Ar šortiem ziemā un katru vakaru ledus vannā. Kas ir Vima Hofa aukstuma metode?

Latvijā no šī gada septembra ir uzsākta vēl viena aukstuma terapijas kustība, kuras galvenie trīs pamatprincipi un ārstēšanas rīki ir pareiza elpošana, meditācija un, protams, ledus vannas. Ja šos trīs var paveikt, veselība varētu uzlaboties, un ziemā pēc džempera vairs neprasīsies. Kas tad ir Vima Hofa aukstuma metode un ko tā sniedz veselībai, iepazīstinās Māris Žunda, šīs kustības aizsācējs Latvijā.

Praksē viss balstās uz to, ka kāds cilvēks vārdā Vims Hofs, kurš pirms 10 gadiem pasaulē bija pazīstams kā ledus vīrs, pierādījis cilvēka prātam neaptveramas aukstuma izturība spējas. Viņam pieder neskaitāmi pasaules rekordi, apmēram 20. Viņš sešas minūtes bez elpas varot izturēt zem ledus, Everestā šis vīrs esot uzkāpis vien ģērbies šortos, basām kājām mīnuss 20 grādos noskrējis pusmaratonu, gandrīz divas stundas nosēdējis ledus vannā - tie ir tikai daži no šī cilvēka rekordiem.

Pēc diviem gadiem zinātnieki atkārtoja testu, bet šoreiz Vims apmācīja un norūdīja 12 cilvēkus, tādējādi cenšoties pierādīt, ka jāpēta ir teorija un ledus terapija, nevis pats cilvēks, jo izturēt un pielāgot ķermeni aukstumam spējīgi visi. Paredzētais piepildījās, un 12 apmācītie cilvēki uzrādīja tieši tādus pašus rezultātus, kā slavenais ledus vīrs – Vims.

Vims tajā laikā mainīja karjeras fokusu, koncentrējoties uz metodes attīstīšanu, nevis personīgajiem rekordiem. Nīderlandē, Vima dzimtenē, viņam jau ir tūkstošiem sekotāju.

''Pirms diviem gadiem sāku trenēties arī es. Esmu aizbraucis pie Vima personīgi iepazīties un apgūt aukstuma terapijas pamatus no pašas teorijas izstrādātāja un galvenā ledus vīra. Pats taisu rekordus, esmu 11 minūtes nosēdējis āliņģī, ar nepacietību gaidu ziemu, lai uzstādītu jaunus rekordus. No septembra sāku attīstīt šo kustību arī Latvijā, jo šī metode ir vienkārši pielāgojama pilsētnieka aizņemtajam dzīves ritmam,'' skaidro Žunda.

Visa teorija tiek balstīta uz trim galvenajiem punktiem - pareizu elpošanu, meditāciju jeb koncentrēšanās spējām un, protams, ķermeņa rūdīšanu ledus vannās vai aukstās dušās.

Vienīgais šķērslis, kas jāpārvar ir paša šaubas un nepamatotas bailes - visas problēmas ir galvā. Ir zinātniski pierādīts, ka iespējams ietekmēt savu veselību, imunitāti un nervu sistēmu – tas ir pamats visam, nervu sistēma ietekmē visu ķermeni, tāpēc jāsāk strādāt ar galvu un pārliecību, un tikai tad jālec āliņģī.

1. Elpošana ir vienkāršākais veids kā ietekmēt veģetatīvo nervu sistēmu, lai kontrolētu un aktivizētu imūnsistēmu. Faktiski, ar katru elpas vilcienu, ko cilvēks ieelpo, tas ietekmē ķīmiskos un fizioloģiskos procesus organismā. Elpošanas tehnika galvenokārt ir balstīta uz dziļo ieelpu un vieglu izelpu, tā pozitīvi ietekmē un aktivizē dažādus procesu ķermenī. Dziļā ieelpa, izelpa, elpas aizture – tas ir galvenais vingrinājums.

2. Prāta treniņš jeb meditācijas un koncentrēšanās vingrinājumi ir svarīgs ierocis, kad runa ir par domāšanu, darīšanu un sasniegumiem. Šajā metodē stiprs prāts ir panākumu atslēga, iekšējā spēka atklāšanai. Koncentrēšanās vingrinājumi un meditācija ir svarīga metodes sastāvdaļa. Šīs spējas ir nepieciešamas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Ja metodes praktizētāji nevarētu koncentrēties, tad viņiem būtu tikpat auksts kā jebkuram citam cilvēkam, tādēļ fokuss uz mērķi ir ļoti svarīgs.

