Anēmija, mazasinība, laboratorija, pārbaude, analīzes
Foto: Shutterstock

Anēmija jeb mazasinība ir stāvoklis, kad asinīs hemoglobīna, hematokrīta un eritrocītu - sarkano asins ķermenīšu - skaits samazinājies zem normas robežām. Arī pavasara nogurums var būt mānīgs un liecināt par mazasinību.

Mazasinība visraksturīgākā ir jaunām sievietēm ar menstruālo ciklu, īpaši, ja mēnešreizes ir ļoti spēcīgas un tiek zaudēts liels asiņu daudzums. Anēmija ir visai bieža parādība arī grūtniecēm un zīdaiņiem. Tāpat vecus cilvēkus, kam traucēta eritrocītu ražošana un ir mazkustīgs dzīvesveids, šī kaite var piemeklēt. Visretāk anēmija piemeklē vīriešus.

Anēmija parasti nav patstāvīga slimība; to izraisa kāda cita slimība vai kādas eritrocītu ražošanai nepieciešamas vielas trūkums. Būtiski ir atrast asins zuduma iemeslu vai eritrocītu ražošanas kavētāju. Piemēram, sievietēm ar pastiprinātu asins zudumu menstruālā cikla laikā un neadekvātu ēšanas režīmu pakāpeniski attīstās mazasinība. Parasti tas notiek, ja cikla laikā zaudē vairāk par 80 mililitriem asiņu. Šīm sievietēm būtu jākonsultējas ar ginekologu un hematologu jeb asiņu speciālistu. Arī grūtniecības laikā sievietei papildus nepieciešams uzņemt 1000 miligramus dzelzs dienā, jo dzelzs rezerves izsīkst, veidojoties auglim, un asiņu zuduma dēļ dzemdībās, tādēļ var attīstītes mazasinība, kas bīstama gan sievietei, gan mazulim.

Mazasinība var būt arī simptoms nopietnām slimībām, kuru dēļ rodas asiņošana, piemēram, onkoloģiskām saslimšanām vai kuņģa un zarnu slimībām, tādēļ to nevajadzētu atstāt bez ievērības. Tāpat, ja, pārtraucot lietot ārsta rekomendētās zāles, pēc dažiem mēnešiem kāds no mazasinības simptomiem parādās atkal, ar došanos pie ārsta labāk nevilcināties. Tāpat kā pret ikvienu slimību, arī pret anēmiju visvieglāk cīnīties tad, ja organisms vēl nav izlietojis visus savus resursus.

Pazīmes un simptomi

Anēmijas raksturīgākā pazīme ir nespēks un nogurums. Tāpat parasti pacienti sūdzas par miegainību un nespēju ilgstoši koncentrēties, galvassāpēm, sirdsklauvēm un aizdusu fiziskas slodzes reizēs. Raksturīgs ir bālums. Hroniskai posthemorāģiskajai (pēc asins zuduma) anēmijai un dzelzs deficīta anēmijai raksturīgs arī ādas sausums, jēlums mutes kaktiņos, sāpes mēles galā, smagākos gadījumos nagi kļūst trausli, ieliecas un tajos rodas šķērsrievas.

Parasti mazasinību diagnosticē, veicot analīzes eritrocītu un hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.

Iemesli, kāpēc rodas mazasinība

Visbiežāk anēmijas cēlonis ir vienreizējs liels vai atkārtoti mazāki asins zudumi – tātad pēc traumām, operācijām, sievietēm pēc smagām mēnešreizēm. Tāpat mazasinību var izraisīt eritrocītu vai hemoglobīna ražošanai nepieciešamo vielu — dzelzs, B6 un B12 vitamīnu, olbaltumvielu trūkums jeb deficīts. Šī veida anēmijas saasināšanās īpaši raksturīga pavasarim - bieži tiek piedzīvots pavasara nogurums un nespēks, ka arī tiem, kas badojas vai ievēro nepareizu diētu.

Vēl viens anēmijas iemesls var būt kaula smadzeņu bojājums, kā dēļ tiek traucēta asinsrade. Tāpat anēmiju var radīt saīsināts eritrocītu mūžs – šajā gadījumā var būt nepieciešama regulāra asins - eritrocitārās masas - pārliešana, kā arī perorālo dzelzs līdzekļu lietošana, jo pats organisms netiek galā.

Anēmiju var izraisīt arī vairāki no minētajiem faktoriem.

Dzelzs un skābeklis

Kā jau teikts, viens no svarīgākajiem faktoriem, lai nerastos mazasinība, ir pietiekams dzelzs daudzums. Visvairāk dzelzs – 70% – organismā ir hemoglobīnā. Aptuveni 20% tiek uzglabāti aknās, liesā un kaulos kā rezerve nebaltām dienām.

Dzelzs nepieciešams hemoglobīna sintēzei, lai nodrošinātu skābekļa piegādi visām organisma šūnām un to elpošanu.

Visvairāk dzelzs pārtikā satur liesa liellopa, cūkas, jēra, teļa un putna gaļa, olas, zivis, rieksti, žāvēti augļi (sevišķi plūmēs un datelēs), svaigas ogas, īpaši zemenēs un upenēs, un augļi (visvairāk granātāboli, persiki, plūmes), arī to sulas, zemesrieksti, visu veidu pupiņas un lēcas, brokoļi, nātres, skābenes, spināti, bietes un citi. Visus šos produktus vēlams lietot pārtikā, īpaši, ja asinsanalīzēs uzrādīts pazemināts hemoglobīna līmenis. Tāpat var lietot aptiekā nopērkamos preparātus un uztura bagātinātājus, kas satur dzelzi.

Atceries! Kafijas un melnās tējas bieža lietošana traucē dzelzs uzņemšanu.

Tomēr daudziem pietiekami daudz dzelzs neizdodas uzņemt orāli vai rodas blakusparādības. Novērots, ka biežāk nepatīkamas izjūtas (nelabumu, dedzinošu sajūtu vēderā) izraisa dzelzs preparāti, kuru sastāvā ir C vitamīns. Minētais vitamīns, kā zināms, palīdz dzelzim labāk uzsūkties. Taču šo pašu efektu var panākt, dzelzi saturošo šķīdumu izšķīdinot apelsīnu vai greipfrūtu sulā.

Diemžēl biežākā problēma ir tā, ka dzelzi ar pārtiku caur kuņģa un zarnu traktu ir grūti uzņemt, un, ja jau ir tā deficīts, var būt nepieciešama mediķu palīdzība, un papildu intravenoza tā preparātu pievade. Pēc šādas procedūras pacients pavisam ātri jūt uzlabojumus un, ja anēmija ir, piemēram, traumas vai vienreizējas asiņošanas izraisīta, ar to var būt līdzēts. Ja kādu pastāvīgu iemeslu dēļ traucēta eritrocītu ražošana, šo procedūru ārsts var nozīmēt atkārtoti.

Normāli ārstēšanas ilgums ir trīs līdz četri mēneši, smagākos gadījumos līdz sešiem mēnešiem. Jāņem vērā, ka, pārdozējot dzelzs preparātus, tiek bojāta kuņģa gļotāda un parenhimatozie orgāni, tādēļ tie jālieto atbilstoši ārsta norādījuiem.

Otrs būtisks ieteikums tiem, kas sirgst ar mazasinību, ir pēc iespējas biežāka uzturēšanās svaigā gaisā un aktivitātes laukā, jo, lai arī šķiet, ka nespēks jau tā ir liels, tieši skābekļa aktīva uzņemšana, var palīdzēt justies labāk, bet kustības uzlabos asinsriti un skābekļa piegādi šūnām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!