stress
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai gan centies pareizi ēst, regulāri izkustēties un piekopt veselīgu dzīvesveidu, bieži vien jau dienas laikā jūti nogurumu, nāk miegs un trūkst enerģijas? Astoņas tipiskākās kļūdas, kas var likt šādi justies, apkopojis portāls Womanitely.com.

Paradoksāli, ka daudzas no šīm kļūdām visbiežāk pieļauj tieši tie, kas visiem spēkiem cenšas uzlabot savu fizisko formu un arī veselību.

Pārāk maz ūdens

Foto: PantherMedia/Scanpix
Daudzi sūdzas, ka izdzert sešas līdz astoņas glāzes (pusotru līdz divus litrus) tīra ūdens dienā ir ļoti grūti. Tam var piekrist, taču neviens neliedz šim ūdenim piešķirt patīkamu garšu. Piemēram, ūdenim vari pievienot savas mīļākās ogas, ja vēl aizķērušās saldētavā, vai citrona šķēlīti.

Situāciju uzlabos arī tas, ja savā ēdienkartē biežāk iekļausi zupu un citus ūdeni bagātīgi saturošus ēdienus. Dehidratācija jeb ūdens trūkums organismā var izraisīt mutes sausumu, nogurumu, garastāvokļa svārstības un pat aizcietējumus.

Ūdens dzeršana palīdz mazināt apetīti, kaut vai tāpēc vien, ka ūdens piepilda kuņģi, kā arī ļauj organismam atbrīvoties no šlakvielām. Tas viss veicina atbrīvošanos no liekajiem kilogramiem un uzlabo veselību.

Tēja un kafija gan nav labākais veids, kā uzņemt dienā nepieciešamo ūdens devu, jo satur kofeīnu, kam ir urīndzenoša iedarbība. Tātad efekts, visticamāk, būs gluži pretējs.

Padari sešu līdz astoņu ūdens glāžu iztukšošanu par savu ieradumu!

Ēdienreižu izlaišana un pārāk maz pilnvērtīgu produktu

Foto: PantherMedia/Scanpix
Ja izlaid ēdienreizi, tas noteikti neveicina notievēšanu. Nesaņemot ierasto maltīti organisms ''ieslēdz'' taupības režīmu, proti, palēninās vielmaiņa un, kad pienāk nākamā ēdienreize, tev ir "vilka apetīte". Tā iespaidā tu patiesībā apēd vairāk, nekā divās ēdienreizēs kopā.

Ja dienas gaitā neuzņem pietiekami daudz pilnvērtīgu produktu, bet "izlāpies" ar maizītēm, burgeriem, čipsiem un dažādiem našķiem, nav nekāds brīnums, ka jūties noguris un miegains. Organismam gluži vienkārši pietrūkst vērtīgu uzturvielu, no kā ražot enerģiju.

Pilnvērtīgi produkti, kā pilngraudu izstrādājumi, pupiņas, rieksti, sēklas, augļi un dārzeņi, paātrina vielmaiņu, uzlabo gremošanu, sniedz enerģiju, tur grožos ēstgribu un uzlabo veselību.

Apēd vismaz 400 gramus dārzeņu un augļu dienā (neierēķinot kartupeļus) un tava pašsajūta manāmi uzlabosies!

Olbaltumvielu trūkums uzturā

Foto: Shutterstock
Diemžēl tas nav mīts, ka veģetārieši un it īpaši vegāni bieži vien uzņem pārāk maz olbaltumvielu. Ir ļoti rūpīgi jāplāno sava ēdienkarte, lai no tā izvairītos, jo – grozies, kā gribi –gaļa ir galvenais olbaltumvielu avots. Taču arī tie, kas no uztura nav izslēguši gaļu, mēdz uzņemt pārāk maz olbaltumvielu.

Ir vitāli nepieciešams uzņemt pietiekami daudz liesu, olbaltumvielas saturošu produktu katru dienu. Tas palīdz uzturēt normālu cukura līmeni asinīs, iegrožot apetīti, "uzasināt" domāšanu, palielināt muskuļu masu un sarucināt tauciņu apjomu.

Gaļa nav vienīgais olbaltumvielu avots. Iekļauj savā uzturā griķus, kvinoju, pupiņas, zirņus, soju, riekstus, auzu pārslas, olas un citus olbaltumvielām bagātīgus produktus, lai būtu drošs, ka uzņem gana daudz šo vērtīgo uzturvielu.

Pārāk maz ogļhidrātu

Foto: Shutterstock
Ja ēd pārāk maz ogļhidrātus saturošu produktu, tas var būt cēlonis galvassāpēm, nogurumam, garastāvokļa svārstībām, aizcietējumiem un pat sliktai dūšai. Vēl vairāk – tas var veicināt biežu pārēšanos.

