Izdegšanas sindromam ir raksturīgs:
- emocionāls diskomforts;
- pasliktinājusies atmiņa;
- koncentrēšanās grūtības;
- iestrēgstoša domāšana;
- uzvedības izpausmes un veselībai kaitējošu paradumu rašanās, ieinteresētības trūkums;
- ciniska, kritizējoša attieksme pret visu;
- pašvērtības zudums;
- negatīvs sava darba vērtējums;
- vienlaikus mazinās darba produktivitāte un efektivitāte.
Tas ir darba vides ietekmē izraisīts stāvoklis cilvēkam, kuram nav bijuši nozīmīgi psihopataloģiski simptomi un kurš iepriekš varēja pilnvērtīgi funkcionēt tajā pašā darba situācijā, kurā izdegšanas sindroms radies, un kurš nevar atlabt no šī stāvokļa bez vides un situācijas maiņas vai palīdzības no ārpuses. Ar izdegšanas sindromu var būt saistīta depresija, neirozes, psihosomatiski traucējumi.
''Svarīgi izdegšanas sindromu pamanīt savlaicīgi, jo emocionālās problēmas spēj izraisīt fiziskus simptomus, tādēļ vēl pirms izdegšanas jāmāk pamanīt tās sākumstadiju. Profilakse un savlaicīga vēršanās pēc palīdzības var būtiski ietaupīt atlabšanai nepieciešamo laiku un līdzekļus, turklāt nodrošina noturīgāku efektu,'' uzsver Veselības centra "Vivendi" psihiatre Inga Zārde.'
Vislielāko efektu izdegšanas sindroma ārstēšanā garantē kombinētā palīdzība – organizatoriskie pasākumi, ko nodrošina darba vieta, piemēram:
- skaidras amata prasības;
- regulāra darba slodzes pārskatīšana;
- konkurētspējīgs atalgojums;
- karjeras izaugsmes iespējas;
- elastīgs darba grafiks;
- darba vadītāja atbalsts;
- darba slodzes un atalgojuma saskaņošana aizvietojošajiem darbiniekiem;
- darba rotācija;
- iespēja izglītoties;
- mikroklimats kolektīvā;
- komandas saliedēšanas pasākumi.
Uz indivīdu vērstie pasākumi:
- psihoizglītošana;
- supervīzijas;
- psihoterapija;
- simptomātiskā ārstēšana.
Ārstēšanas un profilakses ieteikumi šajā gadījumā ļoti cieši saistīti.
''Izdegšanas sindroms ir raksturīgs dažādu profesiju pārstāvjiem, tomēr augstāks risks ir tām, kurās ir intensīva saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir kādas fiziskas vai emocionālas vajadzības,'' skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte.
Neapšaubāmi līderi augsta izsīkuma līmeņa riskam ir šādām profesijām:
- skolotāji;
- sociālie darbinieki;
- ārsti un slimnīcas darbinieki;
- psihologi;
- policisti;
- ugunsdzēsēji;
- sabiedriskā transporta vadītāji;
- reklāmas industrijas pārstāvji.
2012. gadā publicētā ASV veiktā pētījumā noteikts, ka izdegšanas sindroms ir 38% ārstu, bet pārējā sabiedrības daļā – 28%.
Latvijā izsīkuma pazīmes vērojamas aptuveni trešdaļai ārstu. Augstāks izdegšanas risks ir mediķiem, pie kuriem akūtu, arī hronisku veselības traucējumu gadījumā pacienti griežas vispirms, – neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un ģimenes ārsti.
Biežāk no šīs problēmas cieš laukos strādājošie mediķi, taču ārstniecības personu dzimumam un vecumam netiek piešķirta nozīmīga loma. Jo lielāks darba stāžs, jo augstāks ir arī izdegšanas sindroma risks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
