Tiecoties zaudēt svaru, nereti cenšamies uzturā lietot produktus ar pēc iespējas zemāku tauku saturu. Šai tendencei gan patiesībā nav vērā ņemama pamatojuma, jo organismam taukvielas ir vitāli nepieciešamas. Protams, jāizvērtē to izcelsme – kamēr piesātinātās taukskābes veicinās vien liekā svara veidošanos un asinsvadu sieniņu nosprostošanos, nepiesātinātās taukskābes aktīvi piedalīsies dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanā, uzlabojot organisma veselības stāvokli un arī veicinot labu pašsajūtu.
Gadījumā, ja tomēr svārsties starp ogļhidrātu vai taukvielu ierobežošanu ikdienas ēdienkartē, iepazīsties ar dietoloģes Ph.D Ērikas Gēbelas (Erika Gebel) ieteikumiem, kāpēc uzturā vēlams samazināt uzņemto ogļhidrātu daudzumu.
Samazināts uzņemto kaloriju skaits
Samazinot ikdienā uzņemto ogļhidrātu daudzumu un zināmā daudzumā aizstājot tos ar olbaltumvielām, uzņemsi mazāk kaloriju, tā paātrinot liekā svara zudumu. Nereti samazināta ogļhidrātu daudzuma diēta paredz liesas gaļas īpatsvara palielināšanu ēdienkartē, kas, savukārt, nodrošina lielāku sāta sajūtu dienas laikā.
Jāpiebilst, ka, samazinot taukvielu daudzumu ikdienas ēdienkartē, vēlme pēc ogļhidrātus un attiecīgi vairāk kalorijas saturošiem produktiem būs krietni lielāka, tā rezultējoties pārmērīgā uzņemto kaloriju daudzumā un lēnākā liekā svara zaudēšanā, tāpēc ogļhidrātu samazināšanu vairums ekspertu vērtē kā krietni optimālāku, salīdzinot to ar samazināta tauku daudzuma diētu.
Ātrāks svara zudums
Pētījumos ir pierādīts, ka zems ogļhidrātu patēriņš korelē ar ātrāku un efektīvāku liekā svara zudumu, turklāt šāda diēta ievērojami paātrina lieko tauku mazināšanos tieši vēdera rajonā, kas, kā zināms, uzlabo organisma vispārējo veselības stāvokli kopumā. Tādējādi tek mazināts sirds un asinsvadu saslimšanu attīstīšanās, kā arī diabēta risks, ko, savukārt, pazemināta tauku daudzuma diēta nespētu nodrošināt.
Triglicerīdu samazināšana
Cilvēka asinīs sastopami divi galvenie lipīdi - holesterīns, kas ir svarīgs membrānu šūnu veidošanai, un triglicerīdi, ko izmanto kā enerģijas avotu. Lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā rodas pārmaiņas organismā, kas var beigties ar pangu veidošanos uz asinsvadu sieniņām un asinsvadu nosprostošanos, kas rada augstu infarkta un insulta risku. No artēriju slimībām visbiežākā ir ateroskleroze, kas saistīta ar lipīdu jeb tauku vielmaiņas traucējumiem. Ja nogulsnējumi parādās artērijās, kas baro sirds muskuli (koronārie asinsvadi), rodas nepietiekama sirds apgāde ar skābekli.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt triglicerīdu līmeni, ir samazināt ikdienā uzņemto ogļhidrātu daudzumu, jo to līmeņi ir savstarpēji saistīti. Savukārt, ja ikdienā samazināsi vien uzņemto tauku daudzumu, ogļhidrātu līmenim paliekot nemainīgam, kā brīdina mediķi, triglicerīdu līmenis var pat paaugstināties.
Labā holesterīna paaugstināšanās
Holesterīns ir lipīds, kas tiek ražots aknās, kā arī nelielā daudzumā nonāk organismā ar noteiktiem produktiem: trekna gaļa, olas dzeltenums, jūras produkti, sviests, aknas, nieres, smadzenes u.c. Tas nepieciešams šūnu membrānu funkcionēšanai un dažādu bioloģiski svarīgu vielu veidošanai. Taču, ja holesterīna organismā ir par daudz, tas rada nopietnus draudus sirds veselībai.
Par "maksimālo robežu" tiek uzskatīti 5,0 mmol/l.
Ir tā sauktais "labais" un "sliktais" holesterīns. "Labais" holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīns (ABLH), kas neļauj "sliktajam" holesterīnam izgulsnēties asinsvados. "Sliktais" holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīns (ZBLH), kas nogulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskas plātnītes, kas sašaurina asinsvadus, var veidot pangas un trombus, kas, savukārt, var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.
Holesterīna līmenis ir paaugstināts, ja:
- kopējā holesterīna līmenis ir virs 5 mmol/l;
- triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir virs 1,7mmol/l;
- zema blīvuma holesterīnam jābūt virs 3 mmol/l.
Valda uzskats, ka holesterīns organismam ir kaitīgs. Taču patiesībā tam nepieciešams ir jau minētais "labais" holesterīna paveids, kas uzlabo organisma veselības stāvokli kopumā. Vienkāršākais veids, kā šo "labo" holesterīnu vairot, ir samazināt ikdienā uzņemto ogļhidrātu daudzumu. Tas ļaus novērst sirds un asinsvadu saslimšanu riskus, kā arī citas hroniskas veselības problēmas.
Cukura līmeņa normalizēšanās
Ikdienā uzņemot mazāk ogļhidrātu un vairāk veselīgo tauku un olbaltumvielu, normalizēsies organismā esošais cukura līmenis, mazinoties arī izdalītajam insulīna daudzumam. Tas, savukārt, uzlabos veselību un pašsajūtu, kā arī novērsīs aptaukošanos un citu hronisku slimību veidošanos, attiecīgi mazinot arī priekšlaicīgas nāves risku.
Vieglāka diētas ievērošana
Viens no vienkāršākajiem un, iespējams, pat labākajiem iemesliem, kāpēc pazemināta ogļhidrātu daudzuma diēta ir krietni veselīgāka par pazemināta tauku daudzuma diētu, ir tās vieglā ievērošana. No ogļhidrātiem izvairīties ir krietni vieglāk, tos aizstājot ar olbaltumvielām un veselīgajiem taukiem, nekā izslēgt no ēdienkartes taukus. Tāpat šāda diēta nodrošina sāta sajūtu, neliekot ciest nemitīgu izsalkumu, kā arī ļauj ēst pilnvērtīgi un daudzveidīgi, tai pat laikā nodrošinot zemu uzņemto kaloriju daudzumu.
Izmantotie avoti: www.diabetesforecast.org, www.parsirdi.lv, health.usnews.com, www.medicine.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