3. Pakāpeniska ķermeņa pakļaušana aukstumam ir mazāk izplatīta tehnika atveseļošanā, bet ir ļoti efektīvs paņēmiens. Senajā Grieķijā, kad tika izveidota pirmā apkures sistēma, aukstās vannas joprojām bija izplatīts veids kā uzlabot un stiprināt veselību. Esam pieraduši pie komforta, uzvelkam papildu kreklu vai pagriežam spēcīgāk sildītāju, jo mums ir auksti, un tur nav nekā nepareiza. Vima teorijā ķermeņa pakāpeniska pakļaušana aukstumam ir spēcīga iedarbība, lai ietekmētu savu ķermeni un veģetatīvo nervu sistēmu, skaidro Žunda.

''Cilvēki ir pierādījuši, ka to var paveikt jebkurš. Pēdējos divus gadus Vims kāpj Kilimandžāro kopā ar saviem audzēkņiem un pierāda, ka nevis viņš ir īpašs vīrs, bet īpaša ir pati metode. Šie cilvēki, ģērbušies šortos, 38 stundās uzkāpj kalnā. Alpīnistiem, lai pielāgotos klimatam parasti nepieciešamas piecas dienas.

Šī metode ir vienkārša, to var praktizēt katrs mājās un var integrēt aizņemtā ikdienas ritmā pilsētas vidē. Nevienam nav laika sportot un veltīt laiku veselībai, tad šī metode pēc būtības prasa maz uzmanības un ir viegli īstenojama.

''Vingrinājumi ir vienkārši. Ikdienā jāpraktizē tikai daži no tiem. Pēc katra no Vima Hofa aukstuma treniņu, nodarbību apmeklēšanas ieteicams mājās turpināt uzlabot veselību ar elpošanas un fiziskajiem treniņiem. Nav uzreiz jālec aukstā dušā vai jāpiepilda vanna ar ledu, arī pāris grādi zem cilvēka komforta zonas ir pietiekami labs sākums aukstuma terapijai,'' skaidro Žunda.

Metode nestrādā konkrēti uz kādām slimībām, bet, ja ir kādas speciālas kaites, var koncentrēties uz to atveseļošanu.

''Vingrinājumus ieteicams veikt divreiz nedēļā vismaz pusstundu, cik nu katram laiks ir. Tas tāpat kā ar jebkuru treniņu – ja darīs, būs rezultāts. Šī metode viegli pielāgojama katram indivīdam, tādēļ cik katrs pats izvēlas darīt, veltīt laiku arī būs pareizais temps, kādā attīstīt aukstuma terapiju. Birojā strādājošam cilvēkam Vima aukstuma metode būtu ieteicama visvairāk, tā dod mundrumu, spēku, možumu un uzlabo imūnsistēmu,'' uzskata Žunda.

Nepastāv nekādi dzimuma, vecuma, svara ierobežojumi, vienīgais šķērslis esot paša prāts.

''Man arī mana ģimenes ārste ir teikusi, ka esmu traks, lai es beidzu pa to auksto ūdeni dzīvoties, apsaldēšu nervus. Bet ar laiku viņa jau ir pārsteigta par manu veselības stāvokli, un pamazām mainās arī manas ārstes viedoklis,'' smīn Žunda.

''Eiropā ir neskaitāmas klīnikas, kur pacientiem ar akūtiem asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs tiek pielietotas nosacītas aukstuma terapijas un aukstuma segas. Tiek pielietota aukstuma terapija, lai samazinātu smadzeņu metabolismu. Ja smadzenēs ir notikusi avārija, tas nozīmē, ka smadzeņu audi mazāk ciešs, jo aukstumā nav vajadzīgs tiks intensīvs metabolisms. Tādā veidā pasargājam smadzenes no plašākiem bojājumiem," saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs, asociētaisprofesors Andrejs Millers.

Jebkurā gadījumā fiziskās aktivitātes un peldes norūda organismu, stiprinās gan sirds un asinsvadu sistēma, gan veģetatīvā sistēma, tur slikta nekā neredzu, ne meditācijā, ne peldēs, skaidro Millers un turpina, sakot, ka cits jautājums, vai organisms ir gatavs ekstrēmām situācijām, tad tam jābūt sagatavotam vai pietiekoši spēcīgam, ja kāds nesagatavoti dodas skriet maratonu, tas beidzas ļoti slikti, tāpat ir ar lēkšanu aukstā ūdenī.

''Kādas man ir garantijas un kādas rekomendācijas es varu dot Bērziņam vai Kalniņam, ja man nav viņa veselības stāvokļa izejas dati. Ja šie dati uzrāda, ka cilvēks ir vesels un spēcīgs, tad var atļaut ar šādām terapijām nodarboties, bet, ja atklātas kādas hroniskas kaites, es kā ārsts nevaru ieteikt šādus ekstrēmus veselības uzlabošanas paņēmienus, tādēļ ikvienam pirms šādu terapiju uzsākšanas ir jāveic organisma pārbaude, lai pārliecinātos, ka jūsu ķermenis ir gatavs jaunajam hobijam,'' iesaka Millers.