Karstā laikā mainās cilvēka organisma darbība un vajadzības – vairāk tiek lietots šķidrums, iespējama tūska, ātrāk iestājas nogurums, kā arī, bieži vien karstā laikā ir grūti aizmigt ķermeņa temperatūras izmaiņu dēļ. Cilvēkam nepieciešams ilgāks laiks, lai adaptētos un aizmigtu, kas savukārt saīsina miega laiku. Tas var būt par iemeslu, kāpēc dienas laikā pastāvīgi jūties noguris.
Ieteikumi, lai karstajā laikā varētu izbaudīt kvalitatīvu miegu
- Auksta duša pirms gulēt iešanas nodrošinās vēsu ķermeņa temperatūru pirmajā pusstundā, kas būs pietiekami, lai ķermenis paspēj atslābināties un iemigt.
- Pa dienu turi guļamistabas aizkarus aizvērtus, nelaižot saules starus. Turot atvērtus vairākus logus mājā, veidosies caurvējš un palīdzēs izvēdināt telpu. Tomēr pievērs uzmanību, lai gaiss nav par vēsu un nevarētu apaukstēties.
- Svarīgi ir piemeklēt labas kvalitātes gultasveļu un matraci, kas nav no sintētiskiem materiāliem, nodrošina gaisa cirkulāciju un mazinās svīšanu karstā nakts laikā.
- Ieteicams ir izdzert glāzi ūdens pirms gulēt iešanas.
- Speciālisti min, ka, ja cilvēks jūt, ka nekas nepalīdz un ir grūti aizmigt, matraci var novietot uz grīdas, jo tur būs vēsāks gaiss.
Gulēšanas ietekme uz ķermeņi un veselību
Miega laikā tiek atjaunota sirds un asinsvadu darbība. Ja cilvēka organisms nesaņem pietiekamu atpūtu miega laikā, var draudēt dažāda veida sirds saslimšanas, aknu problēmas, augsts asinsspiediens, diabēts un vēlākā vecumā – arī sirdstrieka.
Miega nepietiekamība organismā izjauc hormonu līdzsvaru, radot pastāvīgu izsalkumu vai tieši pretēji – sāta sajūtu.
Miegs nosaka arī to, kā ķermenis reaģē uz insulīna līmeni asinīs – miega iztrūkums var radīt augstāku nekā normāli cukura līmeni asinīs, kas attiecīgi ietekmē risku saslimšanai ar diabētu. Līdzīgi miegs ietekmē ķermeņa spēju attīstīties un uzturēt imūnsistēmu.
Ja nav gulēts ilgāk kā vienu nakti, smadzeņu daļa, kas atbild par valodu, atmiņu, plānošanu un laika izjūtu, ir ietekmēta visvairāk.
Miega trūkums ietekmē ne tikai kognitīvo jeb izziņas smadzeņu darbību, bet arī emocionālo un fizisko stāvokli. Jo mazāk gulēts pa nakti, jo lielāka ir vēlme gulēt pa dienu, palielinot stresa un asinsspiediena līmeni.
Līdzīgi zinātnieki pierādījuši arī to, ka miega trūkums var radīt aptaukošanos hormonu svārstību dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
