Motivācija. Par ko fizioterapeits aizdomājas, baudot mūziku  (1)

Sāk spēlēties, un pārējie, kuri nedara nedz vienu, nedz otru. Tajā brīdī es sāku domāt, kādēļ tā notiek? Kādēļ vieni var sēdēt, otri var gulēt, bet trešie grib skriet, lēkt un darīt visādas citas izdarības laikā, kad fonā skan mūzika? Atbilde – motivācija.

Motivācijas jēdziens apzīmē procesu, kas iesāk, vada un notur uz mērķi vērstu uzvedību. Motivācija ir tas, kas liek rīkoties. Motivāciju veido bioloģiski, emocionāli, sociāli un kognitīvi spēki, kas kopā nosaka uzvedību. Tātad – motivācija liek vienam sēdēt, otram gulēt, trešajam lēkt "pa gaisu".

Tā sēžot un veroties publikā, nākamā doma, kas sekoja motivācijas apcerei, bija par to, cik dažādos veidos cilvēki ieņem to pozu, ko sauc "sēdus". Un cik dažādi ir viņu ķermeņi! Kas notiktu, ja visus šos cilvēkus noliktu rindā, skanot šai pašai jaukajai mūzikai, nomērītu vidukļa apkārtmēru, ķermeņa masu un garumu, aprēķinātu ķermeņa masas indeksu? Manai profesionālajai personai šķiet nozīmīgi, kādi rezultāti būtu šiem mērījumiem – cik no šiem sēdošajiem ļaudīm atbilstu tiem veselības standartiem, ko noteikusi Pasaules veselības organizācija. Cik no viņiem būtu normāla ķermeņa masa? Cik no viņiem būtu tie, kuru datus lasot, fizioterapeits sāktu domāt atbildes uz jautājumiem, kurus šiem cilvēkiem vajadzētu uzdot vispirms jau pašiem sev – ko darīt, lai mans fiziskais ķermenis būtu mana stiprā pils? Cik no šiem cilvēkiem turpinās tikpat mierīgi sēdēt arī gaidāmajās svētku dienās?

Nav taisnība, ka neko nevar darīt

Tādas domas galvā risinot, mans skatiens pievērsās kungam, kurš sēdēja pavisam netālu no manis un kura fizionomija liecināja, ka ir pēdējais laiks pievērsties pašam sev. Šis kungs man atgādināja visus tos personāžus, ko dzīvē ir gadījies sastapt pavisam nejauši, bet kuri paliek atmiņā ar pāris izteiksmīgiem mirkļiem. Visi šie personāži pulcējās ap jēdzienu – paaugstināta ķermeņa masa (resnums, ja atmetam politkorektumu). Daļa no šiem personāžiem man prātā palikuši ar vārdiem "es jau nemaz daudz neēdu", daļa savukārt jūtas stipri savā pārliecībā "es taču esmu vecis, man vajag gaļu" vai "es negrasos ēst ēdienu, ko ēd mans ēdiens", citi, savukārt, savu sāpi izkliedz, sakot "bet es tur neko nevaru darīt!".

Šie pēdējie vārdi man kā fizioterapeitam liek sasparoties un izsaukties: "Ne nieka! Ir tik daudz, ko mēs šeit varam darīt!". Jo manā fizioterapeita prātā sāk griezties visi tie zobrati, kas darbina problēmu risināšanas iekārtu, formulas un noteikumi sastājas loģiskā secībā.

Virssvaru izraisa atšķirība starp ar pārtiku uzņemto enerģijas daudzumu un ķermenim kustoties patērētās enerģijas daudzumu. Tātad – pavisam vienkārši! Gudrāk jāēd, gudrāk jākustas. Kustēšanās ir fizioterapeita darba lauks – brienam iekšā. Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas nosaka, ka, lai mazinātu virssvaru, bērniem ir jākustas (jānodarbojas ar veselības sporta nodarbēm) vismaz 60 minūtes dienā, savukārt pieaugušajiem – vismaz 150 minūtes nedēļā.

Kā jākustas? 

Atkarībā no objektīvā veselības stāvokļa, fiziskajām darba spējām un interesēm. Pirmos divus rādītājus palīdz noteikt mediķi, pēdējo – pats cilvēks. 

Fizioterapeits palīdz izstrādāt nodarbību grafiku, izvēlēties veselības sporta veidu (velobraukšanu, peldēšanu, nūjošanu vai kādu no komandu sporta veidiem), iemācīties dozēt slodzi – pēc pulsa vai subjektīvām sajūtām - kas ir panākumu atslēga, un pievienot visas pārējās fiziskajai veselībai svarīgās veselības sporta nodarbību sastāvdaļas. It kā gaužām vienkārši. Kur problēma? Kādēļ tas nestrādā? Kādēļ cilvēki netiek galā ar paaugstinātu ķermeņa masu?

Atbilde – atkal ir motivācija
Motivācija ir tie apstākļi, kas nosaka visu cilvēka dzīves ritmu katrā atsevišķā dzīves brīdī un visas dzīves laikā. Ja cilvēks nav motivēts sportot, ēst veselīgi, darīt visas pārējās veselībai svarīgās lietas, visdrīzāk, problēma nav tik vienkārša. Nespējai normalizēt ķermeņa masu piemīt tās pašas šķautnes, kas motivācijai – bioloģiskās, emocionālās, sociālās un kognitīvās. Mūsdienu medicīnas atbilde daudzšķautņainajai problēmai ir multiprofesionāla komanda.

Multiprofesionāla komanda – tā nav komanda kā sportā (futbolā vai basketbolā), kas pretiniekam uzklūp vienā triecienā. Tie ir dažādu medicīnas nozaru pārstāvji, piemēram, fizioterapeits, psihoterapeits, uztura speciālists, ģimenes ārsts, kuri paralēli vai papildinoši strādā ar cilvēku un problēmas risināšanai savstarpēji sadarbojas. Kopējā sadarbībā katrs var īstenot savas dotības – mediķi savas, cilvēks savas. Tādējādi ir iespējams mainīt cilvēka motivāciju, līdz ar to – rīcību un sekas. Atsevišķā dzīves brīdī un visas dzīves laikā.

Tādas domas dauzās fizioterapeita prātā, klausoties muzikālu priekšnesumu. Sēžot.