Tomēr, kad runa ir par ogļhidrātus saturošiem produktiem, ir svarīgi tos izvēlēties gudri. Iekļauj uzturā produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus, proti, pilngraudu izstrādājumus, jo tie zarnās sadalās lēni, līdz ar to asinīs glikoze galvenais organisma enerģijas avots, nonāk pakāpeniski. Vairies no produktiem, kas satur vienkāršos ogļhidrātus, proti, kūkām, saldumiem un cepumiem, jo tie dod vien īslaicīgu enerģijas pieplūdumu, toties, vai, cik daudz kaloriju!

Pārāk maz tauku

Foto: Shutterstock
Jā, jā, arī taukus organismam vajag! Patiesībā ir pierādīts, ka nevis tauki, kā daudzi kļūdaini mēdz uzskatīt, bet tieši daudz cukura ikdienas uzturā ir galvenais liekā svara cēlonis.

Uzņemt pārāk maz taukus vai pilnībā izslēgt tos no uztura ir ļoti bīstami veselībai. Taču, lai normāli funkcionētu, tavam organismam ir nepieciešami "labie" tauki jeb nepiesātinātās taukskābes.

To daudzumu vari nodrošināt, ēdot, piemēram, avokado, riekstus, sēklas un olīves. Ierobežo dzīvnieku tauku un augu eļļu daudzumu savā uzturā.

Sportošana līdz pilnīgam spēku izsīkumam

Foto: AP/Scanpix
Protams, regulāras fiziskās aktivitātes veselībai nāk tikai par labu, taču pārāk liela fiziskā slodze tai, gluži pretēji, var kaitēt. Ja ar aerobiku, skriešanu vai jebkuru citu aktivitāti katru dienu nodzen sevi līdz pēdējam, protams, jutīsi nogurumu un spēku izsīkumu. Turklāt, šādi sevi nodzenot katru dienu, muskuļi nepagūst atjaunoties un tas var būt cēlonis dažādām traumām. Vēl vairāk – pārsportošanās var izraisīt trauksmi un pat depresiju.

Tie, kuri sāk pārmērīgi daudz sportot, mēdz pieļaut vēl vienu kļūdu – ēst pārāk daudz. Jo, sākot nodarboties ar sportu, pieaug apetīte un daudziem ir maldīgs priekšstats – ja es sportoju, tātad visas kalorijas sadedzinu. Diemžēl ne vienmēr tā ir.

Ar 30–60 minūtēm fizisko aktivitāšu dienā ir vairāk nekā pietiekami, lai uzturētu sevi labā fiziskajā formā, protams, ja ēd veselīgi.

Nepietiekama izgulēšanās

Foto: PantherMedia/Scanpix
Pārāk maz laika veltīšana miegam ir viens no lielākajiem noziegumiem pret veselību, ko diemžēl sev nodara ļoti daudzi. Saspringts darba grafiks, milzum daudz pienākumu mājās, interesantas filmas vai ballītes vēlu vakarā – tas viss mudina ekonomēt laiku uz miega rēķina. Taču tā ir liela kļūda.

Ir pierādīts, ka pieaugušam cilvēkam vajadzētu miegam veltīt vismaz septiņas stundas. Ja ne, esi gatavs, ka par taviem pastāvīgiem sabiedrotajiem kļūs stress, trauksme un palielināta ēstgriba, kam drīz vien pievienosies arī aptaukošanās un dažādas veselības problēmas.

Fizisko nodarbību atlikšana

Foto: Shutterstock
Šodien man ir ellīgi daudz darba – nāksies sportošanu atlikt uz citu dienu; šodien man ir dzimšanas diena – uzdāvināšu sev atpūtu; pēc darba tagad tā-ā-āds nogurums, labāk pavingrošu rīt; nejūtos īsti labi; man nav noskaņojuma sportošanai; laiks ir pārāk slikts, lai sportotu... – cilvēki ir īsti atrunu izgudrošanas meistari.

Jo biežāk sportošanu atliec, jo grūtāk saņemties aiziet uz treniņu. Atrunājies, kā gribi, bet fakts paliek fakts – mazkustība kaitē gan pašsajūtai, gan veselībai. Aptaukošanās, gremošanas traucējumi, muskuļu sašļukšana, augsts stresa līmenis – tās ir tikai dažas no problēmām, kuru cēlonis ir fizisko aktivitāšu trūkums. Turklāt mazkustīgs dzīvesveids ir kā sniega bumba, kas veļas no kalna, samilstot aizvien lielāka – problēmu kļūst aizvien vairāk. Drīz vien parasti sevi liek manīt arī muguras un locītavu sāpes, kā arī citas vainas.

Pastaigas svaigā gaisā, skriešana, peldēšana, slēpošana, slidošana, dejošana, joga, aerobika, trenažieru zāle – izvēlies to, kas tev patīk vislabāk, galvenais, regulāri izkusties! Trīs reizes nedēļā pa 60–90 minūtēm ir obligātais minimums. Labā ziņa ir tāda: regulāri sportojot, enerģijas kļūst vairāk!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!