes un meitenes sastopas ik dienas, uztverot masu mediju veicināto slaiduma kultu, kā arī uzsver bioloģisko faktoru nozīmi, kas tika konstatēta pētījumā.
Tieksme pārēsties ir skaidrojama ar smadzenēs esošo atalgojumu un labsajūtas centru darbību, kā arī instinktiem, kas mudina uzkrāt barības vielas nebaltām dienām. Speciāli uzskata, ka izpētot šī fenomena būtību sīkāk, būtiski uzlabosies iespējas palīdzēt cilvēkiem, kas ikdienā cieš no dažādiem ēšanas traucējumiem, piemeklējot tiem atbilstošāko ārstēšanas kursu.