Piecas lietas un ieradumi, kas iznīcina smadzeņu šūnas  (3)

Nacionālais miega fonds pieaugušajiem rekomendē septiņas līdz deviņas stundas ilgu miegu katru diennakti, un tam ir iemesls, jo tik ilgs laiks nepieciešams, lai mūsu smadzenes izietu visām miega fāzēm – kas sākumā kļūst arvien “dziļākas” un pēc tam atkal noved pie ātrām acu kustībām un pamošanās jaunai dienai. 

Tieši šī pēdējā fāze ir svarīga, jo tās laikā smadzenes smagi “strādā”, gan lai mēs paliktu aizmiguši, paralizējot locekļus sapņu fāzes laikā, gan aktivizējot tās smadzeņu daļas, kas atbild, piemēram, par atmiņu un mācīšanos. Tieši šajā laikā atmiņas tiek sastrukturizētas un noglabātas. Tāpēc nav brīnums, ja tie, kas regulāri ir miega badā, sliktāk atceras lietas, grūtāk apgūst jaunas zināšanas, koncentrējas un tiek galā ar dažādām situācijām. 

Turklāt pētījums, kas veikts pērn, rāda, ka pastāvīga atrašanās nomodā bez pietiekama miega perioda, pat iznīcina smadzeņu šūnas, kas ražo enerģiju, un bez tām nākamajā dienā organisms nevar normāli funkcionēt, raksta medicaldaily.com.

Smēķēšana, kā zināms, ir viens no riskiem daudzām nopietnām saslimšanām - gan sirds un asinsvadu, gan onkoloģiskajām un citām. Tā kā cigarešu dūmos ir ap 7000 dažādu indīgu vielu, tās var būt arī iemesls insultam, tātad smagiem galvas smadzeņu bojājumiem.

2002. gadā Francijas Nacionālajā medicīnas un veselības izpētes institūtā zinātnieki atklāja, ka žurkas, kas pakļautas nikotīna ietekmei, ģenerēja par 50 % mazāk neironu smadzeņu daļā, kas atbild par smaržas sajūtu un atmiņu. Tāpat tām žurkām, kas saņēma lielāku nikotīna devu, konstatēja lielāku smadzeņu šūnu bojāeju. 

Savukārt Indijā veikts pētījums parādīja, ka nikotīns var izraisīt pārspīlētu reakciju smadzenēs, iznīcinot veselās smadzeņu šūnas. Bet to, ka cilvēki, kuri mēģina atmest smēķēšanu, pirmajās dienās saskaras ar kognitīvām problēmām, ārsti skaidro ar ķīmisku reakciju, ko izraisa nikotīns, stimulējot efektus, kas maskē neironu bojāeju, bet, kad nikotīna vairs nav, šis zaudējums strauji “atklājas”.

Par to, kas notiek ar cilvēku, atmetot smēķēšanu lasiet rakstā: "Kas notiek ar cilvēka ķermeni, atmetot smēķēšanu?"

Secinājums, ka alkohols iznīcina smadzeņu šūnas, ir vienkāršots, jo patiesībā, tas ir kā slēdzis, kas iedarbina virkni procesu organismā. Viens no tiem ir vēlme biežāk doties uz tualeti, un līdz ar to pastiprināta šķidruma zaudēšana. 

Jo vairāk lietojam alkoholu, jo vairāk tiek nomākts hormons vazopresīns, kas ir atbildīgs par ūdens saglabāšanu organismā. Tas padara ķermenis nespējīgu saturēt urīnu, un rezultātā rodas dehidratācija - kas arī ir iemesls paģirām. 

Ja ņem vērā, ka 75 % smadzeņu veido ūdens, top skaidrs, ka obligāti, ik reizi paceļot glāzīti alkohola, jāizdzer arī glāze ūdens. Taisnības labad jāsaka, ka glāzei ūdens vajadzētu būt pa rokai vienmēr, jo dehidrācijas process var sākties pat, ja četras stundas nav dzerta ne pilīte ūdens, un no tā, protams, cieš arī smadzenes.

Ikvienam gadās “melnās dienas”, kad šķiet, ka viss iet greizi. Tikt galā ar visām problēmām nav viegli, un tas var radīt stresu. Stress ir organisma reakcija, lai palīdzētu koncentrēties un fokusēt uzmanību. Tomēr šāds stāvoklis nevar bez sekām turpināties ilgstoši, tāpat kā nevaram bezgalīgi izturēt maksimālu slodzi, piemēram, skrienot. Vienā brīdī organisms sāk darboties pret sevi, radot koncentrēšanās problēmas un enerģijas izsīkumu. 

Tam pie vainas ir stresa hormons kortizols, kas rodas stresa situācijās un aktivē dažādus bioloģiskos procesus, pievadot enerģiju tam, kam tā visvairāk nepieciešama, piemēram, pārtraucot gremošanu, lai ļautu sirdij darboties ātrāk. 

Cilvēkiem, kam ilgstoši ir ļoti augsts stresa līmenis, kortizols rodas tik daudz, ka smadzenes pārstāj ražot mielīnu, kas veido centrālās nervu sistēmas šķiedru apvalku un palīdz vadīt impulsus, un samazina neironu veidošanos. Tādēļ stress rada smadzeņu izmaiņas, kas ilgākā laika posmā var beigties ar mentālām saslimšanām, piemēram, šizofrēniju un citām.

Ja marihuāna nav tik bīstama smadzenēm, tad citas narkotikas gan nogalina to šūnas, raksta medicaldaily.com. Tādas narkotikas kā kokaīns, metamfetamīns, sintētiskās narkotikas, spaiss un citas izraisa smadzeņu izmaiņas, kā arī iznīcina neironus, kas atbildīgi par labsajūtu, tāpēc narkotikas nepieciešamas arvien vairāk, radot ar vien lielākus un pastāvīgākus smadzeņu bojājumus un cilvēks bez palīglīdzekļiem vairs nespēj justies labi.