"Veselīgais vasaras popkorns" – šāds, nesen dzirdēts apzīmējums pašlaik tirdziņos un dārzos pieejamajam gardumam zaļajiem zirnīšiem mudināja noskaidrot, vai tie tiešām ir tik veselīgi un ieteicami.
Izrādās zirņi ir visai sens kultūraugs. To izcelsme meklējama pie savvaļas zirņiem Centrālāzijā un Eiropā, kur tie tiek kultivēti jau tūkstošiem gadu. Zirnīši pieminēti pat Bībelē, baudīti Ēģiptes, Romas un Grieķijas ēdamistabās un zālēs! Viduslaikos žāvētus zaļos zirnīšus bija iecienījuši Eiropas zemnieki, jo tos varējuši labi saglabāt ziemas mēnešos un viegli izaudzēt. Mūsdienās zināmas ap tūkstoš dažādas zaļo zirnīšu šķirnes.
Ja runājam par veselīgumu, tad tādi zaļie zirnīši tiešām ir. Tie satur salīdzinoši maz kaloriju, mazāk nekā, piemēram, to "radinieces" pupiņas. 100 grami zaļo zirnīšu satur 81 kilokaloriju, tāpēc tie ir labs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots tiem, kas ievēro diētu, kā arī C vitamīna, B grupas vitamīnu un K vitamīna avots. "K vitamīns palīdz kalcijam uzsūkties kaulos, bet C vitamīns darbojas kā antioksidants – pasargā šūnas no brīvo radikāļu ietekmes. Zaļo zirnīšu sastāvā ir arī kālijs, nātrijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un cinks. Un ne tikai – zirnīši satur daudz polifenolus – antioksidantus un pretiekaisuma vielas, kas atbild par spēcīgu imūnsistēmu un lēnu novecošanos, kā arī aizsargā pret osteoporozi, artrītu un sirds slimībām," skaidro Santa Madelāne, uztura speciāliste un bloga sanmad.lv autore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
