Tipiskākās kļūdas sēdēšanas pozā pie datora, kas noved pie muguras un citām sāpēm  (1)

Tipiskākās kļūdas sēdēšanas pozā pie datora demonstrē un skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ergoterapeite Agnese Kārkliņa.

"Ļoti svarīgi, lai darba vide būtu pielāgota konkrētajam cilvēkam. Tev var būt vislabākais krēsls vai galds, bet, ja tas nav pielāgots tieši tev, teiksim, noregulējot augumam atbilstošu augstumu, no tā nav nekādas jēgas," uzsver ergoterapeite.

Pareizi. Sēžot celu locītavās jābūt vismaz 90 grādu leņķim, pēdām stabili novietotām uz grīdas.

Nepareizi. Ja paceles leņķis ir šaurs, asinsvadi un nervi ir saspiesti un veidojas asinsrites traucējumi. Šaurs leņķis pacelē sēžot liecina, ka krēsls ir pārāk zems.

Būtiskas piebildes. 90 grādu leņķim jābūt arī gūžā (starp vēderu un augšstilbu) un pie pēdas (starp pēdas virspusi un kāju). Šaurs leņķis locītavā nozīmē nospiestus asinsvadus un asinsrites traucējumus. Pārāk zems krēsls ir bieža kļūda, kuras dēļ rodas smaguma sajūta kājās.

Sēžot sēdvirsmas mala nedrīkst spiesties pacelēs, jo arī tad tiks traucēta asinsrite kājās. Ja mala spiežas pacelēs, tas nozīmē, ka sēdvirsma ir par garu.

Pareizi. Sēdēšanai jāizvēlas krēsls ar roku balstiem un strādājot uz tiem jāatbalsta apakšdelmi. Roku balstiem jābūt vienā augstumā ar galda virsmu. Kad izmanto datora peli vai klaviatūru, plaukstas pamatnei jābūt atbalstītai pret galdu.

Nepareizi. Ja strādājot uz roku balstiem ir iespējams atbalstīt tikai elkoņus un to locītavā ir šaurs leņķis, tas liecina, ka galds ir par augstu. Tā ietekmē ir jāsaliec plaukstu locītavas. Šādā piespiedu pozīcijā tām ir palielināta slodze, kas var izraisīt sāpju rašanos.

Būtiska piebilde. Galda virsmas ārmaliņai nevajadzētu būt asai, bet gan noapaļotai, citādi tā spiežas apakšdelmā, vēl jo vairāk, ja galds ir par augstu.

Pareizi. Datora monitoram jābūt acu līmenī, lai galva nebūtu jāliec uz leju. Vispareizāk, ja monitora augšējā mala ir vienā augstumā ar acīm.

Nepareizi. Ja monitors novietots pārāk zemu un, strādājot ar datoru, galva visu laiku ir noliekta uz leju, plecu un kakla muskuļiem ir pārslodze. Ilgtermiņā, šādi sēžot, tas var beigties ar savilku un sāpošu sprandu. Saspringuši kakla muskuļi rada asinsrites traucējumus, kas var būt iemesls galvassāpēm.

Būtiska piebilde. Strādājot ar portatīvo datoru, vajadzētu izmantot speciālu paliktni, kas ļauj pacelt monitoru piemērotā augstumā. Var arī izlīdzēties, piemēram, ar grāmatu kaudzi zem datora. Jebkurā gadījumā jāpieslēdz cita klaviatūra, jo, paceļot portatīvo datoru, tā klaviatūra atrodas pārāk augstu, kas liedz atbalstīt elkoņus pret roku balstiem un liek saliekt rokas plaukstu locītavās. Tas var veicināt karpālā kanāla sindroma attīstību.

Pareizi. Mugurai jābūt atbalstītai pret atzveltni visā tās garumā, lai mugurkauls ieņemtu fizioloģiski pareizu stāvokli, saglabātos tā dabiskie izliekumi.

Nepareizi. Ļoti bieži, sēžot pie galda, sēžamvieta ir aizslīdējusi uz priekšu, nepieguļ krēsla atzveltnei, kā ietekmē mugurkaula dabiskais izliekums jostas daļā iztaisnojas. Šādi sēžot, muguras jostas daļa ir pārslogota. Ilgtermiņā šāda sēdēšana izraisa muguras lejasdaļas sāpes.

Un, ja vēl cilvēks plecos ir sakumpis uz priekšu, mugurkauls ieņem "C" burta formu, lai gan fizioloģiski pareiza tam ir "S" burta forma. Šāda poza var izraisīt muguras lejasdaļas un spranda sāpes, tā veicina sakumpušas stājas veidošanos.

Pareizi. Klaviatūrai jābūt pietiekami lielai, lai, strādājot ar to, apakšdelmi visu laiku būtu atbalstīti pret krēsla roku balstiem.

Nepareizi. Strādājot ar tik mazu klaviatūru, elkoņus nav iespējams atbalstīt uz krēsla roku balstiem.

Būtiska piebilde. Attēlā redzamajai klaviatūra gan ir ļoti labs augstums, kas ļauj atbalstīt pret galdu plaukstu pamatnes. Ja klaviatūra ir bieza, tas nav iespējams.

Ne tikai nepareiza sēdēšanas poza, bet arī ilgstoša sēdēšana var būt cēlonis dažādām sāpēm, tādēļ tiem, kuri gandrīz visu darba dienu pavada pie datora, vēlams ik pa laikam kaut mazliet izkustēties. Lūk, pavisam vienkārši vingrojumi profilaksei pret muguras, spranda un citām sāpēm, ko var veikt arī turpat, pie datora! Tos iesaka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ergoterepeite Agnese Kārkliņa un fizioterapeite Olga Semjonova.