Reimatologu asociācija uzsākusi iniciatīvu, lai samazinātu pacientu rindas pie speciālista

Par muskuļu un skeleta sistēmas slimībām un to aktualitāti stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centra vadītāja, projekta Fit for Work Latvia medicīnas grupas vadītāja, prof. Daina Andersone.

Latvijā gadu no gada pieaug invaliditāte pacientiem ar muskuļu un skeleta sistēmas saslimšanām , kā arī rodas šo slimību izraisīta īslaicīga vai ilgstoša darba nespēja. Tā kā laiks ir vissvarīgākais faktors autoimūno artrītu pacientu invaliditātes profilaksei, lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un agrīnas diagnozes uzstādīšanu, ir nepieciešams veikt autoimūno artrītu pacienu plūsmas uzlabojumus, lai sakārtotu šo nozari un sniegtu iespēju pacientiem iespēju laicīgi nokļūt pie speciālistiem, lai uzsāktu ārstēšanu.

Saskaņā ar 2014.gada ģimenes ārstu sniegtajiem datiem, Latvijā reģistrēti 8397 reimatoīdā artrīta pacienti, 2410 ankilizējošā spondilīta un 1902 psoriātiskā artrīta pacienti, bet 11 800 pacientiem reģistrētas muguras sāpes, kas var liecināt par kādu no reimatoloģiskajām saslimšanām. 

Diemžēl Latvijā šīs situācijas uzlabošanos sarežģī vairāki faktori, piemēram, nepietiekamais reimatologu skaits – Latvijā šobrīd ir vien 0,7 reimatologi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kaut gan Eiropas Pretreiamtisma līgas (EULAR) prasības ir, ka valstī jābūt 1,5 – 2 reimatologiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Līdz ar to, tas ir būtiskākais iemesls, kāpēc pacients pie reimatologa uz konsultāciju var nokļūt tikai pēc četru līdz piecu mēnešu gaidīšanas, kaut gan Eiropas Prertreimatisma līgas (EULAR) vadlīnijas nosaka, ka autoimīna artrīta diagnoze ir jāuzstāda 12 – 16 nedēļu laikā no sāpju sākuma locītavās.

Lai atvieglotu ilgo gaidīšanas laiku līdz konsultācijām pie reimatologa, projekta Fit For Work ietvaros Latvijas Reimatologu asociācija uzsākusi iniciatīvu, izveidojot autoimūno artrītu pacientu plūsmas restrukturizācijas plānu. Šī projekta iniciatīvu plānots realizēt visā Latvijā, taču šobrīd tā darbojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reimatoloģijas centrā, kurā strādā visvairāk reimatologu - kopumā deviņi speciālisti.

Jau šobrīd daļa ģimenes ārstu, pie kuriem vēršas pacienti ar sāpēm locītavās, slimības noteikšanai izmanto projekta Fit For Work ietvaros izstrādāto autimūno artrītu skrīningu, kā arī veic laboratorisko un radioloģisko izmeklējumu minimumu, lai klasificētu autoimūno artrītu. Ja klīniski-laboratoriskā atrade liecina par iespējamu autoimūnu artrītu, pacients tiek nosūtīts uz tālāku konsultāciju pie reimatologa. Šobrīd visā Latvijā tiek organizētas ģimenes ārstu apmācības, lai eventuāli šo diagnostikas metodi ieviestu visu ģimenes ārstu praksēs, tādējādi nodrošinot laicīgu speciālistu iesaisti ārstēšanas procesā.

Reimatologu konsīlijs lemj par bioloģiskā medikamenta piešķiršanas nepieciešamību konkrētam pacientam. Bioloģisko medikamentu kabinetā notiek arī izmeklējumu nozīmēšana pirms bioloģiskā medikamenta uzsākšanas, intravenozo bioloģisko medikamentu ievadīšana un pacienta dinamiskā novērošana četras reizes gadā. Medikamenta blakņu gadījumā notiek medikamenta nomaiņa.

Projekta Fit For Work ietvaros Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti identificējuši nepieciešamību izstrādāt bioloģisko medikamentu pacientu reģistrācijas sistēmu jeb datu bāzi bioloģisko pacientu reģistrēšanai, kas nodrošinās pacientu dinamisku novērošanu un drošību. Īstenojot šo sistēmu, tiks uzlabota reimatisko pacientu vienota uzskaites sistēma, kas ir būtisks ieguldījums nozares sakārtošanā.

