Foto: PantherMedia/Scanpix
Pāris dienas pirms Saulgriežiem apmeklēju koncertu. Sēdēju vienā no pēdējām rindām. Cilvēku daudz, visiem vietas nepietiek, stāv gaitenī aiz durvīm. Tā kā tas ir amatieru koncerts, publika ir draugi un tuvinieki ar bērniem. Bērnu ir daudz. Pavisam drīz arī parādās visiem tik labi zināmās likumsakarības, kas veidojas, apvienojot bērnus un masu pasākumus, un kas paredz mākslinieka un publikas lomu izteiktu polarizāciju – bērniem sāk apnikt.

Sāk spēlēties, un pārējie, kuri nedara nedz vienu, nedz otru. Tajā brīdī es sāku domāt, kādēļ tā notiek? Kādēļ vieni var sēdēt, otri var gulēt, bet trešie grib skriet, lēkt un darīt visādas citas izdarības laikā, kad fonā skan mūzika? Atbilde – motivācija.

Motivācijas jēdziens apzīmē procesu, kas iesāk, vada un notur uz mērķi vērstu uzvedību. Motivācija ir tas, kas liek rīkoties. Motivāciju veido bioloģiski, emocionāli, sociāli un kognitīvi spēki, kas kopā nosaka uzvedību. Tātad – motivācija liek vienam sēdēt, otram gulēt, trešajam lēkt "pa gaisu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!