Rutks.lv, gaidot maratonu un skriešanas sezonu, kas jau pavisam tuvu pie durvīm vai citam pat jau sākusies, uzsāk publicēt jau pieredzējušu skrējēju ieteikumus un novērojumus par to, kā vislabāk sagatavot gan ķermeni, gan prātu garu distanču skriešanai. Ja arī tev ir pieredze un padomi, kas varētu noderēt citiem, sūti savus ieteikumus uz rutks@delfi.lv.
Gunita Gailāne, Delfi.lv žurnāliste, kaislīga skrējēja:
"Es esmu skrējējs, un šis nebūs mans pirmais maratons. Tāpat noteikti arī ne pēdējais. Tāpēc mani pieci ieteikumi, iespējams, nebūs īsti domāti tiem, kuri ieplānojuši nule kā pirmo reizi noskriet 42 kilometrus "ar astīti".
Protams, ir cilvēki, kuri to spēj izdarīt bez pamatīgiem treniņiem gandrīz katru dienu, bet tā neesmu es. Skriešana pēdējos četros gados ir kļuvusi par manu dzīvesveidu. Diena nav sākusies, ja pirms darba neesmu noskrējusi jau ierastos gandrīz 20 kilometrus, bet svētdienas vairs nav iedomājamas bez garākas distances pievarēšanas. Pārbaudot spēkus un izturību, esmu vicojusi prieka pēc līdz Jelgavai, bet tālākais skrējiens pagaidām bijis līdz Siguldai. Nesen kā esmu atklājusi arī taku skrējienu burvību. Tāpēc mana pārliecība ir, ka maratonu var noskriet gandrīz jebkurš, ja pienācīgi tam ir sagatavojies."
1.Treniņi katru dienu, tostarp intervālu treniņi, spēka un izturības treniņi. Spēka un izturības treniņi notiek trenera pavadībā. Skriešanas treniņiem ir detalizēti saplānots skriešanas plāns un atstrādāta tehnika, kā arī sagatavoti piemēroti apavi un apģērbs.
2.Svētdienās palielinu distanci, pārbaudot savas robežas, cik ilgi varu noskriet, saglabājot labu pašsajūtu. Tāpat garie gabali palīdz testēt, cik daudz ūdens distancē būs nepieciešams, kā arī izmēģināt dažādus "pārtikas produktus" – enerģijas želejas, zemesriekstu sviestu vai izatoniskos dzērienus. Pāris dienas pirms maratona samazinu olbaltumvielas saturošu produktu daudzumu.
3.Intensīvie un daudzie treniņi liek pārdomāt savu uzturu un papildu uzņemt vitamīnus un minerālvielas, tāpēc ikdienā dzeru magniju, kalciju, kā arī kāliju saturošus preperātus.
4.Pastiprināti rūpējos par muskuļiem, lai samazinātu savainošanās risku. Pirms palielinātas fiziskas slodzes bez parastās iesildīšanās izmantoju sildošos gelus, bet pēc slodzes – atvēsinošos gelus. Tāpat apmeklēju sporta masāžas muskuļu atslodzei.
5.Pirms garajiem gabaliem kārtīgi izgulēties. Miega laikā atjaunojas muskuļi un ķermenis atgūst enerģiju, tāpēc labs miegs nozīmē vienādības zīmi ar labu rezultātu un drošu treniņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