Par agrīnu autoimūno artrītu diagnostiku var rūpēties arī ģimenes ārsti un paši pacienti, kurus nepieciešams izglītot. Šī nolūka ietvaros ir izveidota Reimatologu skola ģimenes ārstiem, kuras ietvaros par autoimūnajam saslimšanām tiek izglītoti ģimenes ārsti. Piemērm, 2013. un 2014.gadā Reimatologu skolu apmeklējuši vairāk nekā 350 ģimenes ārstu.

Tā kā mūsdienās liela nozīme ir pacientu izglītošanai, skaidrojot to aktīvo lomu un vienlīdzību slimības ārstēšanā kā līdzvērtīgam ārsta partnerim, ne tikai kā pakalpojuma patērētājam, vairojot līdzestību jeb pašu pacientu atbildību pret ārstēšanas procesu, ir izveidota Pacientu akadēmija, kuras ietvaros tiek organizētas regulāras nodarbības, lai pacientiem būtu iespēja uzzināt par savu saslimšanu arvien vairāk.

Uz pacientu akadēmiju interesenti parasti tiek aicināti ierasties ar otrajām pusītēm, lai ģimenes locekļi saprastu dzīvesbiedra problēmas. Akadēmijas ietvaros pacientiem lekcijas lasa gan reimatologi, gan citi speciālisti.

Pacienti tiek izglītoti par dažādām locītavu slimībām, ārstēšanas metodēm un prognozi. Apmeklējot akadēmiju ikvienam pacientiem tiek sniegta iespēja kontaktēties ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas saslimšanas, tā veicinot domapmaiņu, jo pacientiem ir iespējas uzdot lektoram jautājumus par savu slimību un saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, kā arī dalīti informatīvie materiāli ikdienas lietošanai.

Ar ģimenes ārstu, un pacientu izglītošanu iespējams panākt modernās autoimūno artrītu ārstēšanas mērķi – sasniegt slimības remisiju vai vismaz tās zemāko aktivitāti (ārstēt uz mērķi). Savukārt ekonomiska laika izmantošana autoimūno artrītu pacientu aprūpē nodrošina agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu, nodrošinot veiksmīgu atgriešanos ikdienas dzīvē un darba tirgū.

Projekta ietvaros, īpaši autoimūno artrītu pacientu plūsmas sakārtošanā, tiek plānotas dažādas aktivitātes - autoimūno artrītu skrīninga algoritma ieviešana, ģimenes ārstu un speciālistu apmācības autoimūnā artrīta noteikšanā, darbības algoritmu ieviešana autoimūno artrītu pacientu diagnostikā un aprūpē, kā arī plānots ieviest izmaiņas MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanu ar paplašinātiem izmeklējumiem pie reimatologa ar nosūtījumu. Tāpat plānots, ka drīzumā tiks izveidoti agrīna artrīta un autoimūnā artrīta kabineti, pacientu aprūpē iesaistītas īpaši reimatoloģijā apmācītas medicīnas māsas, kā arī veidotas multidisciplināras speciālistu komandas reimatoloģisko pacientu aprūpē. 

Projekta mērķis ir veicināt muskuļu un skeleta sistēmas slimību agrīnu atpazīšanu, ārstēšanu un diagnostiku, lai mazinātu invaliditāti un palielinātu darba un dzīves kvalitāti pacientiem, kuriem diagnosticēta kāda no muskuļu un skeleta sistēmas slimībām.

Projekta organizatori sadarbībā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienesta veidoto Nacionālo plānu vēlas īstenot programmu lai uzlabotu savlaicīgu muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnostiku un ārstēšanu, veidotu sabiedrības izpratni par šo slimību sociālo un ekonomisko seku nozīmi, kā arī izveidot efektīvu pacientu profilakses, uzraudzības un novērošanas sistēmu. 

Latvijas prezidentūras gada ietvaros plāntos rīkot konferenci, kuras ietvaros tiks apspriesti pasākumi, kā noteikt veselības aprūpes sistēmu uzdevumus – uzlabot iedzīvotāju darbaspējas, produktivitāti un palielināt iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos gadus.