No diētas līdz kompulsīvām ēšanas lēkmēm - kā izkļūt no apburtā loka? Atbild eksperti

Izprast ēšanas traucējumus, lieko svaru, aptaukošanos un ēšanas atkarību palīdz biopsihosociālais modelis. Tas nozīmē, ka neveselības saknes meklējamas trīs līmeņos: bioloģiskajā (iedzimtas vielmaiņas tendences), sociālajā (attiecību veidošanas un konfliktu risināšanas stils) un psihiskajā (iekšējie priekšstati par sevi un citiem, tipiskās emocionālās reakcijas). Strādājot tikai ar vienu no virssvara cēloņiem, centieni visbiežāk cieš neveiksmi. 

No psihiskās veselības viedokļa cilvēkiem ar virssvaru bieži ir no bērnības saglabājusies tendence - baudu gūt orāli, jo psihē notikusi fiksācija agrīnās attīstības stadijā, kuras dēļ labsajūtu, drošības izjūtu un apmierinātība tiek gūta bērna apziņai viegli uztveramā veidā- ar ēšanu, kuras mērķis ir kompensēt iekšējo emocionālo izsalkumu, trauksmi, neapmierinātību ar sevi vai citiem.

Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības izjūtu, kuras rezultātā nekas no apēstā nedod sāta izjūtu. Bieži tas kombinējas ar sāta trūkumu arī citās jomās - nekad nav gana labi sasniegumi, gana labas mantas u.tml.Tā ietvaros pacients izjūt dažādu vajadzību pastiprinātu apmierināšanu, uzņemot pārtiku. Lai cik daudz tiktu apēsts - saglabājas izsalkuma un tukšuma sajūta, kā arī vēlme attiecīgās kompulsīvās darbības turpināt, pat, ja pēc tam ieslīgstam pašpārmetumos.

Ja tiek īstenoti centieni ietekmēt ēšanas paradumus, bet netiek mainīta to pamatā esošo jūtu intensitāte, tad agrāk vai vēlāk vadzis lūst: cilvēks atkal atgriežas pie ēšanas bez robežām, vai attīstās kāda cita kompensējoša atkarība - pārmērīga iepirkšanās, smēķēšana u.c.

Atšķirībā no virssvara, ko no malas var novērot, kompulsīvā ēšana ir grūtāk diagnosticējama, jo svars var būt normāls vai tuvu normai. Pārsvarā cilvēki nemaz neapzinās to kā problēmu, piemēram, kas tur slikts, ja satraukumā tiek apēstas divas lielās šokolādes tāfelītes? Arī kompulsīvā ēšana ir saistīta ar iekšējām grūtībām regulēt emocijas. 

Cilvēkiem, kuru agrīnā barošanas pieredze bijusi traucēta, pastāv lielāka dažādu atkarību veidošanās varbūtība, piemēram, pastiprināta ēšana, ar kuru tiek kompensēta trauksmes, vainas un mazvērtības sajūta, nagu graušana, alkoholisms, smēķēšana u.c. Turpretim pozitīva barošanas pieredze bērnībā rada mīlēta, mīloša un apmierināta cilvēka paštēlu attiecībās ar sevi un apkārtējiem.

Arī Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no virssvara un līdz ar to - virssvara izraisītām saslimšanām. Tas norāda uz faktu, ka aptaukošanās un liekais svars ir globāla problēma, kas skar Latviju un kuru nepieciešams risināt, lai ilgstoši neapdraudētu sabiedrības veselību kopumā, iedragājot cilvēku pašsajūtu, dzīves kvalitāti un jau tā niecīgo valsts veselības aprūpes finansējumu.

Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas neārstēta pasliktina sirds un asinsvadu veselību, izraisa gremošanas orgānu saslimšanas, no tās rodas elpceļu, kustību un balsta aparāta traucējumi, tiek bojāta arī perifēro nervu sistēma, kā arī palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām.

No malas skatoties, šķiet - kas var būt vienkāršāk kā ēst mazāk, pareizāk vai vairāk kustēties? Tomēr cilvēkiem ar virssvaru bieži vien nākas saskarties ar tuvinieku un apkārtējo cilvēku neizpratni, nosodījumu, kas tikai pastiprina sevis vainošanu, nosodīšanu un ar ēšanu saistīto patoloģisko uzvedību. Katrs, kam tuva šī tēma, zina, cik ārkārtīgi smagi ir pārraut apburto loku, skaidri redzot un apzinoties savas kļūmes.

Tādēļ ir tik svarīgi saredzēt un palīdzē pacientiem saprast to bezspēcību, kas ir daļa no virssvara - redzēt, ka īstenībā patoloģisko uzvedību aktualizē ilgstošs saīgums, dusmas, neapmierinātība, garlaicības un tukšuma, apdraudētības sajūta, ilgstošs sasprindzinājums, emocionāli tuva cilvēka zaudējums vai atšķirtība.

Vienīgais veids, kā strādāt ar virssvaru efektīvi, ir strādāt kompleksi, padomājot gan par bioloģiju (uzturs, kustības, medikamenti, ja nepieciešams), gan sociālo sfēru (attiecības ar citiem, lekcijas, grupas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības) un psihoemocionālo (atbalsta grupa, psihoterapeita konsultācijas), uzsver eksperti.